TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
07. augustā, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
18
18

Ekonomisko lietu tiesa – bez papildu finansējuma, ar intensīvu apmācību

Topošās Ekonomisko lietu tiesas telpas, kas atradīsies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas ēkā.

FOTO: Paula Čurkste, LETA

2021. gada 1. janvārī darbu jāuzsāk Ekonomisko lietu tiesai. Tās kompetencē būs specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un tautsaimniecības attīstībai. Šobrīd noris svarīgs sagatavošanās posms – līdz 28. augustam notiek pretendentu pieteikšanās tiesnešu amatiem.

īsumā
  • Tieslietu ministrs: resursus nepieciešams virzīt tādu jautājumu risināšanai kā komercdarbības vides tiesiskuma uzlabošana, korupcijas apkarošana un noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas novēršana.
  • Tiek veidota intensīva, vairākus simtus stundu gara apmācības programma, ko jaunie tiesneši uzsāks apgūt šī gada beigās un turpinās nākamā gada sākumā.
  • Ekonomisko lietu tiesā nonāks jaunas lietas, nevis lietas, kas šobrīd jau atrodas vispārējās jurisdikcijas tiesas izskatīšanā, līdz ar to noslodze radīsies pakāpeniski.
  • Ar komerclietām saistītos strīdos iesaistītās naudas summas apjoms Latvijā šobrīd pārsniedz gandrīz 2 miljardus eiro.

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) atradīsies Rīgā, Pārdaugavas tiesas ēkā, Mazajā Nometņu ielā 39. Daļa telpu tiks optimizētas un pielāgotas specializētās tiesas vajadzībām. Šobrīd panākta vienošanās par kopīgu tiesas zāļu izmantošanu abu tiesu vajadzībām. Gan tiesas sēžu zāļu, gan darba kabinetu skaits ir pietiekams jaunas tiesas iekārtošanai.

Bez papildu resursiem

Specializētā Ekonomisko lietu tiesas darbības teritorija aptvers visu Latviju. Lai nodrošinātu efektīvu un operatīvu tiesas procesu, tiesa būs aprīkota ar atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu, tostarp tiesā tiks uzstādītas trīs stacionārās un viena pārvietojamā videokonferenču iekārta.

Optimizējot pieejamos resursus, specializētā tiesa tiek veidota pašreizējā budžeta ietvaros un nepalielinot tiesnešu skaitu.

Apmeklējot topošās ELT telpas, tieslietu ministrs Jānis Bordāns atzinīgi novērtēja, ka ir izdevies rast optimālu risinājumu, pēc iespējas mazāk ietekmējot pašreizējās tiesas darbu. “Man patīk, ka Ekonomisko lietu tiesa tiek iekārtota Āgenskalnā, pilsētas rajonā, kas attīstās. Jaunā institūcija būs ērta gan tiem, kas šeit strādās (tiesnešiem, advokātiem), gan tiem, kas nāks kā lietu dalībnieki,” secina tieslietu ministrs.

Lai gan tiesas izveides process ticis nevajadzīgi politizēts, tiesu neatkarība ir valsts tiesiskuma pamats, un jaunā ELT nav izņēmums, uzsver tieslietu ministrs. “Mans uzdevums ir nodrošināt tiesu varas attīstību. Šajā gadījumā tiesu varas resursus nepieciešams virzīt tādu valsts attīstībai un reputācijai fundamentālu jautājumu risināšanai kā komercdarbības vides tiesiskuma uzlabošana, korupcijas apkarošana un noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas novēršana,” pārliecināts ir J. Bordāns. Ministrs uzsver, ka līdz ar jaunās tiesas izveidi netiek mainīta tiesu sistēma, bet veicināta profesionāla pieeja lietu izskatīšanā.

Jauno tiesnešu atlase

Kā skaidro Tiesu administrācijas Eiropas Sociālā fonda projektu vadītāja Anna Skrjabina, lai specializētā tiesa varētu uzsākt darbu nākamā gada 1. janvārī, ir svarīgi piesaistīt kvalificētus juristus tiesnešu amatiem. Šobrīd ir izsludināts konkurss un pieteikties tiek aicināti juristi, kas atbilst likumā “Par tiesu varu” noteiktajām prasībām.

“Kandidātu atlases process notiks vairākās kārtās. Pirmā kārta būs dokumentu pārbaude, lai noskaidrotu pretendentu kvalifikācijas atbilstību. Piemēram, likumā ir noteikts, ka jābūt piecu gadu darba stāžam juridiskajā specialitātē, izglītību apliecinošiem dokumentiem utt. Sekmīgie kandidāti, kuri būs izturējuši dokumentu pārbaudi, kārtos testu un risinās praktisko uzdevumu – kāzusu. Lai sagatavotos šiem pārbaudījumiem, Tiesu administrācija plāno atbalstīt pretendentus jau pašā atlases procesā”, skaidro A. Skrjabina.

Jaunā atlases kārtība ir apstiprināta nesen. Tā paredz, ka zināšanu pārbaudes testā tiks iekļauti jautājumi par konstitucionālajām vērtībām, Eiropas Savienības tiesībām un juridiskajām metodēm u. c.

Plānotas intensīvas apmācības

Kandidāti, kuri izturēs pārbaudi un iegūs tiesnešu statusu, tiks apmācīti Latvijas Tiesnešu mācību centrā. Šim nolūkam tiek veidota speciāla, vairākus simtus stundu gara programma, ko jaunie tiesneši uzsāks apgūt šī gada beigās un turpinās nākamā gada sākumā.

Apmācību programmā tiks apvienoti vairāki elementi. Juristiem, kuri nav strādājuši tiesneša amatā, ir jāapgūst zināšanas par procesu vadību, darba organizāciju un efektivitāti. Papildus ir jāiemācās rakstīt nolēmumus un sastādīt procesuālos dokumentus. Ņemot vērā Ekonomisko lietu tiesas specifiku, tiesnešiem būs papildus jāapgūst arī juridiskās zināšanas, piemēram, būvniecības un apdrošināšanas tiesību un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, stāsta A. Skrjabina.

Tiek domāts arī par papildu iespējām celt jauno tiesnešu kvalifikāciju. Jau šobrīd Tiesu administrācija sadarbojas ar Eiropas Tiesību akadēmiju, kas ir vadošā iestāde Eiropas Savienības tiesību apmācībā. Sadarbībā ar akadēmiju tiek organizēti semināri par Eiropas Savienības tiesībām Rīgā. Iecerēts, ka nākamajā gadā jaunizveidotās tiesas tiesneši piedalīsies šajos semināros, lai apgūtu zināšanas par pārrobežu sadarbību krimināllietās un civillietās.

Apmācības būs intensīvas, un tiks piedāvātas tāda līmeņa zināšanas, lai varētu izprast gan svarīgākās nianses tiesu sistēmas darbībā, gan sekot līdzi aktualitātēm Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē.

Paredzēts, ka lietas tiesā ienāks pakāpeniski. Proti, Ekonomisko lietu tiesā nonāks jaunas lietas, nevis tās, kuras šobrīd jau tiek skatītas vispārējās jurisdikcijas tiesā. Līdz ar to noslodze radīsies pakāpeniski.

Būtisks sistēmisks darbs un izvērtējums

Lielākā daļa ekonomiski attīstīto pasaules valstu jau ir ieviesušas šādu vai citādu komerclietu izskatīšanas specializāciju, un tas ir nesis rezultātus. Līdz ar to arī Latvijā tiem nevajadzētu iet secen, spriež Ārvalstu investoru padomes Investīciju aizsardzības un tiesu efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis.

Viņaprāt, nozīme ir ne tikai tiesu specializācijai, bet arī profesionālai pieejai tiesību piemērošanā kopumā. “Ārvalstu investoru padome pozitīvi vērtē arī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iniciatīvu veidot specializēto nodokļu un muitas lietu prokuratūru pie Valsts ieņēmumu dienesta,” norāda M. Vainovskis.

Ar komerclietām, saimnieciskajām lietām saistītos strīdos iesaistītās naudas summas apjoms Latvijā šobrīd pārsniedz gandrīz 2 miljardus eiro. “Ir cerība, ka tiesu, prokuratūras un visas tiesību aizsardzības sistēmas specializācija ātrāk ļaus tikt galā ar šādiem strīdiem, lai nauda ātrāk atgrieztos apritē. Ja tie ir noziedzīgi iegūti līdzekļi, tiem ir jābūt Valsts kasē; ja nauda pienākas cietušajam – tai jānonāk cietušā kabatā. Specializētā tiesa ir viena no valsts atbildēm uz jautājumu, kas gaida risinājumu,” secina M. Vainovskis.

Ārvalstu investoru padomes pārstāvja ieskatā atslēgvārds ir kompetence un pieredzes apmaiņa, kas ļaus efektīvāk un raitāk izšķirt strīdus apdrošināšanas, korporatīvās pārvaldības, investīcijas aizsardzības u. c. jomās. Pēc viņa teiktā, Covid-19 krīzes kontekstā ne mazāk svarīgi būs nodrošināt kvalitatīvu tiesiskās aizsardzības procesu, kas tiek virzīts uz uzņēmumu atveseļošanu, nevis darbības izbeigšanu.

Pēc M. Vainovska domām, specializētā tiesa komerclietās ir signāls turpmākai sistēmas attīstībai arī citos virzienos. “Tā būtu gan digitāla lietu izskatīšana, lielāka tiesu sistēmas iesaistīšana kvalitatīvas judikatūras veidošanā, atlasē, publicēšanā, komentēšanā u. tml. Tā ir šī kopējā specializācija, virzība uz kompetenci un izcilību, kuras patīkams, bet nepieciešams blakus rezultāts ir lietu izskatīšanas efektivitāte un kvalitāte. Tas ir sistēmisks darbs,” uzskata M. Vainovskis.

Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda, ka tiesas izveides process nemitīgi tiek vērtēts un monitorēts. “Viena atskaite varētu būt tajā brīdī, kad būs zināmi tiesnešu amatu kandidāti, bet nākamā – pēc viena, divu gadu darba. Tas ir ātrākais, kad varētu sākt vērtēt rezultātus.” Taču, lai varētu veikt nopietnu izvērtējumu par ELT sekmēm, veiksmēm un vājajām vietām, jānostrādā četru, piecu gadu periods, uzskata tieslietu ministrs.

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU