Stājusies spēkā tiesiskā bāze Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšanai

Galvenais specializētās tiesas izveides mērķis ir kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana, nodrošinot lietderīgu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, norāda Tieslietu ministrija (TM).

Šādas tiesas izveides nepieciešamību noteica Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 182. punktā paustā apņemšanās nodrošināt plašāku ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidu (šķīrējtiesas un mediācijas) izmantošanu, kā arī pārskatīt īstenotās tiesu reformas efektivitāti, izvērtējot jaunas specializētās tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā.

Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Hosē Anhels Gurija (José Ángel Gurría) savā atbalsta vēstulē Ekonomisko lietu tiesas izveidei uzsvēra, ka specializācija var potenciāli uzlabot juridisko jautājumu risināšanas efektivitāti, tiesu lēmumu pieņemšanas vienveidību, paredzamību un kvalitāti un plašākā nozīmē padarīt labāku uzņēmējdarbības un ieguldījumu vidi.

Jāatgādina, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” savstarpējās novērtēšanas 5. kārtas ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu iezīmēja problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Tajā tika secināts, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst.

Pēc TM datiem, vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu ir viena vai vairākas specializētās tiesas. 101 no 190 pasaules valstu ekonomikām darbojas komerctiesas. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, secināts, ka specializēto komerctiesu izveide saīsina lietu izskatīšanas termiņu vidēji par 92 dienām.

Izskatīs sarežģītus komercstrīdus

Ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu” noteikto regulējumu ieviesta Ekonomisko lietu tiesa kā specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa, lai nodrošinātu procesa efektivitāti un nolēmumu kvalitāti.

Savukārt ar grozījumiem Civilprocesa likumā un grozījumiem Kriminālprocesa likumā ir noteikta specializētās tiesas kompetence piekritīgo lietu izskatīšanā. Apelācijas kārtībā pārsūdzētu Ekonomisko lietu tiesas nolēmumu izskatīs Rīgas apgabaltiesa.

Grozījumi Civilprocesa likumā noteic, ka Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata:

• prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem;
• prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem;
• Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību;
• prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām;
• prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām;
• prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem;
• prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;
• prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus;
• prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem, tai skaitā ar apakšuzņēmējiem, attiecībā uz tādas otrās un trešās grupas būves būvniecību, kuras realizācijai nepieciešama būvatļauja, izņemot atsevišķas viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas un ar to funkcionāli saistīto būvju būvniecību;
• prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem;
• prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem;
• pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

Grozījumi paredz: ja izskatāmā lieta ietver prasījumu, kas ir savstarpēji saistīts ar prasījumu lietā, kura ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā saņemta pretprasība, kas ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, lietu izskata Ekonomisko lietu tiesa.

Grozījumu projekta anotācijā ir norādīts: minēto kategoriju lietu izskatīšanu nododot Ekonomisko lietu tiesai, kļūst iespējams ne tikai šo dažādo komerctiesību jautājumu izskatīšanu koncentrēt vienuviet, bet arī attīstīt un paplašināt šīs konkrētās kompetences, piemēram, paredzot, ka Ekonomisko lietu tiesa izskata ne tikai pieteikumus, kuros lūgts dalībnieku (akcionāru) sapulču lēmumus atzīt par neesošiem, bet arī visas prasības par savstarpējiem dalībnieku (akcionāru) strīdiem.

“Līdz šim būtisks šķērslis lielu investīciju ienākšanai Latvijā ir bijusi gausā un bieži nesaprotamā komersantu strīdu risināšanas kārtība. Ar Ekonomisko lietu tiesas izveidi Latviju padarām ārvalstu investoriem par krietni pievilcīgāku valsti,” iepriekš norādījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Izskatīs naudas atmazgāšanas lietas

Savukārt ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā noteiktas specializētās Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās krimināllietu kategorijas. TM norāda, ka specializētās tiesas kompetencē būs koruptīvie noziegumi gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi.

Kriminālprocesa likuma 442. pants papildināts, norādot, ka Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma:

• 73.¹ panta otrajā daļā (par masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas finansēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā);
• 79.² panta otrajā daļā (par terorisma finansēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā);
• 195. pantā (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana);
• 198. panta (neatļauta labumu pieņemšana) otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā;
• 199. panta (komerciālā uzpirkšana) otrajā daļā;
• 320. panta (kukuļņemšana) trešajā vai ceturtajā daļā;
• 321. panta (kukuļa piesavināšanās) otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā;
• 322. panta (starpniecība kukuļošanā) otrajā daļā;
• 323. panta (kukuļdošana) otrajā vai trešajā daļā;
• 326.¹ panta (tirgošanās ar ietekmi) otrajā daļā;
• 326.² panta (prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana) otrajā daļā;
• 326.³ panta (prettiesiska labumu došana) otrajā daļā.

Ekonomisko lietu tiesa izskatīs krimināllietu arī tad, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.

Šeit var lejuplādēt Tieslietu ministrijas informatīvos materiālus par Ekonomisko lietu tiesas izveidi:

• Ekonomisko lietu tiesas ieguvumi;
• Ekonomisko lietu tiesas uzbūve un kompetences civillietās;
• Ekonomisko lietu tiesas kompetence krimināllietās. 

Notiek tiesnešu atlase

Ekonomisko lietu tiesa atradīsies Rīgā, bet tās darbības teritorija aptvers visu Latviju. LV portāls jau rakstīja, ka jaunizveidotās tiesas noslodzi pirmajā instancē varētu veidot aptuveni 350 lietas gadā, bet apelācijas instances noslodzi – 130 lietas.

Ekonomisko lietu tiesā strādās desmit, bet apelācijas instancē – četri papildu tiesneši. Jaunas tiesnešu amata vietas netiek veidotas, bet izmantotas pašreizējās vakances, kas ilgstoši nebija aizpildītas.

Tiesas izveidei paredzētais finansējums ir mazliet vairāk nekā miljons eiro. Tas rasts, optimizējot pieejamos resursus.

Plašāk: Ekonomisko lietu tiesa – bez papildu finansējuma, ar intensīvu apmācību.

Viedokļi gan par, gan pret

Iepriekš LV portāls ir rakstījis, ka viedokļi par Ekonomisko lietu tiesas izveides pamatotību dalās. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ir paudis, ka “neviens šobrīd nevar ne prognozēt, ne garantēt, ka Ekonomisko lietu tiesa spēs atrisināt “Moneyval” ziņojumā norādītās problēmas”. Viņš izteica šaubas, vai desmit tiesnešu tiesa varēs efektīvi darboties, ņemot vērā paredzēto izskatāmo lietu specifiku, kā arī vai šāds specializācijas modelis bija optimālais risinājums Latvijas apstākļos.

Savukārt Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone iestājās par tiesu specializāciju, argumentējot: “Ja Ekonomisko lietu tiesā tiek koncentrēti tiesneši, kas ir specializējušies ekonomisko lietu izskatīšanā, tas ir ļoti labs priekšnoteikums, lai tiesa strādātu kvalitatīvi un efektīvi.”