Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” paredz pilnveidot kriminālprocesuālo regulējumu attiecībā uz procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, nosakot jaunu procesuālo sankciju veidu – nodrošinājuma līdzekli. Plānoti arī vairāki grozījumi procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kā arī ieviesti Valsts kontroles tieslietu audita revīzijā izteiktie priekšlikumi.
Grozījumi izstrādāti, lai izpildītu Valsts kontroles lietderības revīzijā “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte” ietverto priekšlikumu ieviešanas plānu, likumprojekta anotācijā norāda tā autori – Tieslietu ministrija.
Esošā regulējuma pilnveide paredz nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un iztiesāšanu ekonomikas un finanšu jomā, uzsver Tieslietu ministrija.
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” Saeimas Juridiskajā komisijā 15. februārī atbalstīts izskatīšanai uz pirmo lasījumu.
Uzzini vairāk >>
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska deputātiem uzsvēra, ka grozījumi Kriminālprocesa likumā ir visnotaļ apjomīgi.
Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu jaunu procesuālo sankciju veidu – nodrošinājuma līdzekli juridiskajai personai. Lai gan kriminālprocesuālais regulējums attiecībā uz procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai pamatā neatšķiras no kriminālprocesa, kas tiek virzīts pret fizisku personu, šobrīd Kriminālprocesa likums neparedz pret juridisko personu piemērot īpašus procesuālos piespiedu līdzekļus. Savukārt pret fizisko personu var piemērot dažādus drošības līdzekļus.
Atbilstoši pašreizējam regulējumam juridiskai personai ir iespējams piemērot arestu, bet, ņemot vērā, ka aresta piemērošanas pamati ir konkrēti noteikti Kriminālprocesa likuma 361. pantā, ne visos gadījumos ar mantas aresta uzlikšanu tiek nodrošināta kriminālprocesa mērķa sasniegšana. Tā rezultātā izmeklēšana var būt apgrūtinoša un nesekmēt kriminālprocesa mērķu sasniegšanu.
Vairākkārt praktiķi – izmeklētāji, prokurori – ir norādījuši, ka juridiskās personas pārstāvji mēdz pretdarboties izmeklēšanai, izvairīties no informācijas sniegšanas un citādi kavēt kriminālprocesa veikšanu, tai skaitā kriminālprocesa laikā izbeigt savu darbību.
Ievērojot minēto, ir nepieciešams pilnveidot kriminālprocesuālo regulējumu, to papildinot ar jaunu institūtu – nodrošinājuma līdzekli juridiskajai personai.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt trīs veidu nodrošinājuma līdzekļus, kā arī paplašināt iespēju piemērot piespiedu naudu juridiskajām personām gadījumos, ja piemērotie nodrošinājuma līdzekļi netiek ievēroti.
Jaunos nodrošinājuma līdzekļus varēs piemērot gadījumos, kad iestāsies viens vai vairāki no šādiem apstākļiem – notiek pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai vai netiek pildīti likumā noteiktie procesuālie pienākumi, kā arī, ja procesa virzītājam ir pamats uzskatīt, ka tiks kavēta procesa virzība, vai fiziskā persona izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā.
Grozījumi paredz papildināt likumu ar 243.1 pantu, kurā juridiskajai personai paredzēti šādi nodrošinājuma līdzekļi:
Šie papildinājumi saskan ar komerctiesību regulējumu, uzsvēra I. Gratkovska.
Ņemot vērā, ka šobrīd piespiedu nauda tiek piemērota fiziskām personām par kriminālprocesā noteiktās kārtības traucēšanu vai procesa virzītāja prasību ignorēšanu, ir paredzēts papildināt Kriminālprocesa likuma 292. pantu ar jaunu otro daļu, nosakot, ka juridiskajai personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai nepilda piemēroto nodrošinājuma līdzekli, var uzlikt piespiedu naudu līdz tūkstoš Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram (500 tūkstoši eiro).
Pārejas noteikumu 81. punkts paredz, ka regulējums attiecībā uz nodrošinājuma līdzekļiem juridiskajām personām piemērojams no 2023. gada 1. janvāra.
Lai izpildītu Valsts kontroles lietderības revīzijā “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte” ietverto priekšlikumu izpildes plānu, ir ieviesti vairāki būtiski grozījumi.
Piemēram, grozījums Kriminālprocesa likuma 333.1 pantā paredz uzlikt par pienākumu procesa dalībniekiem visus ar konkrēto krimināllietas iztiesāšanu saistītos pieteikumus, iesniegumus un lūgumus iesniegt tiesā ne vēlāk kā 10 darbdienas līdz iztiesāšanas uzsākšanai, tādējādi sekmējot iztiesāšanas ātrumu.
Grozījums saistīts ar praksē konstatētajām problēmām, kad procesa dalībnieki iesniedz pieteikumus vai lūgumu pirmajā tiesas sēdē, kā rezultātā ir nepieciešams izsludināt pārtraukumu un atlikt tiesas sēdi, lai nodrošinātu citu procesa dalībnieku tiesības iepazīties ar pieteikumu vai lūgumu un izteikt viedokli.
Īpaši aktuāli tas ir gadījumos, kad iesniegtie pieteikumi vai lūgumi ir liela apjoma, norādīts likumprojekta anotācijā.
Grozījums Kriminālprocesa likuma 392. panta 1.1 daļā paredz gadījumos, kad kriminālprocesā ir veiktas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības un nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, noteikt tiesības izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu izbeigt kriminālprocesu, attiecīgi svītrojot likuma 400. pantu.
Tas nozīmē, ka turpmāk minētajā situācijā kriminālprocesus varēs izbeigt, nevis apturēt, tādējādi neradot mākslīgu lietu uzkrājumu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Atbilstoši likuma 337. pantam lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir pārsūdzams.
Savukārt, ja pēc kriminālprocesa izbeigšanas tiks noskaidroti apstākļi, kas norāda uz noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu, kriminālprocesu varēs atjaunot.
Likumprojekts ietver Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta sagatavotos priekšlikumus, kas ir atbalstīti Tieslietu padomē un darba grupā. Tie ir saistīti ar kasācijas instances tiesībām izskatīt lietas paplašinātā sastāvā un paust atsevišķās domas, kā arī ar sūdzību par vienošanās procesu pārsūdzības kompetences maiņu.
Turpmāk vienošanās procesā pirmās instances tiesas pieņemto lēmumu sūdzības izskatīšana būs piekritīga apelācijas instancei, nevis kasācijai.
Grozījumi Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā ir saistīti ar Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas aicinājumu darba grupai izvērtēt Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā paredzēto regulējumu par procesu attiecībā uz noziedzīgi iegūtu mantu. Saistībā ar to ir izstrādāti vairāki grozījumi.
Grozījumi Kriminālprocesa likuma 627. pantā ir saistīti ar procesā par noziedzīgi iegūtu mantu izdalītās krimināllietas materiālu pieejamību lietas dalībniekiem. Šobrīd atbilstoši likuma 627. panta ceturtajai un piektajai daļai ar materiāliem drīkst iepazīties procesa virzītājs, prokurors un tiesa, kas izskata šo lietu. Savukārt pārējie lietas dalībnieki ar lietā esošajiem materiāliem var iepazīties ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 627. panta otrās daļas 1. punktam turpmāk procesa virzītājam lēmumā uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodot materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu izlemšanai tiesai būs jānorāda arī tas, kādi lietas materiāli pamato ziņu par mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu vai mantas noziedzīgo izcelsmi, esību un tiek izdalīti no izmeklēšanā esošās krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu.
Tādējādi lietas dalībniekiem būs pieejami visi lietas materiāli, kas tiek nodoti tiesai, nodrošinot kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, personu pamattiesību aizsardzību un sabiedrības intereses.
Lai vienādotu praksi un taupītu resursus, ir plānots noteikt, ka gadījumā, ja aizdomās turētajam vai apsūdzētajam un personai, pie kuras manta tika izņemta vai tai tika uzlikts arests, ja šādas personas attiecīgajā kriminālprocesā ir, vai arī citai personai, kurai ir tiesības uz konkrēto mantu, konkrētajā procesā ir pārstāvis vai aizstāvis, tad lēmumi un paziņojumi ir nosūtāmi tikai aizstāvim.
Grozījumi Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtajā daļā paredz ierobežot laiku, kādā tiesā ir iesniedzami pierādījumi attiecībā uz mantu. Ar grozījumiem noteikts, ka lietas dalībniekiem ir tiesības pierādījumus iesniegt tikai rajona (pilsētas) tiesā.
Savukārt grozījums Kriminālprocesa likuma 630. pantā, to papildinot ar ceturto daļu, paredz papildināt regulējumu ar vēl vienu procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigšanas pamatu. Gadījumā, ja krimināllieta, no kuras izdalīti materiāli, nodota tiesai, tiesa pieņem lēmumu izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.
Grozījums Kriminālprocesa likuma 631. pantā, to papildinot ar ceturto daļu, paredz noteikt vēl vienu apgabaltiesas rīcību, izskatot sūdzību vai protestu. Gadījumā, ja rajona (pilsētas) tiesa, pieņemot lēmumu par noziedzīgi iegūtu mantu vai lietas izbeigšanu, nav ievērojusi visus Kriminālprocesa likuma 630. panta pirmajā un otrajā daļā minētos nosacījumus, apgabaltiesa var atcelt tiesas lēmumu un nosūtīt materiālu jaunai izskatīšanai. Tādējādi tiek nodrošinātas personas tiesības jautājumu pēc būtības izskatīt vismaz divās instancēs, nodrošinot taisnīgu procesu.
Grozījumi Kriminālprocesa likuma 121. panta trešajā daļā un jaunais 184.1 pants ir vērsti uz advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzību gadījumos, ja advokāta darbavietā, dzīvesvietā vai transportlīdzeklī tiek veikta kratīšana.
Izmaiņas ir saistītas ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “Močuļskis pret Latviju”, kurā secināts, ka ir noticis Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta (tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību) pārkāpums saistībā ar kratīšanu iesniedzēja dzīvesvietā, kuras laikā tika izņemts iesniedzējam piederošais planšetdators.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumā secināja, ka iesniedzēja gadījumā viņam nebija pieejami procesuālās aizsardzības mehānismi, kas nodrošinātu advokāta—klienta korespondences un citas priviliģētās informācijas aizsardzību, kā arī iesniedzējam uz nenoteiktu laiku tika liegta pieeja visai uz viņa planšetdatora esošajai privātajai informācijai.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt īpašu kārtību, kādā veicama kratīšana advokāta darbavietā, dzīvesvietā vai transportlīdzeklī.
Uzzini vairāk >>
I. Gratkovska deputātiem apliecināja, ka šo grozījumu izstrādē ir piedalījies Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvis.
Prokuratūra, Augstākā tiesa un Iekšlietu ministrija Juridiskās komisijas sēdē atbalstīja grozījumu virzību 1. lasījumam.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
