Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Santa Sāmīte
Šonedēļ ir ierosinātas lietas, kurās tiks vērtēta Stambulas konvencijas, kā arī likuma “Par valsts budžetu 2020. gadam” atbilstība Satversmei. Ekonomisko lietu tiesas darba uzsākšanai ir izveidota atbilstoša darba vide – telpas un tehniskais aprīkojums. Augstākajā tiesā notikusi diskusija par lietu izskatīšanas termiņiem administratīvajās lietās. Ar Augstākās tiesas spriedumu izbeigta cīņa par monopolu Rīgas kremācijas tirgū. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē.
Ekonomisko lietu tiesas darba uzsākšanai ir izveidota atbilstoša darba vide – telpas un tehniskais aprīkojums, tā secina tieslietu ministrs Jānis Bordāns pēc veiktās topošās tiesas telpu apskates.
J. Bordāns: “Šobrīd noris svarīgs posms sagatavošanās procesā specializētās tiesas darbības uzsākšanai – līdz 28. augustam notiek pretendentu pieteikšanās tiesnešu amatiem. Aicinu ikvienu kvalificētu juristu, kura profesionālā interese ir saistīta ar komerclietām vai ar krimināltiesībām tādos jautājumos kā, piemēram, koruptīvi noziedzīgi nodarījumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana, apsvērt iespēju pievienoties Latvijas tiesnešu saimei un kļūt par vienu no tiesnešiem, kuriem būs iespēja veidot tiesas praksi un stiprināt tiesas autoritāti!”
Plašāk par Ekonomisko lietu tiesas izveides procesu, mērķi un jauno tiesnešu atlasi – “Ekonomisko lietu tiesa – bez papildu finansējuma, ar intensīvu apmācību”.
Lai sagatavotu ziņojumu Tieslietu padomei par tiesvedību paātrināšanas iespējām, Augstākajā tiesā norisinājās diskusija par lietu izskatīšanas termiņiem administratīvajās lietās. Diskusijā tika apspriesti jautājumi par procesuālo dokumentu kvalitātes uzlabošanu, procesa dalībnieku izglītošanu, tiesas procesu vadīšanas pilnveidošanu un tiesas darbspējas kapacitātes palielināšanu.
Administratīvais process sākas iestādē. Līdz ar to lielā mērā tā kvalitāte primāri ir atkarīga no efektīva un kvalitatīva administratīvā procesa iestādē. Lai to uzlabotu, kā arī veicinātu efektīvu iestāžu pārstāvību tiesvedības procesā, diskusijas dalībnieki vienojās aicināt Valsts administrācijas skolu paplašināt mācību programmu par kvalitatīvu administratīvo procesu iestādē, ietverot arī mācības par kvalitatīvu pārstāvību tiesā. Īpaši jānostiprina ierēdņu prasmes kvalitatīva administratīvā akta sagatavošanā.
Darba grupā tika aktualizēts jautājums par nepienācīgu medicīnas ekspertu atzinumu kvalitāti. Lietās, kurās tiek risināti ar medicīnu saistīti jautājumi, ekspertu atzinums visai bieži nav pienācīgi pamatots un nesniedz priekšstatu par to, kā eksperts nonācis līdz konkrētam secinājumam. Līdz ar to administratīvā tiesa nespēj īstenot atbilstošu kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu. Nepieciešama plašāka tiesnešu un ekspertu diskusija par atzinumu pamatojumu, kā arī Veselības ministrijas iesaiste atbilstošu apmācību nodrošināšanā ekspertiem.
Tiesnešu prasmju pilnveidošana visā tiesneša karjeras laikā ir centrālais elements tiesvedības procesu efektivizēšanā. Latvijas Tiesnešu mācību centram būtu jāiekļauj mācību programmā praktiskas procesa vadīšanas mācības, turklāt šādām mācībām jābūt nodrošinātām visas profesionālās karjeras garumā. Tiesnešu prasmju pilnveidošanā būtisks ir arī tiesu savstarpējais dialogs, kurā tās kopīgi diskutē, mācās un dalās pieredzē. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešamas tālākas administratīvo tiesnešu sarunas par tiesas nolēmuma kvalitātes uzlabošanu, tostarp konspektīvāku nolēmumu aprakstošo daļu veidošanu, kā arī plašāka videokonferenču un citu tehnoloģisku risinājumu izmantošana tiesvedībās.
Tāpat tika atzīts, ka vajadzīga plašāka diskusija par tiesnešu atbrīvošanu no pieteikumu un sūdzību pieļaujamības formālo kritēriju pārbaudes (vai ir samaksāta valsts nodeva, drošības nauda, vai ir iesniegta pilnvara u. tml.).
Īslaicīgu lietu uzkrājumu jeb “sastrēgumu” mazināšanā svarīgi ir veidot elastīgu sistēmu, lai nepieciešamības gadījumā uz laiku varētu piesaistīt vai pārdalīt cilvēkresursus. Jāpaplašina iespēja tiesās piesaistīt augsti kvalificētu atbalstošo personālu.
Jau 2015. gadā Konkurences padome (KP) pēc veiktās tirgus uzraudzības cēla trauksmi par nesakārtoto apbedīšanas pakalpojumu nozari, arī par kremācijas pakalpojuma sniedzēja atrašanos monopolstāvoklī teju 20 gadus. Cīņu pret monopolu Rīgas kremācijas tirgū nupat izbeidzis Augstākās tiesas spriedums, kurā ir atzīts, ka Rīgas dome tai piederošo krematoriju Varoņu ielā ilggadējam sadarbības partnerim – “Rīgas kremācijas centrs – krematorija” – nomā ir nodevusi prettiesiski.
Tirgus uzraudzības laikā iestāde konstatēja, ka Rīgas dome bija iznomājusi savu krematoriju SIA “Rīgas kremācijas centrs – krematorija” ar noteikumiem, kas neveicina brīvu konkurenci nozarē. Uzņēmumam, kurš vēlējās sniegt kremācijas pakalpojumus, bija nepieciešama licence, ko izsniedz pašvaldība. Savukārt licences saņemšanai bija nepieciešams apliecinājums, ka uzņēmumam nomā ir Rīgas krematorija. Šāds dokuments, kas apliecina komersanta tiesības izmantot nekustamo īpašumu (ēku) kremācijas veikšanai, bija iepriekš minētajam uzņēmumam, tādējādi faktiski tika izslēgta jebkāda konkurence nozarē.
Pēc Konkurences padomes celtajiem iebildumiem Rīgas dome rīkoja publisku izsoli par Rīgas krematorijas nomas līguma noslēgšanu, taču arī izsoles nolikums nepamatoti ierobežoja citu iespējamo konkurentu dalību konkursā, jo tajā tika pieprasīts, lai uzņēmumam ir iepriekšēja pieredze darbā Rīgas krematorijā. Tirgus dalībnieki, kuriem tika liegts piedalīties izsolē, ar pieteikumu par izsoles iznākumu vērsās tiesā. Tagad Rīgas domei pēc Augstākās tiesas sprieduma, kurā ir atzīts, ka konkurence izsolē tika ierobežota nepamatoti, beidzot ir jāsakārto kremācijas pakalpojuma nodrošināšana Rīgā.
Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Jānis Račko norāda, ka Rīgas domes rīcība, nodrošinot vienam uzņēmumam priekšrocības sniegt kremācijas pakalpojumu gandrīz 25 gadu garumā, ir nepieļaujama, jo mākslīgs monopolstāvoklis nozarē, kur pakalpojumu varētu nodrošināt arī citi komersanti, tirgum un patērētajiem ieguvumus nerada.
Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Jānis Račko: “Tiesas spriedums ir vēl viens spilgts apliecinājums bezatbildīgai publiskas personas rīcībai. Tika ignorēti Konkurences padomes iebildumi par konkurenci ierobežojošiem nosacījumiem izsolē. Nenodrošinot brīvu un godīgu konkurenci izsolēs vai iepirkumos, pasūtītājs nesaņems kvalitatīvāko pakalpojumu par labāko cenu, no kā iegūst ikviens patērētājs. Tas, visticamāk, var novest pie nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanas.”
Foto: Zane Bitere, LETA
KP atgādina, ka publiskai personai ir īpaša atbildība neierobežot brīvu un godīgu konkurenci. No šī gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas ar 14.1 un 14.2 pantu noteic, ka publiskām personām ir pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci, kā arī paredz atbildību par šo noteikumu pārkāpumu. Ja KP saskatīs iespējamu likuma normas pārkāpumu, tā vispirms uzsāks pārrunas ar konkrēto valsts iestādi, pašvaldību vai tās kapitālsabiedrību. Ja pārrunas nebūs sekmīgas, tad iestāde kapitālsabiedrībām var piemērot disciplinējošas sankcijas – naudas sodu līdz 3% no iepriekšējā gada apgrozījuma, bet ne mazāku par 250 eiro.
Satversmes tiesas 2020. gada 3. augustā ierosināja lietu “Par Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 3. panta “c” punkta, 4. panta 3. punkta un 12. panta 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes ievadam, 1., 99. un 110. pantam, 4. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 14. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam”.
Lieta ierosināta pēc divdesmit viena 13. Saeimas deputāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Stambulas konvencijas 12. panta 1. punkts kopsakarā ar 4. panta 3. punktu uzliek valstij veikt vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sabiedrības domāšanā, attieksmē un nepieļautu diskrimināciju attiecībā uz cilvēkiem, kuri identificē sevi nevis ar savu bioloģisko dzimumu, bet gan ar citu dzimumu (sociālais dzimums).
Pieteikuma iesniedzēja ieskatā apstrīdētās normas neatbilstot Satversmē ietvertajām Latvijas valsts konstitucionālo identitāti veidojošajām ģimenes un kristīgajām vērtībām, Satversmes 99. pantā ietvertajām tiesībām uz domas un apziņas brīvību, kā arī Satversmes 110. pantā ietvertajai tradicionālas ģimenes aizsardzībai.
Pieteikuma iesniedzēji norāda arī uz Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkta iespējamo pretrunu ar Satversmes 91. pantā ietverto diskriminācijas aizlieguma principu. Proti, šajā apstrīdētajā normā paredzētie īpašie pasākumi vardarbības novēršanai, kuri attiecas tikai uz sievietēm, varot radīt atšķirīgu attieksmi uz dzimuma pamata.
Pieteikuma iesniedzēju ieskatā Stambulas konvencijas 14. pants uzliek valstij pienākumu iekļaut izglītības programmās jautājumus par personām, kuras neidentificē sevi ar savu bioloģisko dzimumu, piemēram, transpersonām un transseksuālām personām. Šāds regulējums esot pretējs Satversmes 112. pantam, kurā bērna vecākiem esot ietvertas tiesības nodrošināt bērniem izglītību, kas atbilst viņu reliģiskajai pārliecībai un filozofiskajiem uzskatiem.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kuras uzdevumā tika parakstīta Stambulas konvencija, – Ministru kabinetu – līdz 2020. gada 5. oktobrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 4. janvāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Satversmes tiesas 4. kolēģija 2020. gada 3. augustā ierosināja lietu “Par likuma “Par valsts budžetu 2020. gadam” programmu un apakšprogrammu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, ciktāl tās neparedz Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā noteikto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai 2020. gadā, atbilstību Satversmes 1. un 66. pantam”.
Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs norāda uz Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktu, kurā noteikts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, kas ir bijis jāparedz Ministru kabinetam, sagatavojot citstarp likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam.
Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2020. gadam” ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam ir tikusi atvēlēta tikai daļa – aptuveni puse – no solītā papildu finansējuma. Tādēļ apstrīdētas likuma “Par valsts budžetu 2020. gadam” programmas un apakšprogrammas, kuras nosaka valsts finansējuma apjomu veselības aprūpes jomai, neatbilstot no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajam un Satversmes 1. pantā tvērumā ietilpstošajam tiesiskuma principam un tiesiskās drošības principam.
Pieteikuma iesniedzēja ieskatā apstrīdētais regulējums radot būtisku valsts un sabiedrības interešu apdraudējumu. Šāds regulējums neatbilstot no Satversmes 66. panta izrietošajam likumdevēja pienākumam gādāt par ilgtspējīga valsts budžeta izstrādāšanu un pieņemšanu, tādējādi tiekot pārkāpts arī ilgtspējīgas attīstības princips.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2020. gada 5. oktobrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 4. janvāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par Satversmes tiesas lēmumu ierosināt lietu saistībā ar tiesībsarga pieteikumu par mediķu darba samaksas paaugstināšanas prettiesisku kavēšanu. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris paudis atbalstu tiesībsargam, norādot, ka LVSADA nekad un nekādā veidā nav piekritusi atrunām par likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas nepildīšanu.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Tiesībsarga pieteikums un Satversmes tiesas lēmums ierosināt lietu iezīmē būtisku pavērsienu līdzšinējā notikumu gaitā. No vienas puses, tas spārno mediķu cerības un stiprina ticību, ka mēs dzīvojam tiesiskā un demokrātiskā valstī. No otras puses, tas ir nopietns brīdinājums likuma pārkāpējiem un viņu līdzskrējējiem”.
Foto: Evija Trifanova, LETA
Jelgavas prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu sievietes apsūdzībā par to, ka viņa pieņēma mazmeitai dzemdības, zīdaini nolaupīja un noslepkavoja.
Saskaņā ar lēmumu Jelgavas novadā 2019. gada 4. aprīļa naktī apsūdzētā, kurai ir medicīniskā izglītība, savās mājās mazmeitai pieņēma dzemdības. Viņa neizsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību un aiz dusmām tikko dzimušo bērniņu nolaupīja mazmeitai un aiznesa prom no mājas. Pēc tam apsūdzētā sieviete nenoskaidrotos apstākļos zīdaini noslepkavoja.
Persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 153. panta trešās daļas un Krimināllikuma 117. panta 2. un 5. punkta.
Lieta nodota izskatīšanai Zemgales rajona tiesā (Jelgavā). Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
