Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Kriminālprocesa likumā pilnveido regulējumu attiecībā uz procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, nosakot jaunu procesuālo sankciju veidu, kā arī ievieš Valsts kontroles (VK) lietderības revīzijā "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" ietvertos priekšlikumus, lai uzlabotu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti.
Grozījumi izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 26. augustā.
Jāatgādina, ka Valsts kontroles ziņojumā “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošo faktoru izvērtējums” secināts, – taisnīga krimināltiesisko attiecību noregulējuma panākšana iespējami ātrā un efektīvā veidā ir galvenokārt atkarīga no pirmstiesas kriminālprocesa efektivitātes, kā arī valsts apsūdzības un tās uzturēšanas kvalitātes tiesā kopumā.
Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātais likumprojekts paredz jaunu kriminālprocesuālo sankciju veidu, lai nodrošinātu efektīvu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas novilcināšanas, – procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai tiks ieviests nodrošinājuma līdzeklis. TM skaidro, ka līdz šim Kriminālprocesa likums (KPL) neparedzēja iespēju piemērot nodrošinājuma līdzekļus. Nodrošinājuma līdzekļi juridiskajai personai ir jauns institūts kriminālprocesā.
Lai novērstu nereti praksē novēroto kriminālprocesuālo huligānismu un iespējas pretdarboties izmeklēšanai, tiesiskais regulējums tiek pilnveidots, paredzot noteikt triju veidu nodrošinājuma līdzekļus:
Nodrošinājuma līdzekļu veidi ieviesti, jo atbilstoši praktiķu norādītajam juridiskās personas pārstāvji mēdz pretdarboties izmeklēšanai, izvairīties no informācijas sniegšanas u. tml., norādīts likumprojekta anotācijā.
Kā vēl vienu no riskiem praktiķi norāda “mērķētus reiderisma uzbrukumus” juridiskām personām ar mērķi pārņemt uzņēmuma pārvaldi, nomainot uzņēmuma padomi un valdi, tādā veidā iegūstot kontroli pār uzņēmuma aktīviem, tos apgrūtinot vai atsavinot.
Lai izvairītos no piemērotā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa izpildes, fiziskās personas juridiskās personas interesēs, var pārnest arī uzņēmuma aktīvus uz citu juridisko personu vai likvidēt juridisko personu, vai reģistrēt izmaiņas Uzņēmumu reģistrā vestajos reģistros, kā rezultātā nav iespējams sasniegt kriminālprocesa mērķus.
Saskaņā ar KPL 261.1 pantu kā viens no nodrošinājuma līdzekļiem paredzēts noteiktu darbību aizliegums. Tas ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai saistībā ar tās interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības, vai kontroles rezultātā izdarītu fiziskās personas noziedzīgu nodarījumu uz laiku veikt noteikta veida uzņēmējdarbību vai cita veida darbību, ja noziedzīgs nodarījums ir saistīts ar minētās darbības veikšanu.
Šādu nodrošinājuma līdzekli paredzēts piemērot gadījumos, kad ir nepieciešams nodrošināt, lai noziedzīgais nodarījums netiktu turpināts, kā arī tiesību apdraudējuma gadījumos, ja nav institūcijas, kas spēj efektīvi nodrošināt noteiktu darbību aizliegumu. Piemēram, gadījumā, ja juridiskās personas darbības rezultātā tiek nodarīts būtisks kaitējums videi, par ko ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma XI nodaļas (noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi) un ir nepieciešams nodrošināt, ka šādas darbības turpmāk netiks veiktas.
Savukārt saskaņā ar KPL 261.2 pantu kā nodrošinājuma līdzeklis paredzēts aizliegums veikt izmaiņas Uzņēmumu reģistra (UR) vestajos reģistros.
Saskaņā ar panta pirmo daļu aizliegums veikt izmaiņas UR vestajos reģistros bez procesa virzītāja atļaujas ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta aizlieguma atzīmes ierakstīšana UR vestajos reģistros juridiskās personas reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu, dalībnieku un akcionāru maiņai vai komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai sakarā ar tās interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības, vai kontroles rezultātā izdarītu fiziskās personas noziedzīgu nodarījumu.
Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu arī par citas aizlieguma atzīmes ierakstīšanu UR vestajos reģistros, norādot konkrētu aizlieguma veidu. UR pārziņā ir 14 reģistru, bet minētais nodrošinājuma līdzeklis attiecas tikai uz tiem reģistriem, kuros tiek reģistrētas juridiskās personas (komercreģistrs, uzņēmumu reģistra žurnāls, biedrību un nodibinājumu reģistrs, politisko partiju reģistrs, reliģisko organizāciju reģistrs).
Minētais nodrošinājuma līdzeklis ir būtisks gadījumos, kad procesa virzītājam ir pamatotas aizdomas, ka juridiskā persona izvairīsies no piemērotā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa izpildes, veicot pašlikvidāciju, vai reorganizācijas gadījumā sapludinās uzņēmumu ar citu uzņēmumu, kā rezultātā nebūs iespējams sasniegt kriminālprocesa mērķi.
Trešais nodrošinājuma līdzekļu veids ir aizliegums veikt uzņēmuma pāreju. Tas ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai veikt uzņēmuma pāreju atbilstoši Komerclikumā noteiktajam bez procesa virzītāja atļaujas.
Saskaņā ar Komerclikuma 20. panta pirmo un otro daļu uzņēmuma pāreja ir uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pāriešana citas personas īpašumā vai lietošanā. Šāds nodrošinājuma līdzeklis ir piemērojams, lai nodrošinātu, ka juridiskā persona civiltiesiski nenodod visas uzņēmumam piederošās lietas (ķermeniskas un bezķermeniskas) citai personai, kā rezultātā kriminālprocesa mērķi nebūs iespējams sasniegt.
Ir iespējams noteikt vienlaicīgi vairākus nodrošinājuma līdzekļus, ja procesa virzītājs tam saskata tiesisku pamatu.
Ar grozījumiem KPL 262. pantā paredzēts noteikt nodrošinājuma līdzekļa piemērošanas lēmuma pārsūdzēšanas kārtību. Sūdzību par pieņemto lēmumu izmeklēšanas tiesnesim var iesniegt septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta kopija lēmumam par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu. Izmeklēšanas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā triju darba dienu laikā.
Ja nepieciešams, tiesnesis pieprasa lietas materiālus un procesa virzītāja vai sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus. Izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu var noraidīt sūdzību vai uzdot procesa virzītājam triju darba dienu laikā grozīt piemēroto nodrošinājuma līdzekli vai tā noteikumus. Izmeklēšanas tiesneša pieņemtā lēmuma kopiju nosūta procesa virzītājam, personai, kurai piemērots attiecīgais drošības līdzeklis, un sūdzības iesniedzējam. Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav pārsūdzams.
Pārsūdzības tiesības ir juridiskās personas pārstāvim, kurš pārstāvību nodrošina atbilstoši KPL 93. pantam, kā arī aizstāvim, kuru izvēlas juridiskā persona par saviem līdzekļiem atbilstoši KPL 94. panta pirmās daļas 2. punktam vai obligātās aizstāvības gadījumā saskaņā ar KPL 83. panta trešo daļu.
Patlaban KPL 292. pantā noteikts: “Personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasības, var uzlikt piespiedu naudu līdz triju Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram, ja šajā likumā nav noteikts citādi.”
Atbilstoši grozījumiem KPL 292. pantā paredzēts paplašināt personu loku, kurām var piemērot piespiedu naudu. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka juridiskajai personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai nepilda piemēroto nodrošinājuma līdzekli, var uzlikt piespiedu naudu līdz tūkstoš Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.
Atbilstoši grozījumiem KPL 389. pantā paredzēts noteikt nodrošinājuma līdzekļu piemērošanas termiņus. Ja process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu ir ierosināts par kriminālpārkāpumu, process ir jāpabeidz vai jāatceļ visi nodrošinājuma līdzekļi sešu mēnešu laikā, par mazāk smagu noziegumu — deviņu mēnešu laikā, par smagu noziegumu — divpadsmit mēnešu laikā, par sevišķi smagu noziegumu — divdesmit divu mēnešu laikā.
Termiņš sākas no brīža, kad procesa virzītājs ir pieņēmis pirmo lēmumu par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu, proti, no ierobežojumu piemērošanas brīža.
Gadījumā, ja pirmstiesas kriminālprocess par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu noteiktajos termiņos tiek pabeigts (piemēram, lieta nodota tiesai), nodrošinājuma līdzeklis paliek spēkā arī iztiesāšanas laikā.
Grozījums KPL 333.1 pantā paredz uzlikt par pienākumu procesa dalībniekiem visus ar konkrēto krimināllietas iztiesāšanu saistītos pieteikumus, iesniegumus un lūgumus iesniegt tiesā ne vēlāk kā 10 darba dienas līdz iztiesāšanas uzsākšanai. Tā tiks uzlabots gan tiesas procesa, gan tiesnešu darbs.
Par šādu grozījumu nepieciešamību norādīja gan Tieslietu padome ziņojumā „Par Tieslietu padomes ziņojumu par ilgo tiesvedību cēloņiem civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās”, gan VK.
Izmaiņas saistītas ar praktiski konstatētajām problēmām, kad procesa dalībnieki iesniedz pieteikumus vai lūgumus pirmajā tiesas sēdē, kā rezultātā ir nepieciešams rīkot pārtraukumu un atlikt tiesas sēdi, lai nodrošinātu citu procesa dalībnieku tiesības iepazīties ar pieteikumu vai lūgumu un sniegt par to viedokli. Īpaši aktuāli tas ir gadījumos, kad iesniegtie pieteikumi vai lūgumi ir liela apjoma.
Šobrīd atbilstoši KPL 400. panta pirmajai daļai, ja kriminālprocesā ir veiktas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības un nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu var rezolūcijas veidā pieņemt lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu.
Tomēr eksperti norādīja, ka šāds regulējums nav efektīvs, jo veidojas apjomīgs lietu, kuras iespējams izbeigt tikai tad, kad ir iestājies noilgums, uzkrājums. Arī VK revīzijas ziņojumā norādīts, ka „iespējams, ar KPL šobrīd paredzētajiem risinājumiem, kad kriminālprocesu var izbeigt vai apturēt, nav pietiekami tajos gadījumos, kad jau pirmstiesas izmeklēšanas sākuma posmā ir skaidrs, ka kriminālprocess nav perspektīvs (t. i., pastāv niecīga varbūtība iegūt nepieciešamos pierādījumus, un ir minimālas iespējas noskaidrot un atzīt personu par aizdomās turēto) un izmeklēšana nav lietderīga un samērīga”.
Līdz ar to grozījumi KPL 392., 392.1 un 400. pantā un pārejas noteikumu 80. punktā ir vērsti uz jauna kriminālprocesa izbeigšanas pamata noteikšanu. Izmaiņās paredzēts –, ja kriminālprocesā ir veiktas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības un nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, tad izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu ir tiesības izbeigt kriminālprocesu.
Savukārt, ja pēc kriminālprocesa izbeigšanas tiks noskaidroti apstākļi, kuri norādīs uz noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu, kriminālprocesu varēs atjaunot.
Grozījumi KPL 627. pantā ir saistīti ar procesā par noziedzīgi iegūtu mantu izdalītās krimināllietas materiālu pieejamību visiem lietas dalībniekiem.
Procesa virzītājs tikai objektīvu apsvērumu, proti, pantā minēto interešu apdraudējuma, dēļ var liegt personai iepazīties ar konkrētiem lietas materiāliem.
Praktiķi ir norādījuši uz pašreizējā regulējuma trūkumiem, respektīvi, KPL 629. panta otrajā daļā noteikts, ka tiesas sēdei jānotiek 10 dienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma saņemšanas tiesā, bet praktiski ir konstatēts, ka pirmajā tiesas sēdē vairumā gadījumu personas izsaka lūgumu par atļauju iepazīties ar lietas materiāliem un tiesa, apmierinot lūgumu, atliek tiesas sēdi. Attiecīgi nākamā tiesas sēde tiek nozīmēta pēc tam, kad jau ir notikusi iepazīšanās ar materiāliem. Atkarībā no tiesu, procesa virzītāju un advokātu noslodzes sēde tiek nozīmēta vēlāk.
Gadījumā, ja tiek pārsūdzēts procesa virzītāja lēmums par lūgumu iepazīties ar lietas materiālu noraidīšanu, var tikt kavēta procesa virzība, īpaši gadījumos, ja tiesa atceļ lēmumu un ir nepieciešams laiks, lai persona varētu iepazīties ar lietas materiāliem.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
