TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
11. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 12 minūtes

Efektīvas tiesas būtību raksturo profesionalitāte un ātrums

Šobrīd komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietas dažādos veidos kļūst komplicētas, ekonomiskā aktivitāte ir ļoti globāla, tā var notikt gandrīz jebkur, norāda J. Bordāns.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

“Mums ir vajadzīga tāda valsts, kurā visas sabiedrības finansētās institūcijas strādā maksimāli efektīvi. Tādēļ mums nepieciešama maksimāli efektīva tiesu sistēma, kas ir veidota domstarpību, strīdu, arī krimināllietu izskatīšanai,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Šī gada pirmajā pusē J. Bordāns aktualizēja plānu izveidot specializētu ekonomisko lietu tiesu – lai paaugstinātu sarežģīto un specifisko lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti.

īsumā
  • Ekonomisko lietu tiesas izveide ir sava veida drošības garants Latvijai – iespēja gan piesaistīt investorus, gan izveidot sistēmu, kurā korupcijas lietas tiek iztiesātas samērīgā laika posmā.
  • Svarīgi, lai izveidotā sistēma strādā tās lietotājam – cilvēkam –, kura labad process ir veidots un kuram tas ir nepieciešams.
  • Laikā neizskatīts strīds nozīmē, ka taisnīgums nav noticis, strīda atrisinājuma nav. Īpaši biznesā ir redzams, ka tam ir ārkārtīgi liela nozīme.
  • Tieslietu ministrija ir aicinājusi valdību lemt par Valsts kontroles iesaistīšanu, lai padziļināti izpētītu izmeklēšanas darba kvalitāti un labotu trūkumus.
  • Pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets ir atbalstījis nepieciešamību veikt revīziju tieši saistībā ar finanšu noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu, lai identificētu un novērstu efektīvu kriminālprocesu kavējošos faktorus.

Kopš 2013. gada tiesu darba efektivitātes uzlabošanai ir īstenoti vairāki pasākumi, kas palīdzējuši tiesu sistēmai nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. To cita starpā novērtējušas tādas starptautiskas institūcijas kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivitātes komisija un Starptautiskais valūtas fonds.  

Vienlaikus Eiropas Komisija un arī 2018. gadā pieņemtais “Moneyval” 5. kārtas novērtējuma ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu ir skaidri iezīmējis problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Secināts, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ievelkas, līdz ar to ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī aktualizējies jautājums par sarežģītu lietu izskatīšanas kvalitātes paaugstināšanu.  

Ekonomisko lietu tiesas izveides vērtība

Specializētas ekonomisko lietu tiesas izveide ir sava veida drošības garants Latvijai – tā ir iespēja piesaistīt investorus, kas izvēlēsies Latviju kā drošu valsti, kurā attīstīt biznesu. Tāpat tā ir iespēja izveidot sistēmu, kurā korupcijas lietas tiek iztiesātas samērīgā laika posmā un kurā tiek piespriesti adekvāti sodi, kas atturētu arī citus no līdzīgu noziegumu izdarīšanas.  

“Profesionalitāte un ātrums – tas raksturo efektīvu tiesu sistēmu, ko esam radījuši un ko mēs, sabiedrība, apmaksājam. Ja šādu elementu nav, nav jēgas izveidotajai sistēmai, jo tad šo procesu esam padarījuši vajadzīgu tikai tiesnešiem, tiesas darbiniekiem un Tieslietu ministrijas darbiniekiem. Cilvēkiem ir nodarbošanās, advokātiem ir darbs, bet sabiedrība no tā neko neiegūst. Mums ir svarīgi, lai izveidotā sistēma strādā tās lietotājam – cilvēkam –, kura labad process ir veidots un kuram tas ir nepieciešams.  

Katrai iztiesājamai situācijai ir savas vajadzības – ja tās ir ģimenes lietas, tad tas ir taisnīgums, es teiktu, visupirms bērna intereses. Īpašumu lietās svarīgi, lai īpašumtiesības būtu aizsargātas – tad cilvēks valstī jūtas drošs. Komerclietās ir svarīgi divi aspekti – pirmkārt, lai lieta būtu izskatīta profesionāli un kompetenti, lai būtu atrisināts tieši tas strīds, kurš ir radies. Tāpēc nepieciešams, lai tiesnesis, kurš lietu izskata, to arī saprot. Otrkārt, ja jautājums netiek izskatīts laikus, kā tas nepieciešams, arī tiesnešu profesionalitātei nebūs nozīmes,” ieceres būtību skaidro tieslietu ministrs.

Šobrīd komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietas dažādos veidos kļūst komplicētas, ekonomiskā aktivitāte notiek globālā mērogā, norāda J. Bordāns. “Tiesā var nonākt lieta par kādu ekonomiska rakstura strīdu, kur iesaistītās puses ir dažādās pasaules valstīs, nereti tajā kādu no pusēm pārstāv advokāts ar zinātnisko grādu ekonomikā, jo tas ir specifiska rakstura strīds. Jautājums par kvalitāti rodas brīdī, kad šādu lietu izskata tiesnesis, kam ir padziļinātas zināšanas un pieredze šajās jomās, vai to dara tiesnesis ar universālām zināšanām. Mēs apzināmies, ka cilvēks nekad nevar būt profesionālis visās jomās. Savukārt laikā neizskatīts strīds principā nozīmē, ka taisnīgums nav noticis, strīda atrisinājuma nav. Īpaši biznesā ir redzams, ka tam ir ārkārtīgi liela nozīme.”

Pasaules pieredze liecina, ka atsevišķi darbojas gan komerctiesas, gan arī korupcijas noziegumu tiesas, taču Tieslietu ministrijas mērķis nav veidot daudzas specializētās institūcijas ar nelielu tiesnešu skaitu, uzsver ministrs. “Manuprāt, norma ir vispārējās tiesas, kādas šobrīd jau Latvijā darbojas, savukārt specializētās tiesas ir izņēmums konkrētās komplicētās jomās.

Korupcijas noziegumu un komerclietu tiesas apvienošana vērtējama pozitīvi ne tikai tādēļ, ka tā ļaus racionāli izmantot administratīvos resursus, bet arī tādēļ, ka korupcija pati par sevi bieži vien ir saistīta ar ekonomiska rakstura lietām. Piemēram, valsts iepirkumi, kuros iepirkumu rīkotājs ir uzpirkts. Šādā lietā ir viss kopā – vajag izprast gan iepirkuma, gan konkurences, gan biznesa jautājumus. Vienlaikus tas ir korupcijas noziegums. Līdz ar to tiesnesis būs apmācīts un regulāri trenēsies izskatīt gan šādas krimināllietas, gan civillietas – ar vienotu izpratni gan par darījuma, gan nozieguma raksturu.

Ekonomisko lietu tiesas izveide ir sava veida drošības garants Latvijai – iespēja gan piesaistīt investorus, gan izveidot sistēmu, kurā korupcijas lietas tiek iztiesātas samērīgā laika posmā.

Apvienojot šīs tiesnešu zināšanas, papildinot tās ar praksi un pieredzi, mēs iegūstam tiesnešus, kuri spēs atšķirt vienkāršu darījumu no nozieguma. Būtiski, ka viņi to spēs izdarīt precīzi, profesionāli un ātri. Nedrīkst būt tā, ka koruptīvas lietas tiesā atrodas desmit gadus – iet laiks, zūd aktualitāte, iespēja notiesāt, tiek nomainīti tiesneši, advokāti, ” norāda ministrs.

Iespēja saīsināt procesu

Tieslietu ministrs uzsver arī iespēju panākt, lai likums tiek izmantots un ievērots. “Mēs paredzam, ka šādu lietu iztiesāšanai būtu jārada speciāls process. Manā ieskatā tiesas pilnībā neizmanto visas procesuālās iespējas, lai lietu izskatītu objektīvi un ātri. Savukārt šāda specializēta tiesa dotu iespēju arī saīsināt procesu. Piemēram, līdzīgas specializētās tiesas idejas autori un vadītāji Somijā ir izveidojuši īpašu procesu, kas darbojas efektīvi, un arī mēs no tā varētu ņemt piemēru.

Somu kolēģi nesaprot, kā lietas izskatīšana var notikt vairāku gadu garumā: Somijā tie ir daži mēneši, kad trīs mēnešu termiņā tiek noteikti visi datumi vienas lietas izskatīšanai, un tajos arī lietu izskata – bez iespējas kaut ko pagarināt. Un puses respektē šo grafiku. Somijā šādas specializētās tiesas rezultāts ir tāds, ka 95% lietu tiek izskatītas vienā instancē un netiek pārsūdzētas,” ārvalstu pieredzi komentē ministrs.

Protams, pastāv risks

“Par risku, protams, esam domājuši. Arī par pārējo lietā iesaistīto speciālistu profesionalitātes līmeni, ne tikai tiesnešu. Profesionālus izmeklētājus vajag jebkuras lietas izskatīšanā. Tas ir nepadarīts darbs valstī, taču Tieslietu ministrija ir aicinājusi valdību lemt par Valsts kontroles iesaistīšanu, lai padziļināti izpētītu izmeklēšanas darba kvalitāti un labotu trūkumus. Valsts kontrole šo jautājumu jau iepriekš ir vērtējusi, līdz ar to pieredze viņiem ir. Tie abi ir saistīti jautājumi – jo kvalificētākas tiesas būs, jo kvalificētāka jāattīsta arī prokuratūra,” norāda J. Bordāns.

Paredzēts, ka ekonomisko lietu tiesas kompetencē būtu skatīt civiltiesību jomas strīdus un krimināllietas. Civiltiesību jomā tiesa skatītu strīdus, kas saistīti ar finanšu instrumentu tirgus likumu, finanšu nodrošinājuma likumu un publiskos reģistros ierakstītajiem saistību nodrošinājuma līdzekļiem. Krimināltiesībās šāda tiesa skatītu lietas par krāpšanu, piesavināšanos lielā apmērā un organizētā grupā, lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī koruptīvus noziegumus, ko izdarījušas valsts amatpersonas.

“Piesardzīgi un ar apdomu tiesai tiks noteiktas kompetences, lai arī noslodzes trūkums vai, tieši pretēji, pārāk liela noslodze būtu vadāms risks. Tāpat esam domājuši par to, vai plānotais nelielais tiesnešu skaits neradīs korupcijas vai neprofesionalitātes risku. Domājot, kā to samazināt, plānojam rūpīgas tiesnešu atlases procedūras tieši šai tiesai, kur tiks vērtēta un pieprasīta dažāda informācija no attiecīgajiem dienestiem.

Šis risks gan neattiecas tikai uz topošo ekonomisko lietu tiesu un varētu būt pat mazāks, ņemot vērā, ka atlase tiesnešu pozīcijām tiks veikta no jauna. Ar šo risku ir jātiek galā visā tiesu sistēmā, un tajā ļoti svarīga ir pašu tiesnešu un tiesu institūciju iesaiste – sākot ar Augstākās tiesas tiesnesi, beidzot ar rajona tiesu priekšsēdētājiem un arī ar Tiesnešu biedrību, kuri seko līdzi procesiem,” risku izvērtēšanu skaidro J. Bordāns.

Tieslietu ministrs uzsver, ka jaunās ekonomisko lietu tiesas veidošanā būtiska ir iespēja nepieļaut visas jau zināmās kļūdas. “Apzinos, ka, sākot strādāt, ar pirmo lēmumu pirmajā gadā noteikti atklāsies kādas vājās vietas un ir jāspēj būt elastīgiem un gataviem tās pamanīt, labot un novērst. Pastrādājot zināmu laiku, mēs spēsim procedūras papildināt un saskatīt papildus nepieciešamības.”

Pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets ir atbalstījis nepieciešamību veikt revīziju tieši saistībā ar finanšu noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu, lai identificētu un novērstu efektīvu kriminālprocesu kavējošos faktorus. Lai paaugstinātu pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un uzlabotu tiesvedības procesus, tieslietu un iekšlietu ministri ir parakstījuši arī sadarbības memorandu starp Tieslietu un Iekšlietu ministriju.

Process par ekonomisko lietu tiesas izveidi virzās priekšu 

Ņemot vērā ieilgušo finanšu noziegumu, komercstrīdu un korupcijas lietu iztiesāšanu tiesās, Tieslietu ministrijas prioritāte ir specializētas ekonomisko lietu tiesas izveide, kas ir neatliekams jautājums. “Esam jau iesnieguši ziņojumu valdībā, process virzās uz priekšu. Viedokļi sabiedrībā arī ir dažādi. Varbūt tas būs pārāk asi teikts, taču mēs nevaram vadīties tikai pēc dažu Augstākās tiesas tiesnešu viedokļa – tāds ir viņu viedoklis, tā nav visa tieslietu sistēma. Valsts izpildvara uzskata, ka mums ir nepieciešama šāda tiesa, un šis jautājums ir jārisina. Tiesa ir neatkarīga, ar likumā noteiktu kompetenci. Sava kompetence ir noteikta arī izpildvarai. Par tieslietu un tiesu sistēmas politikas attīstību valstī ir atbildīgs tieslietu ministrs, līdz ar to uzskatu par savu pienākumu turpināt strādāt šajā virzienā,” tā tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Somijas pieredze liecina, ka specializētas tiesas izveide ir sevi attaisnojusi un tās darbs guvis sabiedrības atzinību. Arī Latvijā pirmo socioloģisko aptauju rezultāti apliecina, ka tikai 20% respondentu ir pret specializētās ekonomisko lietu tiesas izveidi. Vairākums (52%) nešaubīgi atbalsta šādas tiesas izveidi Latvijā.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU