Vairāku mēnešu garumā ilgušas diskusijas par ekonomisko lietu tiesas nepieciešamību, darbības riskiem un būtiskumu. Šonedēļ iecere veidot specializēto ekonomisko lietu tiesu saņēmusi konceptuālu Ministru kabineta atbalstu. Līdz 2019. gada beigām Tieslietu ministrijai (TM) jāizstrādā un jāiesniedz likumprojekts ar nepieciešamajiem grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, kas paredzēs specializētās tiesas izveidi, kā arī jāsagatavo un jāiesniedz likumprojekti par grozījumiem Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa likumā un speciālajos normatīvajos aktos, ja nepieciešams, definējot ekonomisko lietu tiesas kompetenci.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra, ka valdības līmenī pieņemts būtisks lēmums. Ministrs atzina, ka jaunizveidotajai tiesai būs nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti, kas radīs potenciālu veicināt procesu kvalitāti ne tikai tiesu, bet arī izmeklēšanas darbā.
Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu. Līdz 2020. gada decembrim paredzēts atlasīt un apmācīt tiesnešus un darbiniekus.
Jaunizveidotās tiesas noslodzi pirmajā instancē varētu veidot aptuveni 350 lietas gadā, bet apelācijas instances noslodzi – 130 lietas. Provizoriski pirmajā instancē būtu jābūt ne mazāk kā pieciem tiesnešiem, bet ne vairāk par desmit tiesnešiem, kuru kompetencē būtu specializēto lietu izskatīšana. Savukārt apelācijas instancē papildus būtu nepieciešami ne vairāk kā četri tiesneši.
Kādēļ nepieciešama ekonomisko lietu tiesa
Tieslietu ministrijā šobrīd norisinās padziļināta tieslietu sistēmas izpēte (audits). Audita laikā veikta dažādu iestāžu atzinumu izpēte, un ekonomisko lietu tiesas izveides lēmums pieņemts, balstoties uz iepriekš sniegto atzinumu secinājumiem.
Eiropas Komisija un arī 2018. gadā pieņemtais “Moneyval” 5. kārtas novērtējuma ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu ir skaidri iezīmējis problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Secināts, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ievelkas, līdz ar to ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī aktualizējies jautājums par sarežģītu lietu izskatīšanas kvalitātes paaugstināšanu.
Paredzēts, ka ekonomisko lietu tiesas kompetencē būtu skatīt civiltiesību jomas strīdus un krimināllietas. Civiltiesību jomā tiesa skatītu strīdus, kas saistīti ar finanšu instrumentu tirgus likumu, finanšu nodrošinājuma likumu un publiskos reģistros ierakstītajiem saistību nodrošinājuma līdzekļiem. Krimināltiesībās šāda tiesa skatītu lietas par krāpšanu, piesavināšanos lielā apmērā un organizētā grupā, lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī koruptīvus noziegumus, kurus izdarījušas valsts amatpersonas.
Iepriekš notikušo diskusiju laikā speciālisti un tiesu sistēmas pārstāvji lielākoties atbalstījuši ideju par ekonomisko lietu tiesas izveidošanu, vienlaikus paužot šaubas par to, vai šādas tiesas izveide spēs atrisināt identificētās problēmas – pirmstiesas izmeklēšanas vājo kvalitāti un procesa ātrumu gan pirmstiesā, gan iztiesāšanā.
