Revīzijas ziņojuma prezentācijā tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra: šādu auditu pirms diviem gadiem ierosinājis tāpēc, ka ik gadu valsts budžetam garām aizslīd miljardiem eiro, kurus aprij nekompetence, ēnu ekonomika un korupcija. Tas ietekmē ārvalstu investoru uzticību un līdz ar to arī valsts tautsaimniecības attīstību. Tā tiek pensionāriem nozagta pensija, policistiem un skolotājiem – algas.
Turklāt spēja atbilstoši starptautiski atzītiem principiem izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus un saukt pie atbildības vainīgās personas ir ne tikai viens no tiesisku valsti raksturojošiem aspektiem, tas ir būtisks valsts drošības pamatnosacījums, akcentēja ministrs.
Savukārt Valsts prezidents Egils Levits atzina, ka svarīgākais, ko Valsts kontrole (VK) vērtējusi, ir Latvijas prokuratūras darbība un kriminālprocesu efektivitāte. “Līdzšinējais prokuratūras darbības rezultāts nav bijis pietiekams,” sacīja Valsts prezidents. “Tas ir Saeimas un valdības atbildības jautājums, kāpēc tā ir. Lai uzlabotu rezultātus, ir nepieciešamas reformas, taču tām ir jābūt pamatotām. Zinu, ka jaunais ģenerālprokurors (Juris Stukāns stājās amatā pērn vasarā – red.) to saprot, ir spējīgs un gribošs veikt reformas. Taču šis process nevar būt atkarīgs tikai no ģenerālprokurora labās gribas, tam ir jābūt institucionalizētam, noformulētam tiesību aktos, kas ir arī viens no VK izvērtējumā iekļautajiem ieteikumiem prokuratūras darbības procesa uzlabošanai.”
Tāpat E. Levits atsaucās uz izvērtējumā minēto problēmu, proti, pārprasto izpratni par prokuratūras neatkarību: “Prokuratūras neatkarība nav vienlīdzīga ar tiesu neatkarību. Ja ir prokuratūra, kas atrodas tieslietu sistēmā, noteikti ir jābūt arī institucionalizētam mehānismam, kas pārbauda tās darbu. Tātad ir nepieciešams noregulēt prokuratūras vietu kopējā tieslietu sistēmā un valsts institucionālajā iekārtā.” Valsts prezidents piekrita VK izvērtējumā norādītajam, ka ģenerālprokuroram jābūt daudz lielākām pilnvarām.
Revīzijas laikā tapušie ieteikumi ļaus būtiski uzlabot pirmstiesas izmeklēšanu ekonomikas un finanšu noziedzības apkarošanas jomā, pētījumu prezentācijā uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ieskicējot jau paveikto: finanšu iestāžu “kapitālo remontu”, plānoto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas apvienošanos, Ekonomisko lietu tiesas darba sākšanu no 31. marta, Noziedzības novēršanas padomes kompetences paplašināšanu.
Četri ziņojumi
Valsts kontroles secinājumi un ieteikumi ir apkopoti lietderības revīzijā “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte”, kas ietver trīs revīzijas ziņojumus:
- “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošo faktoru izvērtējums”;
- “Vai Latvijas Republikas Prokuratūras darbībā ir nepieciešami uzlabojumi?”;
- “E-lietas programmas vadības risku izvērtējums”.
Savukārt OECD veiktās izpētes rezultāti apkopoti atsevišķā ziņojumā angļu valodā “Performance of the Prosecution Services in Latvia: A Comparative Study” (“Prokuratūras darbība Latvijā: salīdzinoša izpēte”).
Veiktā audita jeb revīzijas ietvaros VK sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ekspertiem (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD):
- veikusi pētījumu par prokuratūras darba organizāciju un tās vietu valsts institucionālajā sistēmā;
- noskaidrojusi un izvērtējusi faktorus, kas kavē ekonomisko un finanšu noziegumu efektīvu izmeklēšanu un iztiesāšanu;
- sniegusi nozīmīgus ieteikumus e-lietas ieviešanas procesa uzlabošanai.
Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas efektivitāte nav augusi
Ziņojumā “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošo faktoru izvērtējums” secināts – neraugoties uz to, ka finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšana un iztiesāšana ir atzīta par valsts prioritāti, tomēr nevar apgalvot, ka šīs kategorijas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas efektivitāte pēdējos gados būtu augusi.
Visās revīzijas izlasē iekļautajās izmeklēšanas iestādēs šīs specifikas kriminālprocesu uzkrājums pēdējos trīs gados lielākoties nav mazinājies, un arī šīs kategorijas lietu iztiesāšana aizvien ieilgst. Revīzijas ziņojumā secināts:
- par optimālu laiku šīs specifikas kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai vairumā gadījumu būtu uzskatāmi trīs gadi no kriminālprocesa uzsākšanas, bet no revīzijas apjomā iekļauto izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem 2020. gada sākumā 63% kriminālprocesu bija vecāki par trīs gadiem. Ievērojama daļa no tiem ir uzsākta pat pirms vairāk nekā 10 gadiem (laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam);
- no revīzijas izlasē iekļautajām 27 krimināllietām, kas 2020. gada augustā vēl atradās iztiesāšanā, 56% kriminālprocesu ir uzsākti pēdējo septiņu gadu laikā, savukārt 44% ir vecāki par septiņiem gadiem. Četros no tiem krimināltiesiskās attiecības nav noregulētas jau 12 gadus.
Ieteikumi efektivitātes uzlabošanai
VK secinājusi, ka taisnīga krimināltiesisko attiecību noregulējuma panākšana iespējami ātrā un efektīvā veidā ir atkarīga galvenokārt no pirmstiesas kriminālprocesa efektivitātes, kā arī valsts apsūdzības un tās uzturēšanas kvalitātes tiesā kopumā.
Būtiskākos risināmos jautājumus VK saskata četros virzienos:
- novēršot problēmas, kas saistītas ar vienotas izpratnes trūkumu par tiesību normu piemērošanu, neskaidrību par būtiskākajiem pierādāmajiem apstākļiem un nepieciešamo pierādījumu kopumu vainas pierādīšanai;
- izvērtējot normatīvā regulējuma pilnveides iespējas ātra un efektīva pirmstiesas kriminālprocesa un iztiesāšanas sekmēšanai;
- rodot risinājumus krimināltiesiskās sistēmas attīstībai, lai kopumā mazinātu krimināltiesiskās sistēmas noslodzi un kvalificētākos resursus koncentrētu sarežģītāko un valsts intereses visbūtiskāk ietekmējošo kriminālprocesu izmeklēšanai;
- veicot pasākumus, lai procesa virzītāji dažādās kriminālprocesa stadijās varētu saņemt kvalificētu tehnisku un konsultatīvu atbalstu.
Vai prokuratūras darbībā ir nepieciešami uzlabojumi
VK revīzijas ziņojumā “Vai Latvijas Republikas Prokuratūras darbībā ir nepieciešami uzlabojumi?” secinājusi, ka prokuroru skaita ziņā Latvija no citām valstīm neatpaliek, tāpēc nav pamata apgalvojumam, ka resursi nav pietiekami, lai efektīvi pildītu prokuratūras funkcijas. Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju ir 23,5 prokurori, kamēr citās vērtētajās valstīs vidējais rādītājs ir 12,1 prokurors.
Vienlaikus prokuratūras lietvedībā saņemto lietu skaita ziņā Latvija ievērojami atpaliek no citām valstīm – Latvijā prokuratūra saņem 0,68 lietas gadā uz 100 iedzīvotājiem (citās valstīs vidēji tiek saņemta 3,1 lieta). Tāpat Latvijā ir samērā liels prokuroru skaits augstākā līmeņa struktūrvienībā (Ģenerālprokuratūrā). Citās valstīs tie ir vidēji 8,1% no visiem prokuroriem, bet Latvijā – 17,7%.
Vēl Latvijā prokuratūras un prokurora neatkarības jēdziens tiek interpretēts plašāk, nekā tas izriet no starptautisko institūciju rekomendācijām, prezentācijā atzina valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Proti, Latvijā prokurora neatkarība nozīmē ne tikai ārējas ietekmes aizliegumu uz konkrētu kriminālprocesu gaitu un to ietvaros pieņemtajiem lēmumiem, bet arī gandrīz absolūtu neatkarību, ierobežojot, piemēram, iespēju prasīt no prokuratūras atbildību par tās darba rezultātiem, sadarbību ar valsts pārvaldes institūcijām noziedzības novēršanas un apkarošanas politikas izstrādē vai attiecināt uz prokuratūru labas pārvaldības un efektivitātes principus, ko piemēro citas publiskās pārvaldes institūcijas.
OECD ekspertu vērtējumā izpratne par gandrīz absolūto prokuratūras neatkarību ir veicinājusi prokuratūras norobežošanos no valstī īstenotajām reformām, kuru mērķis ir valsts institūciju darbības modernizācija un efektivizēšana, tostarp Latvijas tiesu sistēmā. Savukārt VK norāda uz būtiskākajām kriminālprocesa efektivitāti negatīvi ietekmējošām sekām, ko, iespējams, ir izraisījusi minētās izpratnes ilgstoša piemērošana prokuratūras darba organizācijā.
VK ieskatā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas izpratnē par prokuratūras kā vienotas trīs līmeņu institūciju sistēmas neatkarību un pieeju vadības funkciju īstenošanā, kas palielinātu gan prokuratūras kapacitāti tās pamatfunkciju izpildē, gan veicinātu prokuratūras rīcībā esošo resursu efektīvu izmantošanu.
Kriminālprocesu digitalizācija
Revīzijas ziņojumā “E-lietas programmas vadības risku izvērtējums” VK vērtēja e-lietas ieviešanu kriminālprocesā, kuru plānots pabeigt un ieviest tiesās un prokuratūrā līdz 2021. gada aprīlim, bet izmeklēšanas iestādēs – līdz 2023. gadam. Kopumā e-lietas ieviešanai šobrīd plānoti 27 miljoni eiro.
VK secināts, ka e-lietas programmas pārvaldību ir nepieciešams uzlabot, lai sasniegtu izvirzīto mērķi kriminālprocesa elektronizēšanā un paredzētos ieguvumus no e-lietas ieviešanas, t. i., lai samazinātos izmeklēšanas un tiesvedības procesu norises ilgums un izmaksas. Šobrīd e-lietas programmas tvērums ir neskaidrs un uzsāktā īstenošana ir sadrumstalota vairākos projektos bez kopējas pārvaldības un uzraudzības.
Tā kā e-lietas īstenošana netiek pārraudzīta kā vienota projektu programma, pastāv risks, ka daudzu apakšprojektu īstenošana neatrisinās apzinātās problēmas. Turklāt e-lietas izmantošana varētu būt apgrūtinoša apjomīgu lietu gadījumā, jo pieejamības prasības nav izvirzītas e-lietas pilnai funkcionalitātei un, nosakot veiktspējas prasības, nav ņemta vērā e-lietas materiālu un uzbūves principu specifika.
Ņemot vērā, ka vienotas e-lietas vides izveidē un ieviešanā ir iesaistītas vairākas iestādes un to informācijas sistēmas, būtisks priekšnosacījums ir skaidrs redzējums par sistēmas komponentēm un to mijiedarbību, kas atspoguļojams konceptuālajā arhitektūrā.
OECD ieteikumi
Savukārt OECD savā pētījumā “Prokuratūras darbība Latvijā: salīdzinoša izpēte” veic salīdzinošu analīzi par Latvijas kriminālvajāšanas praksi, kā arī to salīdzina ar praksi desmit OECD dalībvalstīs, starptautisko labo praksi un visā pasaulē atzītu prokuratūras ekspertu pieredzi. Ziņojumā apkopota līdz šim prokuratūrā ieviestā labā prakse un pārbaudīta plaša spektra politikas aspektu nozīme, kas var veicināt labāku sniegumu. Eksperti norāda uz stratēģiskās pārvaldības rīku ieviešanu, datu izmantošanu un sadarbības stiprināšanu visā tieslietu sistēmas ķēdē. Visbeidzot, tā formulē politikas ieteikumus, lai atbalstītu Latviju prokuratūras darbības stiprināšanā.
OECD norāda, ka Latvija, tāpat kā daudzas OECD valstis, saskaras ar lielāku noziedzības sarežģītību digitālajā pasaulē, cita starpā palielinoties organizēto ekonomisko un finanšu noziegumu, kibernoziegumu un ar identitāti saistīto noziegumu riskam. Šī tendence ir saistīta ar pieaugošajām iedzīvotāju vēlmēm attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ieskaitot tieslietu pakalpojumus. Šādu sarežģītu noziedzības veidu apkarošana ir globāls izaicinājums, kas nav raksturīgs tikai Latvijai. Tas prasa cita veida domāšanu un jauninājumus, kā arī efektīvāku kriminālvajāšanas praksi.
Tiesnešu un prokuroru akadēmija
Valsts apsūdzību zemā kvalitāte, vienotas izpratnes un zināšanu trūkums dažādos fundamentālos krimināltiesību un kriminālprocesa jautājumos raisījis vajadzību pēc pastāvīgas tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšanas.
Gan Valsts prezidents, gan tieslietu ministrs ir vienisprātis, ka ir jāizveido tiesnešu un prokuroru akadēmija, jo personāla kvalifikācijas jautājums ir atzīts par prioritāru un neatliekamu. Tam piekrīt arī ģenerālprokurors. Kvalitatīvam tālākās mācīšanās procesam ir nepieciešama pastāvīga institūcija, nevis tikai kursi. Tas ir arī viens no secinājumiem, kas izriet no Valsts kontroles izvērtējuma.
Finansējums akadēmijas darbības uzsākšanai varētu būt deviņi miljoni eiro.
J. Bordāns norādīja, ka pēc tieslietu audita veikšanas vispirms būtu jāmaina prokuratūras administratīvā darbība un darba organizācija, piebilstot, ka ministrija nenoteikts, kādai tai ir jābūt. Ministrija strādā arī pie e-lietu programmas ieviešanas.
