TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
19. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 16 minūtes

Diskusija “Vai pienācis laiks specializētajai tiesai?”

17. jūlijā Rīgas Juridiskajā augstskolā norisinājās Tieslietu ministrijas (TM) organizēta diskusija, lai kliedētu mītus un veicinātu sabiedrības un biznesa vides dalībnieku izpratni par specializētās ekonomisko lietu tiesas kompetenci, efektivitāti un nepieciešamību. Kaut gan ierosinājums veidot ekonomisko lietu tiesu guva vispārēju atbalstu no diskusijas dalībniekiem, tika iezīmēti dažādi jautājumi, kurus vajadzētu risināt, lai jaunā tiesa spētu sasniegt izvirzītos mērķus.

īsumā
  • Sistēma netiek veidota sistēmas dēļ, bet gan tādēļ, lai kalpotu sabiedrības interesēm. Galvenais – tiek ieguldīts cilvēkos, nevis jaunās ēkās. Jādod nopietns un nepārprotams signāls, ka korupcija un ekonomisko noziegumu lietas tiks izmeklētas un izskatītas profesionāli un bez vilcināšanās.
  • Tiesu sistēma, tāpat kā pārējie varas atzari, ir domāta konkrētam cilvēkam Latvijas valstī. Līdz ar to risinājumam jāveicina katra cilvēka uzticība valstij. Nedrīkst radīt nevienlīdzības sajūtu.
  • Ir bažas par to, vai šādas specializētas tiesas izveide spēs atrisināt identificētās problēmas – pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un procesa ātrumu gan pirmstiesā, gan iztiesāšanā.
  • Šobrīd tiesības attīstās ļoti strauji, no likumdevēja tiek gaidīti risinājumi jaunām sabiedrības attiecībām, kuras nosaka tehnoloģiju un zinātnes attīstība. Ir jāņem vērā, ka juristiem vairs nevar būt tāda sagatavotība, kāda tā bija 20. gadsimtā.

Jānis Bordāns, tieslietu ministrs

Manuprāt ir pienācis laiks domāt par risinājumiem, kas nenozīmē iešanu pa vienu un to pašu ceļu, vienām un tām pašām sliedēm. Lai sasniegtu citus rezultātus, ir jābūt drosmīgiem. Ir jāveic zināmi eksperimenti un jādara lietas ar citām metodēm, ja šīs nestrādā. Attiecībā uz eksperimentiem – kā tad mēs varam eksperimentēt ar tiesām? Mums ir Zemgales apgabaltiesa reiderisma lietās, Vidzemes apgabaltiesa, kas izskata lietas intelektuālā īpašuma jautājumos, mums ir vairākas šādas tiesas. Jautājums, vai turpinām iet šajā virzienā.

Tiesneši jau pastāvošo specializāciju kopumā vērtē pozitīvi: pēc viņu domām, tā ir laba prakse, lietas tiek izskatītas ātri, efektīvi, tās netiek atceltas nākamajās instancēs. Tātad šāda specializācija ir bijusi pamatota un devusi rezultātu. Arī 2013. gadā nebija viegli pierādīt, ka specializācija būs labs risinājums, taču pēc pieciem gadiem varam redzēt – tam ir bijuši labi rezultāti.

Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks

Pilnīgi piekrītam Tieslietu ministra uzskatam, ka sistēma netiek radīta sistēmas dēļ, bet tādēļ, lai kalpotu sabiedrības interesēm. Kā asociācija mēs atbalstām šo specializēto tiesu konceptu. Galvenais, kas mums radīja bažas, bet šajā prezentācijā tika atrisināts: tiks ieguldīts cilvēkos, nevis betonā, jaunās ēkās. Ieguldījums tiesnešos – tas ir pats galvenais. Protams, šī reforma “neārstēs” procesuālās “slimības”. Process tik un tā ir jāpilnveido. Ja ir slikts process, arī šī tiesa, ja tā drīkst izteikties, “aizrīsies” ar apjomīgu lietu skaitu, lietas dalībniekiem, kas mēģina novilcināt laiku, izmantojot kādas procesuālā regulējuma nepilnības. Tādēļ ir jādomā par procesuālo uzlabojumu.

Es noteikti gribētu aicināt TM atgriezties pie jautājuma par to, ka tiesās būtu jābūt vairāk analītikai. Ne jau tikai tiesnesis ir varonis, kas visu zina un spēj, viņam būtu vajadzīgi ne tikai palīgi, bet arī analītiskie cilvēki. Šie speciālisti varētu būt arī labi padomdevēji kādos specifiskos ekonomiskos jautājumos, kas strīdu gadījumā ir svarīgi. Tāpat specializētajai tiesai nevajadzētu uzreiz sākt ar ļoti lielu lietu skaitu. Būtu jāsāk ar tiešām specifiskām lietām, sarežģītām finanšu instrumentu tirgus likuma lietām, finanšu nodrošinājumu, akcionāru strīdiem, vajadzētu tiekties uz vairāk notiesājošiem spriedumiem naudas atmazgāšanas lietās, kas atturētu turpmāk šādus noziegumus veikt.

Mēs šo ideju noteikti atbalstām, ir jādomā ārpus rāmjiem. Prieks, ka Tieslietu ministrija par to domā, un jebkura specializācija, kas tiesas procesu padara ātrāku un efektīvāku, ir svarīga.

Māris Vainovskis, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Investīciju drošības un aizsardzības darba grupas vadītājs, zvērināts advokāts ZAB "Eversheds Sutherland Bitāns"

Šeit nav konceptuālu pretrunu, ka tiesnešu specializācija sniedz kvalitāti un nepieciešamo ātrumu, kompetenci un rezultātu. Ārvalstu investoru padomes vārdā es varu tikai pateikties Tieslietu ministrijai par konstruktīvo sadarbību vairāku gadu garumā jo īpaši pēdējā laikā saistībā ar šo tēmu. Īpašs paldies Ārvalstu investoru padomes darba grupas locekļiem, kurā vairāk nekā piecu gadu garumā šie jautājumi tika apspriesti. Tā nav mirkļa iegriba, tā ir tendence. Vai ir pienācis laiks šādas tiesas izveidei? 1939. gadā, pirmā brīvvalsts perioda laikā, Tieslietu ministrija jau bija sagatavojusi likumprojektu par komerctiesu izveidi, bet ieceri apturēja Otrais pasaules karš. Tagad mēs esam atgriezušies pie šī jautājuma.

Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vārdā varu teikt, ka mēs atbalstām šādas tiesas izveidi. Vēl vairāk, iepriekšējā priekšvēlēšanu posmā mēs rūpīgi izstrādājām rekomendācijas partijām, un viena no lietām, ko rekomendējām, bija izdarīt šo darbiņu un panākt, lai ir komerctiesas, kuras Latvijā un Baltijā lietas izskatītu visātrāk (tas ir nākamais jautājums, un ceru, ka mēs pie tā nonāksim). Tas būtu labs mērķis.

Jēkabs Straume, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs

Protams, man kā KNAB vadītājam jāskatās no korupcijas apkarošanas un novēršanas skatpunkta. Manuprāt, lai cīņa pret korupciju Latvijā būtu efektīva, nepieciešams efektīvs, ātrs un taisnīgs process personas saukšanai pie atbildības par koruptīvām darbībām. Un kvalitatīva izmeklēšana ir būtisks kriminālprocesa pamats. Tomēr ne mazāk svarīgs ir arī prokuroru un tiesnešu darbs, izvērtējot lietā dotos pierādījumus un gatavojot spriedumu. Ja kādā no ķēdes posmiem rodas problēma, tas ietekmē visu procesa norisi un rezultātu.

Tikai ar reāliem darbiem un rezultātiem mēs varam mazināt gan sabiedrības iecietību pret korupciju, gan pieķerto amatpersonu nesodāmības sajūtu. Apziņa, ka izmeklētājs spēj atšķetināt rafinētāko korupcijas shēmu, prokurori var pārliecinoši celt apsūdzību un tiesneši spēj efektīvi un saprātīgā laikā iztiesāt arī sarežģītas korupcijas lietas, ir acīmredzami nozīmīga un preventīva ietekme.

Šī gada pirmajā janvārī tiesvedība nebija noslēgusies 58 KNAB izmeklētās krimināllietās, kurās apsūdzētas kopumā 165 personas. Daudzās šajās lietās izmeklēšana ir pabeigta pirms vairākiem gadiem. Starp tām arī vairākas apjomīgas un sarežģītas pārrobežu korupcijas lietas. Arvien tiek gaidīts pirmās instances tiesas spriedums. Diemžēl tas neliecina par procesa efektivitāti. Piekrītu, ka nepieciešama kvalitatīva diskusija un pārdomāti, uz analīzi balstīti turpmākie rīcības soļi, lai risinātu šo problēmu. Tiesu specializācija varētu veicināt tiesnešu kompetenci, izpratni par koruptīvu noziedzīgu nodarījumu specifiku, to saistību ar citiem ekonomiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, arī naudas atmazgāšanu, un pieredze līdzīgās lietās varētu sekmēt lietu iztiesāšanas gaitu un ātrumu. Šie aspekti ir ļoti būtiski, lai Latvija varētu efektīvi cīnīties pret korupciju.

Mums visiem kopā jādod nopietns un nepārprotams signāls noziedzīgās attiecībās iesaistītajām personām: korupcija un ekonomisko noziegumu lietas tiks izmeklētas un izskatītas profesionāli un bez vilcināšanās. Ātrs, taisnīgs un neizbēgams sods par noziedzīgu nodarījumu ir efektīvākais prevencijas līdzeklis. Tomēr, manuprāt, ar specializētas tiesas izveidi vien vēlamais rezultāts netiks sasniegts. Ir nepieciešams domāt par izmaiņām kriminālprocesa likumā, lai nepieļautu nepamatotu lietu izskatīšanas novilcināšanu tiesās.

Ēriks Kalnmeiers, Ģenerālprokurors

Runājot par komercstrīdiem, man nav nekādu iebildumu, ja notiek tiesnešu specializācija vai tiek veidota specializētā tiesa. Taču, skatoties kriminālprocesa kontekstā, ir pamatotas bažas par to, vai šādas specializētas tiesas izveide spēs atrisināt identificētās problēmas – pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un procesa ātrumu gan pirmstiesā, gan iztiesāšanā. Manuprāt, problēma ir daudz plašāka un savstarpēji saistīti daudzi posmi, lai to nespētu atrisināt vienas tiesas izveide.

Jāsāk ar to, kas ir aktuāli pašreiz. Pirmkārt, tas ir katastrofāls izmeklētāju trūkums Valsts policijā, izmeklētāju skaita problēmas Nodokļu un muitas policijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, faktiski visās pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, kas noved pie paaugstinātas slodzes izmeklētājiem. Otrs – adekvāts atalgojums, lai piesaistītu cilvēkus, kuri būtu gatavi strādāt šajā darbā. Trešais – šo jauno speciālistu sagatavošanas līmenis jeb profesionalitāte. Arī iekšlietu ministrs ir norādījis, ka viņam ir ļoti nopietni jautājumi Valsts policijas koledžai par to, kāda ir jauno speciālistu sagatavošanas programma.

Prokuratūrā arī ir problēmas: notiek paaudžu maiņa, kadru mainība. Nāk jaunie prokurori, un diemžēl akadēmiskās izglītības līmenis viņus nav sagatavojis kā profesionāļus darbam prokuratūrā. Ņemot vērā, ka valstī nav specializēta tālākas apmācības centra, bet ir atsevišķas programmas, kas tiek realizētas, taču ir ierobežotas laika un finanšu ziņā, esmu vairākkārt rosinājis domāt par šādu kompetenču centra vai izglītības centra izveidi, kas strādātu arī pie dažādu mācību līdzekļu, metodisko norādījumu, vadlīniju izstrādes, kura būtu vienota tiesnešiem, izmeklētājiem, prokuroriem. Šis jautājums ir aktuāls.

Šādas specializētas tiesas izveide nerisinās pirmtiesas procesa problemātiku, nenodrošinot izmeklētājus un viņu kvalifikāciju. Bet diskusija ir turpināma un, ja mēs spējam risināt šīs problēmas, ir jāturpina arī šī saruna par specializēto tiesu.

Daiga Vilsone, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja

Es gribētu pievērsties trīs aspektiem – kvalitāte, efektivitāte un riski. Nav šaubu, ka specializācija noteikti nodrošina gan kvalitāti, gan efektivitāti. Es noteikti gribētu uzsvērt: esmu pārliecināta un ar pilnu atbildības sajūtu saku, ka Latvijā ir kvalitatīva tiesu sistēma un mēs dzīvojam tiesiskā valstī. Nav šaubu par to, ka vienmēr kaut kas ir jāuzlabo un jāmeklē labākie risinājumi. Man jāpiekrīt Ģenerālprokuroram un KNAB vadītāja teiktajam, ka krimināllietu kvalitatīva izskatīšana nav iespējama bez izziņas iestāžu kvalitatīva darba un tā ir viena no problēmām. Līdz ar to tas ir jārisina kompleksi.

Manuprāt, pats būtiskākais ir tieši efektivitāte: tas, par ko runā komercvides pārstāvji. Lai tiesnesis varētu kvalitatīvi un efektīvi izskatīt lietu, viņam ir jābūt pietiekamām zināšanām par to, kādi ir būtiskie fakti, kas šajā lietā jākonstatē. Un tiesnesim ir jāpārzina normatīvais regulējums, nevis tikai šajā brīdī jāsāk ar to iepazīties. Ja mēs ejam specializācijas virzienā, tiesnesis to varēs izdarīt ātrāk un efektīvāk, jo tā ir konkrēta joma, kurā viņš strādās. Ir ļoti būtiski nesadalīt šo specializāciju pa nozarēm attiecībā uz komercvidi, finanšu jautājumiem. Tiesnešiem ir jābūt savstarpēji zinošiem, zināšanām ir jābūt gan krimināltiesību nozarē, gan civiltiesību nozarē. Ir jājūt robeža, kur sākas noziedzīgs nodarījums un kur mēs runājam par komerclietām.

Par riskiem – ja mēs izveidojam specializēto tiesu kā atsevišķu juridisku vienību, problemātika varētu būt kapacitātē. Proti, ja ir nepareizi aprēķināts, cik lietu pirmās instances tiesā ir iespējams izskatīt, būs garš lietu izskatīšanas termiņš neatkarīgi no tā, cik zinoši būs tiesneši. Attiecībā uz apelācijas instanci nevaru piekrist, ka būs tikai četri specializējušies tiesneši. Noteikti būs arī ieguvumi – ļoti labi zinām, kā bija, kad izveidoja Administratīvās tiesas. Mēs ieguvām ļoti kvalitatīvus, zinošus tiesnešus. Ar atsevišķu atlases kārtību, ar prasībām, kas tika izvirzītas speciāli šiem tiesnešiem.

Ineta Ziemele, Satversmes tiesas priekšsēdētāja

Piekrītu Tieslietu ministra un arī plašākā sabiedrībā paustajam vērtējumam, ka mums ir problēmas nonākt līdz galīgajam spriedumam, problēmas ar termiņiem, ar smagu dažāda rakstura strīdu atrisināšanu tiesā.

Ir ļoti patīkami, ka Tieslietu ministrija šo ideju ir attīstījusi un pilnveidojusi. Mēs paņemam to, kur mums jau zināma pieredze ir, ieliekam to Latvijas kontekstā, līdz ar to šis risinājums manā skatījumā jau ir īstenojams. Pakāpeniski īstenojams, ejot prātīgi uz priekšu. Tiktāl šī ideja ir atbalstāma, lai arī sākotnēji mums Satversmes tiesā bija samērā rezervēta attieksme pret to.

Tiesisku valsti raksturo tiesību sistēmas vienotība un iekšējā saskaņa. Tiesību sistēmā nedrīkst būt iekšējo pretrunu. Ja tiesību piemērošana ir pārāk sadrumstalota, riskam tiek pakļauta tiesību sistēmas vienotība. Satversmes tiesa raugās uz tiesību sistēmu no augšas, un par šo aspektu ir ļoti nopietni jādomā.

Tiesu sistēma, tāpat kā pārējie varas atzari, ir domāta konkrētam cilvēkam Latvijas valstī. Līdz ar to risinājumam ir jāveicina katra cilvēka uzticība valstij. Ja mēs koncentrējamies uz šīs konkrētās problēmas atrisināšanu (ar specializētu tiesu), pastāv risks, ka citi jautājumi nesaņem pietiekamu uzmanību. Tiesā ikvienam ir vajadzīgs ātrs risinājums, ne tikai biznesmenim. Nedrīkstētu cilvēkiem radīt nevienlīdzības sajūtu. Proti, ir jādomā par to, kā radīt ikvienam cilvēkam sajūtu, ka valsts par viņa rūpēm ir padomājusi.

Tāpat mēs Latvijas jurisdikcijā neesam atrauti no pasaules procesiem. Šobrīd tiesības attīstās un mainās ļoti strauji, no likumdevēja tiek gaidīti risinājumi jaunām sabiedrības attiecībām, kuras nosaka tehnoloģiju un zinātnes attīstība. Līdz ar to, runājot par specializāciju, mums ir jāņem vērā, ka ikvienam juristam nevar būt tāda sagatavotība, kāda tā bija 20. gadsimtā. Plašākai tiesību zināšanu bāzei ir jābūt citā kvalitātē, un tai strauji jāattīstās. Gribu aicināt izprast specializāciju plašāk, kontekstā ar 21. gadsimta procesiem, jo pretējā gadījumā risinājuma nebūs. Būtu jāiegulda resursi tiesnešu mācību centrā, tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, visās juridiskajās fakultātēs. Obligāti jāizvērtē, kas tur tiek mācīts, kā tas tiek mācīts un kāpēc ir tāda situācija, ka visus šos jautājumus, kurus kolēģi šodien ir minējuši, mēs arvien nevaram atrisināt.

Noslēguma daļā, spriežot, kas šobrīd ir būtiskākie šķēršļi specializētās ekonomisko lietu tiesas izveidei, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra: tehnisku šķēršļu izveidot tiesu nav. Vēloties iegūt labu un maksimāli kvalitatīvu rezultātu, nepieciešams uzklausīt un analizēt iesaistīto pušu viedokļus un veidot produktīvu plašāku diskusiju.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU