Tiesnešu atlase pirmo reizi notika saskaņā ar jaunu – principiāli atšķirīgu no iepriekšējās – tiesnešu atlases kārtību piecās kārtās. Atlases procesam tika dots ierobežots laiks, turklāt tas bija jāorganizē Covid-19 pandēmijas ierobežojumu apstākļos, kas bijis gan tehniski, gan emocionāli izaicinoši, teikts Augstākās tiesas apkopotajā informācijā. Vienlaikus minētie šķēršļi sekmēja arī jaunu, nākotnē noderīgu risinājumu rašanu un sniedza vērtīgu pieredzi.
“Lai notiktu attīstība, ir jāpiedzīvo grūtības. Atlases procesa gaitā dažbrīd radās sajūta, ka lielā ātrumā traucamies pa krāčainu upi, nezinot, kas mūs gaida aiz katra nākamā līkuma. Tādi brīži ir liels profesionalitātes pārbaudījums gan individuāli katram komisijas loceklim, gan komisijai kā komandai. Izdarītais ļauj secināt, ka komisijai uzticēto, tiesu sistēmas attīstībai svarīgo pienākumu esam paveikuši, ieguldot tajā visas savas dažādo tiesību nozaru profesionālās zināšanas un personiskās prasmes,” gandarījumu neslēpj Rīgas apgabaltiesas tiesnese un komisijas locekle Agnese Veita.
Apstiprināšanai Saeimā virzīti deviņi kandidāti
Miķelis Zumbergs
Līdzšinējā darba pieredze: tiesneša palīgs Augstākajā tiesā, tiesas konsultants Administratīvā rajona tiesā, tiesneša palīgs Administratīvā rajona tiesā.
“Kaut arī mans līdzšinējais darbs bija saistīts ar administratīvajām lietām, uzskatu, ka ieguvums darbā Ekonomisko lietu tiesā būs mana pieredze pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas lietās. Tā devusi zināšanas par nelikumīgas naudas līdzekļu apriti, kas saistīta ar Ekonomisko lietu tiesas kompetenci. Ātras un efektīvas tiesu sistēmas esība ļauj uzņēmējiem labāk prognozēt savas rīcības sekas, samazinot riskus, bet saglabājot ieguvumus. Jo ātrāk tiek izskatītas lietas, jo stabilāka ir tiesu prakse, jo drošāk uzņēmēji var iesaistīties darījumos un būt pārliecināti, ka necietīs neparedzamus zaudējumus, tādējādi tiek veicināta ekonomiskā apgrozība.”
Ļubova Kovaļa
Līdzšinējā darba pieredze: virsprokurora vietniece Latvijas Republikas Prokuratūras Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, prokurore Latvijas Republikas Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, vecākā inspektore Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, juriskonsulte SIA “AP birojs”.
“Valsts ekonomiskā attīstība nav iespējama bez investīcijām. Investoriem jājūtas droši par saviem ilgtermiņa ieguldījumiem. Ārvalstu un vietējiem investoriem jābūt pārliecībai, ka viņiem būs iespēja aizstāvēt savas intereses tiesā, ja tās tiks aizskartas. Šāda drošības sajūta veidojas tad, kad valstī darbojas tiesiskuma, taisnīguma un likumības principi. Vairākus gadus strādājot noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā apkarošanas jomā, pārliecinājos, ka noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībai kavē valsts attīstību. Valsts budžets noziedzīgo nodarījumu dēļ katru gadu zaudē miljonus, kas liedz realizēt dažādus sociālos projektus. Tikai ātra, atbilstoša un samērīga valsts reakcija uz šādiem noziedzīgiem nodarījumiem var mainīt situāciju un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.”
Katarīna Sniedze
Līdzšinējā darba pieredze: individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, maksātnespējas procesa administratore un šķīrējtiesnese.
“15 gadus esmu bijusi maksātnespējas procesu administratore un 13 gadus – zvērināta advokāte. Līdzšinējā darbā bieži esmu saskārusies ar jautājumiem, kas ietilpst Ekonomisko lietu tiesas kompetencē, tāpēc izmantošu savas zināšanas jaunās tiesu iestādes izveidē un nostiprināšanā. Aktuāls ir jautājums par lietu izskatīšanas termiņu, kam ir būtiska nozīme gan sabiedrības uzticības vairošanā, gan ekonomikā. Jo ātrāk strīds tiks atrisināts, parāds dzēsts, jo ātrāk persona varēs atgriezties apritē. Lai uzlabotu lietu izskatīšanas kvalitāti un paātrinātu procesu, var un vajag ieviest jauninājumus, kā arī izmantot tos mehānismus, kuri jau pastāv. Piemēram, civillietās izmantot sagatavošanas tiesas sēdes, aicināt puses slēgt izlīgumu, norādīt uz trūkstošajiem pierādījumiem.”
Vija Kalniņa
Līdzšinējā darba pieredze: juriste Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamentā, tieslietu redaktore VSIA “Latvijas Vēstnesis” žurnāla “Jurista Vārds” redakcijā, vieslektore Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātē, juriste ZAB “Rasa un Ešenvalds”, juriste VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”.
“Man ir izpratne par dažādiem tiesas procesiem (tostarp kriminālprocesu, Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesu), bet jo īpaši par civilprocesu komerctiesību un saistību tiesību strīdos, kā arī par Eiropas Savienības Tiesas procesu. Man ir ļoti labi zināmas metodes un paņēmieni, ar kuriem lietas dalībnieki cenšas novērst tiesas uzmanību no būtiskā un vilcina procesu. Šī pieredze ir svarīga, lai saprastu, ko lietas dalībnieki cenšas panākt tiesā, un lai neapmaldītos argumentos, kas nav svarīgi lietas izspriešanai. Savukārt mana pieredze ar daudzveidīgiem tiesību jautājumiem ļauj ātrāk noteikt jautājuma būtību un virzienu, kurā meklējams risinājums. Tiesneša amatā vēlos dot savu ieguldījumu stabilas, paredzamas un kvalitatīvas tiesu prakses veidošanā. Tā ir atslēga uz sabiedrības uzticību tiesas darbam, kā arī atbildīgas sabiedrības veidošanu.”
Ieva Jankovska
Līdzšinējā darba pieredze: tiesneša palīdze Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, projektu vadītāja AS “Citadele banka”, kredītu administratore VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.
“Mana profesionālā pieredze ir saistīta gan ar juridisko, gan ar finanšu jomu, un esmu ieguvusi augstāko izglītību abās nozarēs, kas papildina viena otru. Darbā tiesā un privātajā sektorā esmu ieguvusi pieredzi tiesību normu piemērošanā, dažāda apjoma informācijas pētīšanā un analizēšanā. Spēcīga, profesionāla un godīga tiesu vara, kurai sabiedrība var uzticēties, sekmē arī valsts attīstību, veicinot gan iedzīvotāju labklājības līmeni, gan uzņēmējdarbības vidi. Sakārtota un tiesiska vide veicina arī investīciju piesaisti un godīgi samaksātus nodokļus, tādējādi ietekmē jebkuru jomu tautsaimniecībā un katru no mums individuāli. Tāpēc tā ir arī mūsu katra atbildība pret savu valsti, pašiem veidojot to labāku.”
Aivars Latkovskis
Līdzšinējā darba pieredze: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Juridiskā un licencēšanas departamenta juriskonkults/vecākais juriskonsults, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta komerctiesību nodaļas jurists/juriskonsults, nacionālais eksperts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes Komerctiesību darba grupā, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsults, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsults, jurists SIA “Furors”, jurista palīgs SIA “Furors”.
“Man ir ļoti laba izpratne par kopējo tiesību sistēmu, kā arī vispārējo un speciālo tiesību normu mijiedarbību. Labi pārzinu civiltiesību nozari, it īpaši komerctiesības, kurās sevi uzskatu par vienu no vadošajiem ekspertiem publiskajā sektorā. Darbā Ekonomisko lietu tiesā noderēs manas zināšanas par visu veidu juridiskajām personām, to statusu, iekšējo organizāciju, lēmumu pieņemšanu un pārstāvību. Iepriekšējā darbavietā strādāju ar dažāda spektra juridiskajiem jautājumiem saistībā ar kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, pārrobežu jautājumiem šo iestāžu kontekstā, kā arī izvērtēju dažādus juridiskus jautājumus saskaņā ar šo tirgus dalībnieku darbību un uzraudzību, sniedzu atbalstu administratīvajā procesā, finanšu tirgus dalībnieku klientu sūdzību izskatīšanā un sankciju piemērošanā finanšu tirgus dalībniekiem. Esmu guvis izpratni par to, kā funkcionē finanšu tirgus, kāda kompetence ir dažādām Eiropas un Latvijas finanšu institūcijām un kāds ir Eiropas Savienības un Latvijas regulējums šajā nozarē.”
Kaspars Vecozols
Līdzšinējā darba pieredze: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Juridiskā un licencēšanas departamenta vecākais juriskonsults, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas jurists, nacionālais eksperts Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē, deputāta palīgs Saeimā.
“Līdzšinējais darbs devis zināšanas par dažādiem specifiskiem tiesību institūtiem, kas cieši saistīti ar komerctiesību nozari, piemēram, vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, akciju atpirkšanas piedāvājumiem, tirgus manipulācijām un iekšējās informācijas izmantošanas jautājumiem. Bez praktiskas normu piemērošanas ar finanšu un kapitāla tirgu saistītos jautājumos būtisku darbu esmu ieguldījis jauna akciju atpirkšanas piedāvājuma un galīgo akciju atpirkšanas regulējuma izstrādē. Plānotās izmaiņas ne tikai atvieglos normu piemērošanu praksē, bet arī nodrošinās taisnīgu tiesisko attiecību noregulējumu starp akcionāriem. Tāpat esmu aktīvi līdzdarbojies Kooperatīvo sabiedrību likuma un citu ar komerctiesībām saistīto projektu izstrādē. Minētā pieredze ir devusi labu izpratni par komerctiesībām kopumā, lai sekmīgi pildītu Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata pienākumus.”
Dagnija Muceniece
Līdzšinējā darba pieredze: senatores palīdze Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, tiesas sēžu sekretāre Augstākajā tiesā.
“Tiesnesim kā tiesību piemērotājam ir liela atbildība. No vienas puses, tiesnesim jāmotivē spriedums tā, lai ar to strīds būtu atrisināts, bet, no otras puses, spriedumam jābūt arī taisnīgam; taisnīgums nav tikai sociāla vērtība, bet ietver arī tiesneša pareizi iztulkotu piemērojamo tiesību normu, uztverot tās jēgu konkrētās lietas apstākļu un pierādījumu kontekstā. Esmu gatava būt tiesnese un uzņemties šādu atbildību, vienlaikus apzinoties, ka mūsdienās sabiedrībā tiesneša darbs ne vienmēr tiek cildināts un cienīts. Uzskatu, ka vienotas tiesu prakses veidošana jāveicina jau pirmā līmeņa tiesā un tas jo īpaši jāīsteno Ekonomisko lietu tiesā, kura izveidota ar īpašu specializāciju, tāpēc tajā izskatītajās lietās jābūt konsekvencei piemērojamo tiesību normu iztulkošanā, pat ja katras konkrētās lietas pierādījumi un pušu argumenti atšķiras. Specializētās tiesas izveide no likumdevēja puses ir virzīta uz valsts attīstību, kas savukārt tiesu sistēmai būtu jāatbalsta, lai no šādas novitātes iegūtu visa sabiedrība.”
Oksana Pulle-Čižova
Līdzšinējā darba pieredze: zvērināta advokāte, maksātnespējas procesa administratore, šķīrējtiesnese šķīrējtiesā “Rīgas arbitrāža”, juriste SIA Juridiskais birojs “Ekslege”.
“Tiesiska, efektīva un kvalitatīva tiesu sistēmas darbība nodrošina ātru, taisnīgu un uz tiesību normām balstītu strīdu risināšanu. Tas ir īpaši svarīgi komerctiesiskajā vidē tāpēc, ka komercdarbības efektivitāte ir atkarīga no komercsabiedrības aktīvu apgrozījuma ātruma, proti, jo ātrāk apgrozās aktīvi, jo lielāku peļņu var gūt komersants. Kvalitatīva un ātra tiesas spriešana neapšaubāmi veicina aktīvu apgrozījuma ātrumu komerctiesiskajā vidē, līdz ar to veidojas lielāks realizācijas apgrozījuma apjoms, komersants gūst lielāku peļņu, kas ir komercsabiedrības darbības mērķis. No tā ir atkarīga ekonomikas izaugsme valstī – jo vairāk komersantu strādā ar lieliem realizācijas apgrozījumiem un peļņu, jo vairāk nodokļu tiek iemaksāts valsts budžetā. Savukārt, jo lielāki ir valsts budžeta ieņēmumi, jo vairāk līdzekļu var novirzīt attīstībai sociālajā un vides sfērā.”
Atlase – tikai tiesneša ceļa sākums
Turpmāk tiesnešiem būs jāapgūst specializācijas apmācība, lai Ekonomisko lietu tiesa varētu sākt savu darbu 31. martā.
Jākliedē mīts, ka saskaņā ar jauno kārtību var tikt atlasīti jau gatavi tiesneši. Tas nav iespējams, jo par tiesnesi nepiedzimst un nav tādas mācību programmas, pēc kuras apguves iegūst tiesneša diplomu. Katram juristam ir savs prasmju un zināšanu komplekts, bet tiesneša darbs prasa mērķtiecīgu nepieciešamo prasmju izkopšanu. “Tiesneša darbā nepietiek ar juridiskajām zināšanām. Labam tiesnesim nozīmīga ir vēlēšanās un prasme mācīties, attīstīties. Ja tā būs, tiesnesis tiks galā ar izaicinājumiem, kuru tiesneša darbā netrūkst. Kļūt par tiesnesi ir mūža darbs,” saka komisijas priekšsēdētāja senatore Dzintra Balta.
Komisija secināja, ka rezervistu soliņš nav nemaz tik garš, kā cerēts. Atlasīts tieši nepieciešamais kandidātu skaits bez rezerves. Rūpīgi tika pildīts uzdevums atlasīt kandidātus, kas spēj nokārtot zināšanu testu un atrisināt tiesību jautājumu kāzusus, un saskatīt starp tiem tos kandidātus, kuriem vislabākais potenciāls gatavībai mācīties un virzībai uz attīstību. No katra pretendenta paša bija atkarīgs, cik ļoti viņš spēja koncentrēties, lai atklātu un parādītu savas prasmes.
Svarīgi saprast, ka atlases rezultāts ir tikai pats ceļa sākums. “Ļoti nozīmīgi ir tiesu sistēmā veidot drošu, atbalstošu un uz attīstību vērstu vidi, kurā tiesnesis var veidot un izkopt amatam nepieciešamās prasmes,” norāda Dz. Balta, piebilstot, ka tas ir būtiski katram tiesnesim, ne tikai tiem, kas tikko sāk savu karjeru, jo šībrīža prasmes dzīves gaitā var ne tikai attīstīties, bet arī regresēt. Tādēļ katram atsevišķi un visiem kopā jārūpējas par savu profesionālo formu, jāveido attīstību sekmējoša iekšējā kultūra, kā arī visiem pieejams mācību un prasmju izkopšanas instrumentu piedāvājums.
Nākamais solis – mācības
Pēc iecelšanas tiesneša amatā Ekonomisko lietu tiesas jaunie tiesneši tiks iesaistīti mācību procesā, kas palīdzēs sagatavoties praktiskajam darbam tiesā.
Pildot galveno uzdevumu saskaņā ar atlases kārtību un vērtējot pretendentu prasmes, komisija arī noskaidroja, kuru prasmju izkopšanā pirmām kārtām būs nepieciešama apmācība nākamajiem tiesnešiem. Komisija ir sniegusi ieteikumus par veidu, kādā vislabāk nodrošināt jaunajiem tiesnešiem atbalstošu darba vidi, kā plānot individuāli piemērotas mācības ne tikai sākumposmā, bet arī turpmākās karjeras gaitā, kā noteikt jomas, kurās varēs palīdzēt mentori – pieredzējuši tiesneši.
Komisijas locekle Silva Reinholde, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja, norāda, ka kandidātus sagaida nopietns darbs, lai ne tikai nostabilizētu teorētiskās juridiskās zināšanas, bet arī attīstītu praktiskās iemaņas tiesas spriešanā, darba organizācijā un sadarbībā ar darbiniekiem. Ekonomisko lietu tiesā, atšķirībā no situācijas, kurā jauns tiesnesis ienāk jau strādājošā darba kolektīvā, viss būs jauns un nezināms.
Komisijas locekle senatore Sandra Kaija akcentē, ka atlasītajiem kandidātiem, pirms tie sāk pilnvērtīgi pildīt tiesneša amata pienākumus, jāpievērš liela uzmanība tieši krimināltiesisko jautājumu apguvei, jo lielai daļai kandidātu nav pieredzes šajā jomā vai tā ir neliela.
