Nezinot visus lietas apstākļus, Valsts policija var sniegt tikai informatīvu atbildi.

Termiņi un kārtība, kādā iestājās kriminālatbildības noilgums, ir noteikti Krimināllikuma (KL) 56. pantā.

Saskaņā ar KL 56. panta pirmo daļu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks:

• divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas;
• pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
• desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
• piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.

Noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju attiecīgi nosaka KL 7. pants.

Saskaņā ar KL 56. panta 1.¹ daļu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai ar ko nodarīti smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, vai cilvēku tirdzniecībā, vai piespiešanā veikt abortu, cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, ir pagājuši divdesmit gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.

Atbilstoši minētā panta otrajai daļai noilguma termiņu aprēķina no dienas, kad izdarīts noziedzīgs nodarījums, vai šā panta 1.¹ daļā paredzētajā gadījumā no dienas, kad cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, līdz apsūdzības izsniegšanai vai oficiālā izdošanas lūguma paziņošanai apsūdzētajam, ja apsūdzētais uzturas citā valstī un izsludināta viņa meklēšana.

KL 56. panta trešajā daļā minēts, ka noilgums tiek pārtraukts, ja līdz šā panta pirmajā vai 1.¹ daļā norādīto termiņu izbeigšanās brīdim persona, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Šajā gadījumā noilguma laiku, kas paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, sāk skaitīt no jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža.

Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru var piespriest mūža ieslodzījumu, izlemj tiesa, ja no nozieguma izdarīšanas dienas vai no dienas, kad noziegumā, kas vērsts pret nepilngadīgās personas tikumību un dzimumneaizskaramību, cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, pagājuši trīsdesmit gadi.

Kriminālprocesa likuma (KPL) 397. panta otrā daļa nosaka: ja persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, netiek noskaidrota, tad izmeklēšanu veic līdz brīdim, kad iestājas kriminālatbildības noilgums vai tiek noskaidroti citi apstākļi, kas saskaņā ar šā likuma noteikumiem nepieļauj kriminālprocesu.

Atbilstoši KPL 377. panta 3. punktam kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja iestājies noilgums. Savukārt saskaņā ar KPL 393. panta otro daļu pirmstiesas kriminālprocesu un kriminālvajāšanu var atjaunot, ja nav iestājies kriminālatbildības noilgums.

Respektīvi, ja iestājies kriminālatbildības noilgums, tad turpināt izmeklēt ierosināto lietu nav pamata. Izņēmums ir tad, ja tiek noskaidrota noziedzīgo nodarījumu izdarījusī persona, kura pirms noilguma iestāšanās izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu. Atbilstoši KL 56. panta trešajai daļai noilguma laiku, kas paredzēts par smagāko izdarīto noziedzīgo nodarījumu, sāk skaitīt no jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža.