Kriminālprocesa likumu papildina ar nodrošinājuma līdzekļiem juridiskajai personai

Likuma grozījumu mērķis ir pilnveidot kriminālprocesa regulējumu, kā arī izpildīt Valsts kontroles lietderības revīzijā “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte” ietverto priekšlikumu ieviešanas plānu, likumprojekta anotācijā norāda tā autore – Tieslietu ministrija.

Grozījumi Kriminālprocesa likuma 121. panta trešajā daļā un jaunais 184.¹ pants ir vērsti uz advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzību gadījumos, ja advokāta darbavietā, dzīvesvietā vai transportlīdzeklī tiek veikta kratīšana.

Likums papildināts ar 243.¹ pantu, kas juridiskajai personai nosaka trīs veidu nodrošinājuma līdzekļus:

• noteiktu darbību aizliegums;
• aizliegums veikt izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros;
• aizliegums veikt uzņēmuma pāreju.

Ar pārejas noteikumu 83. punktu tiek noteikts, kas likuma normas attiecībā uz nodrošinājuma līdzekļiem juridiskajām personām piemēro no 2023. gada 1. marta.

Ar grozījumiem 262. pantā noteikta nodrošinājuma līdzekļa piemērošanas lēmuma pārsūdzēšanas kārtība.

Kriminālprocesa likumā paplašināta iespēja piemērot piespiedu naudu juridiskajām personām gadījumos, ja piemērotie nodrošinājuma līdzekļi netiek ievēroti. Juridiskajai personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai nepilda piemēroto nodrošinājuma līdzekli, var uzlikt piespiedu naudu līdz tūkstoš Latvijas noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

Ar grozījumiem 389. pantā noteikti nodrošinājuma līdzekļu piemērošanas termiņi. Jaunā 1.² daļa paredz: “No brīža, kad procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai ir pieņemts lēmums par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, pirmstiesas kriminālprocess pret šo juridisko personu ir jāpabeidz vai jāatceļ visi nodrošinājuma līdzekļi šī panta pirmajā daļā minētajā termiņā.”

Saistībā ar Valsts kontroles revīzijā ietvertajiem priekšlikumiem grozījumi Kriminālprocesa likuma 146. un 147. pantā ir savstarpēji saistīti un vērsti uz procesa virzītāja tiesībām nepieciešamības gadījumā pieaicināt personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un viņas aizstāvi, ja tāds ir, piedalīties citas personas pratināšanā konkrētajā kriminālprocesā.

Savukārt grozījums 333.¹ pantā paredz uzlikt par pienākumu procesa dalībniekiem visus ar konkrēto krimināllietas iztiesāšanu saistītos pieteikumus, iesniegumus un lūgumus iesniegt tiesā ne vēlāk kā 10 darbdienas līdz iztiesāšanas uzsākšanai.

Grozījumi likuma 392., 392.¹ un 400. pantā un pārejas noteikumu 80. punktā ir vērsti uz jauna kriminālprocesa izbeigšanas pamata noteikšanu.

Izmaiņas 392. panta 1.¹ daļā paredz gadījumos, kad kriminālprocesā ir veiktas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības un nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, noteikt tiesības izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu izbeigt kriminālprocesu, attiecīgi svītrojot 400. pantu. Proti, turpmāk minētajā situācijā kriminālprocesus varēs izbeigt, nevis apturēt, tādējādi neradot mākslīgu lietu uzkrājumu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

• Ar izmaiņām Kriminālprocesa likumā pilnveidos finanšu noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu