Vai Ekonomisko lietu tiesa komercstrīdus izskatīs ātrāk un kvalitatīvāk?

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) savstarpējās novērtēšanas 5. kārtas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu iezīmēja problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Tajā secināts, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst.

Kā būtiski ieguvumi Ekonomisko lietu tiesas izveidei 17. jūnijā Saeimā pieņemtā likumprojekta anotācijā minēts, ka kļūs iespējams ne tikai attīstīt jau esošās komercstrīdu specializācijas, bet nodrošināt specializāciju arī tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu izskatīšanā, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi tiesām vispārējā kārtībā. Tāpat līdz ar jaunas tiesas izveidi būs iespējams risināt jautājumus par tādu noziedzīgu nodarījumu ātru un efektīvu izskatīšanu, kam ir būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts tautsaimniecības attīstību.

LV portāls jautā: Vai Ekonomisko lietu tiesa samazinās lietu izskatīšanas ilgumu un paaugstinās tiesas spriedumu kvalitāti? Vai desmit tiesneši tiks galā ar lietu izskatīšanu, kas skar uzņēmējdarbības vidi un valsts tautsaimniecības attīstību, par ko iepriekš tika izteiktas šaubas?

Jānis Bordāns

tieslietu ministrs

Foto: LETA

Nepastāv viedokļu atšķirības jautājumā, ka specializācijai ir būtiska nozīme tiesas nolēmumu kvalitātes celšanā. To ir atzinuši gan tiesneši, gan Tieslietu padome.

Ekonomisko lietu tiesas izveides galvenais mērķis ir nolēmumu kvalitātes celšana, ieviešot un paplašinot tiesnešu specializāciju specifiskās, ar komercdarbību saistītās lietās, kā arī attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas būtiski ietekmē Latvijas uzņēmējdarbības vides tiesiskumu un tautsaimniecības attīstību. Specializētas Ekonomisko lietu tiesas izveidošana vērsta uz specializācijas būtisku paplašināšanu sarežģītu komercstrīdu risināšanā, kā arī efektīvāku Latvijas iestāžu cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un smagām korupcijas lietām.

Specializētas tiesas izveide (iepretim decentralizētai specializācijai vai atsevišķu lietu piekritības koncentrēšanai kādā no esošajām tiesām) konkrētajā situācijā ir risinājums ar lielāku attīstības potenciālu ilgtermiņā, kas nevis rada, bet tieši novērš esošo tiesu kompetenču sistēmas sadrumstalotību. Uzskatu, ka Ekonomisko lietu tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē.

Attiecībā uz jautājumu par plānoto tiesnešu skaitu norādām, ka Valsts kontroles veiktajā revīzijā “Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti?”, tāpat arī starptautiskajos pētījumos, ir secināts, ka Latvijā tiesnešu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju pārsniedz vidējos Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājus. Izstrādājot turpmākos rīcības plānus, cita starpā jāvērtē arī Latvijā ilgtermiņā nepieciešamais tiesnešu skaits gan kontekstā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, gan cilvēku koncentrēšanos lielajos centros (pilsētās). Ņemot vērā, ka Ekonomisko lietu tiesas izveides ideja paredz noteiktu lietu koncentrēšanu vienuviet, nevis jaunu lietu kategoriju izveidi, tad līdz ar to rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesu tiesnešu kopskaita palielināšana šobrīd būtu vērtējama kritiski gan no lietderības, gan finanšu viedokļa.

Tieslietu ministrijas ieskatā plānotais tiesnešu skaits Ekonomisko lietu tiesā (pirmajā instancē – 10 tiesneši, otrajā instancē – papildu četri tiesneši Rīgas apgabaltiesas kapacitātei) ir pietiekams, lai nodrošinātu tiesas darbības uzsākšanu un lietu sadali pēc nejaušības principa.

Sākotnējais tiesnešu skaits ir sabalansēts ar plānoto tiesas kompetenci tās darbības sākumā. Izvēlēta pakāpeniska pieeja tiesas kompetences veidošanai, līdz minimumam samazinot tiesas pārslodzes risku tās darbības sākumposmā, kas atstātu būtisku ietekmi uz tiesas darba turpmāko efektivitāti.

Specializētas tiesas darbības rezultātā varēsim nodrošināt, ka arī sarežģītākās lietas var izskatīt saprātīgos termiņos. Ilgtermiņā tas uzlabos uzņēmējdarbības vides drošību un sekmēs investīciju piesaisti. Tas būs ieguldījums ēnu ekonomikas apjoma samazināšanā un iedzīvotāju labklājības līmeņa uzlabošanā.

Aigars Strupišs

Augstākās tiesas priekšsēdētājs

Foto: LETA

Neviens šobrīd nevar ne prognozēt, ne garantēt, ka Ekonomisko lietu tiesa spēs atrisināt „Moneyval” ziņojumā norādītās problēmas. Personiski joprojām šaubos, vai desmit tiesnešu tiesa varēs efektīvi darboties, jo īpaši ņemot vērā paredzēto izskatāmo lietu specifiku. Lai gan nevar noliegt specializācijas nozīmi sarežģītu lietu izskatīšanā, neesmu arī pārliecināts, ka šāds specializācijas modelis bija optimālais risinājums Latvijas apstākļos. Jebkurā gadījumā jāpatur prātā, ka nevajadzētu “iebraukt otrā grāvī”, kad aiz pārmērīgas specializācijas pazūd kopskats uz tiesību sistēmu. Jebkurā gadījumā likums ir pieņemts un tiesas darbosies atbilstoši likumam.

Daiga Vilsone

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja

Foto: LETA

Es noteikti esmu par tiesu specializāciju. Ja Ekonomisko lietu tiesā tiek koncentrēti tiesneši, kas ir specializējušies ekonomisko lietu izskatīšanā, tas ir ļoti labs priekšnoteikums, lai tiesa strādātu kvalitatīvi un efektīvi.

Ekonomisko lietu tiesas darbība paaugstinās tiesas spriedumu kvalitāti, jo plānots, ka tiesneši, kas strādās šajā tiesā, vēl papildu šajā laikā tiks ļoti intensīvi apmācīti un viņiem būs padziļinātas zināšanas ekonomiskajās lietās. Līdz ar to tas ir viennozīmīgs priekšnoteikums, lai paaugstinātu tiesas spriedumu kvalitāti.

Attiecībā par lietu izskatīšanas ilgumu – ja tiks pareizi saplānota noslodze, tad, protams, lietu izskatīšanas termiņiem vajadzētu samazināties. Ja esam profesionāli tiesneši, varam ātri izdarīt savu darbu un, ja vēl ir papildu apmācības un zināšanas, tad varam kvalitatīvi izskatīt šādas lietas.

Vai Rīgas apgabaltiesas kā apelācijas instances darbā palīdzēs Ekonomisko lietu tiesa, kura būs pirmās instances tiesa? Protams, tas palīdzēs. Ja pirmā instance ir kvalitatīvi strādājusi, mums nav jāsāk visu darīt no nulles punkta un jāstrādā kā pirmai instancei. Tādā gadījumā tikai skatāmies, kur ir bijušas kļūdas – vai faktu vai pierādījumu vērtēšanā, vai tiesību normu piemērošanā. Tad izskatām lietu apelācijas sūdzību procesa robežās, un arī Rīgas apgabaltiesa var strādāt daudz kvalitatīvāk un efektīvāk.

Vai Ekonomisko lietu tiesa, kurā paredzētas desmit tiesneša amata vietas, tiks ar visām lietām galā? Tas ir atkarīgs no tā, kāds būs lietu pieplūdums. Saprotu, ka šobrīd Tiesu administrācija ir rēķinājusi konkrēto lietu, kas būs piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai, ienākšanu tiesās un skaitu iepriekšējos gados. Ir veikti aprēķini un prezumēts, ka desmit tiesneši šobrīd ir pietiekams skaits. Ja nākotnē lietu pieplūdums palielināsies, būs jārisina jautājums, ka ir nepieciešams papildināt tiesnešu skaitu.

Novēlu izturību un profesionalitāti kolēģiem, kas strādās Ekonomisko lietu tiesā. Mēs kā apelācijas instance papildus mācīsimies un arī padziļināsim savas zināšanas, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu šo lietu izskatīšanu apelācijas instancē, jo mēs kā Rīgas apgabaltiesa būsim tā otrā instances tiesa, kam šīs lietas būs piekritīgas.

Dr.iur. Jānis Rozenbergs

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs

Foto: LETA

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes locekļu starpā ir ticis apspriests jautājums par Ekonomisko lietu tiesu izveidi, un advokātu padome neatbalstīja specializētas tiesas izveidošanu atsevišķu kategoriju civillietu un krimināllietu izskatīšanai. Arī Tieslietu padome neatbalstīja šādas specializētas tiesas izveidi.

Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās lietu kategorijas tiks noteiktas Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā. Joprojām atklāts ir jautājums par konkrētām lietu kategorijām, kas būs piekritīgas šai Ekonomisko lietu tiesai. Attiecīgie grozījumi kā Civilprocesa likumā, tā arī Kriminālprocesa likumā, kas noteiks lietu piekritību šai tiesai, šobrīd Saeimā ir pieņemti tikai pirmajā lasījumā un Juridiskajā komisijā pirms otrā lasījuma ir iesniegta virkne priekšlikumu.

Šķiet, ka lietu piekritības noteikšanai Ekonomisko lietu tiesai šobrīd lielā mērā nozīme ir paredzamajai tiesas noslodzei kopsakarā ar valsts resursu iespējām nodrošināt šādas tiesas darbu, nevis konkrētu lietu kategoriju nozīmīgums tautsaimniecībai un atbilstība pēc būtības šādas tiesas kompetencei. Tieslietu ministrija jau šobrīd atzīst, ka sākotnēji Ekonomisko lietu tiesas kompetencē nodotās lietas neaptver pilnīgi visas krimināllietas, kuru būtība un raksturs atbilst Ekonomisko lietu tiesas kompetencei. Tās kompetence sākotnēji noteikta tādās jomās, kas prasa tūlītēju risinājumu. Proti, paredzēts, ka ar 2021. gada 1. janvāri Ekonomisko lietu tiesā tiks skatītas krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 195. panta otrajā un trešajā daļā jeb t.s. naudas atmazgāšanas lietās, kā arī t.s. koruptīvie noziedzīgie nodarījumi.

Attiecībā uz Ekonomisko lietu tiesas kompetenci jānorāda: tā kā tiesa tiek veidota esošo budžeta līdzekļu un esošās tiesu un personāla infrastruktūras ietvaros, tad, lai izvairītos no tiesas pārslodzes riska, kas var izraisīt lielus lietu sastrēgumus, tiesas darbības pirmajos mēnešos izvēlēta pakāpeniska pieeja attiecībā uz tiesai piekritīgo lietu noteikšanu.

Šobrīd Tieslietu ministrijas virzītais projekts paredz, ka šai specializētajai tiesai varētu būt piekritīgas 13 kategoriju civillietas, kā arī krimināllietas par 12 kategoriju noziedzīgajiem nodarījumiem. Ievērojot likumprojekta anotācijās un Tieslietu ministrijas vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai atrodamās ziņas par paredzamo Ekonomisko lietu tiesas noslodzi, kas balstās uz vēsturiskajiem datiem par attiecīgo kategoriju lietu skaitu, kas nonākušas tiesā, var prognozēt, ka gadā šajā jaunizveidotajā tiesā izskatīšanai pirmajā tiesu instancē varētu nonākt aptuveni 160 civillietas un 50–60 krimināllietas. Var aprēķināt, ka vidēji statistiski katrs jaunizveidotās pirmās instances tiesas tiesnesis gada laikā varētu saņemt izskatīšanai ap 16 civillietām un ap 5–6 krimināllietām. Lai neveidotos lietu uzkrājums un neieilgtu izskatīšanas termiņi, aptuveni šādā apjomā katram tiesnesim arī gadā vajadzētu šīs lietas izskatīt un sagatavot tiesas nolēmumus. Tomēr šādi statistikas izpētes vingrinājumi, visticamāk, nesniedz reālu ainu paredzamajā Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu noslodzē, jo šai tiesai paredzēto lietu apjoms un sarežģītība var būt ļoti atšķirīga.

Jāievēro, ka šai jaunizveidotajai tiesai tiek atlasītas īpaši sarežģītu civillietu un krimināllietu kategorijas. Lietas sarežģītība gan ne vienmēr nozīmē apjomīgu lietas materiālu klāstu, daudz iesaistītās personas un salīdzinošu ilgu lietas izskatīšanu, tomēr neizbēgami starp šīm lietām būs arī tādas, kuru ilgstoša izskatīšana būs noteikta gan ar lietas materiālu apjomu, gan iesaistīto un liecinošo personu skaitu. Piemēram, attiecībā uz kriminālprocesiem, vadoties no prokuratūras sniegtās statistikas, var konstatēt, ka no visām pirmās instances tiesā ar spriedumu pabeigtajām krimināllietām 2019. gadā (7761 lieta) aptuveni 60% lietu (4666) ir izskatītas bez pierādījumu pārbaudes un aptuveni 19% lietu (1450) pabeigtas ar vienošanos par vainas atzīšanu un sodu apstiprināšanu. Tātad lietas, kas izskatītas “pēc pilnas programmas” ar pierādījumu pārbaudi, ir vien aptuveni piektā daļa no visiem kriminālprocesiem. Nav gan nekāda pamata pieņemt, ka līdzīga statistika varētu veidoties attiecībā uz Ekonomisko lietu tiesai nododamajiem kriminālprocesiem. Drīzāk var paredzēt, ka šai tiesai piekritīgajās lietās varētu būt ievērojami augstāks to kriminālprocesu īpatsvars, kuros tiesai nāksies izskatīt lietu parastajā kārtībā ar pierādījumu pārbaudi, iztiesāšanas laikā risinot kā pierādīšanas, tā arī kvalifikācijas jautājumus.

Tādēļ ir visai skaidrs, ka Ekonomisko lietu tiesas efektivitāte un likumdevēja mērķu sasniegšana, proti, nodrošināt ātru un kvalitatīvu šo lietu izskatīšanu, būs atkarīga ne jau no šādas tiesas izveides, bet gan no resursiem, kādi šai tiesai būs piešķirti, un no šai tiesai piekritīgo lietu klāsta, kas noteiks tās darba apjomu.

Pirmšķietami var izteikt prognozi, ka jau pirmajā šīs tiesas darbības gadā, lai nezaudētu šīs specializētās tiesas iecerēto efektivitāti, varētu nākties risināt jautājumus vai nu par tiesas kompetences sašaurināšanu (šāds risinājums gan devalvētu šīs tiesas izveides jēgu), vai arī par papildu tiesnešu amata vietu izveidi šajā tiesā un attiecīgi par papildu resursu piešķiršanu.

Iveta Kruka

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja

Foto: LETA

Ekonomisko lietu tiesas izveide vērtējama pozitīvi. Efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma ir būtisks priekšnoteikums komercdarbības vides un iedzīvotāju labklājības līmeņa uzlabošanai. Ar Ekonomisko lietu tiesas izveidi tiks uzlabots specifisku un sarežģītu lietu izskatīšanas ātrums un kvalitāte, jo sarežģītu lietu iztiesāšana tiesās nereti ieilgst. Uzlabojot lietu izskatīšanas ātrumu, tiks paātrināta arī nolēmumu izpilde. Līdz ar to viss tiesvedības process, sākot no lietas ierosināšanas līdz pat sprieduma izpildei, būs ātrāks un efektīvāks.