TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
12. martā, 2021
Lasīšanai: 22 minūtes
7
7

Pilnveidos regulējumu pagaidu aizsardzībai pret vardarbību. Nedēļa tieslietās

FOTO: Freepik

“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.

īsumā
  • Saeima 11. marta sēdē apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāni Anitu Rodiņu.
  • Likumdevēja vairākums lēma arī atbalstīt tiesībsarga Jura Jansona atkārtotu ievēlēšanu amatā.
  • Grozījumi Civilprocesa likumā paredz divas būtiskas izmaiņas – obligātus sociālās rehabilitācijas kursus vardarbīgai personai un iespēju saņemt pagaidu aizsardzību visos civiltiesiskajos strīdos. 
  • Lai veicinātu parādnieku izpratni par savām tiesībām un pienākumiem, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir izdevusi “Parādnieka tiesību rokasgrāmatu”, kas ir brīvi pieejama arī digitālā formātā.
  • 5. martā tika uzsāktas jauno Ekonomisko lietu tiesas (ELT) tiesnešu apmācības, lai papildinātu zināšanas un pilnveidotu prasmes, kas augsti kvalificētus juristus veido par profesionāliem ekonomisko lietu tiesnešiem.
  • Stājies spēkā attaisnojošais Rīgas apgabaltiesas spriedums krimināllietā divu personu apsūdzībā par prettiesisku naudas pieprasīšanu no kāda Ogres novada domes deputāta. 
  • Senāts atceļ rakstveida procesā izskatītas lietas nolēmumu kriminālprocesā, jo netika nodrošināta iespēja apsūdzētajam īstenot procesuālās tiesības izteikt motivētu lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.
  • Lai iestātos par vienotām tirgus pamatvērtībām un sasniegtu noteiktos zaļos mērķus, Latvija ir lēmusi par iesaistīšanos tiesas procesā Eiropas Savienības Tiesā attiecībā uz t. s. Mobilitātes pakotnes regulējumu, kas paredz nosacījumus darbībai starptautiskajā autopārvadājumu tirgū.
  • Valsts kontrole vērš uzmanību uz joprojām nesakārtotiem jautājumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā. 

Saeima ar 56 balsīm Satversmes tiesas tiesneša amatā apstiprinājusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāni Anitu Rodiņu. Viņa ir ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās, kā arī sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, informē Saeimas Preses dienests.

Jauns Satversmes tiesas tiesnesis bija jāapstiprina, jo bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele ir iecelta Eiropas Savienības Tiesas tiesneša amatā. I. Ziemele Satversmes tiesas tiesneša amatā bija apstiprināta pēc Saeimas deputātu priekšlikuma. Arī A. Rodiņas kandidatūru šim amatam virzīja desmit Saeimas deputāti.

Anita Rodiņa ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne kopš 2015. gada.

Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu tiesnešus amatā apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus pēc Ministru kabineta priekšlikuma, vēl divus pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma.

Vakantajam Satversmes tiesas tiesneša amatam iepriekš bija izvirzīti pieci kandidāti. Tiesneša vēlēšanās, kas notika pagājušā gada decembrī, neviens no kandidātiem neguva vismaz 51 Saeimas deputāta atbalstu, kas nepieciešams, lai apstiprinātu amatā Satversmes tiesas tiesnesi.

Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi.

Tiesībsarga amatā atkārtoti apstiprina Juri Jansonu 

Saeima ceturtdien, 11. martā, tiesībsarga amatā atkārtoti uz trešo termiņu apstiprināja Juri Jansonu. Par J. Jansona apstiprināšanu balsoja 68 Saeimas deputāti, bet pret – 24. Pavisam uz tiesībsarga amatu kandidēja trīs pretendenti – pašreizējais tiesībsargs Juris Jansons, jurists Edgars Zelderis un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns.

Juris Jansons tiesībsarga amata pienākumus pilda kopš 2011. gada 17. marta, un viņa pašreizējais pilnvaru termiņš beigsies 2021. gada 16. martā. Saeima tiesībsargu ievēl uz pieciem gadiem.

Foto: Ieva Leiniša, LETA

Atgādinām, ka šīgada 8. februārī spēkā stājās grozījumi Tiesībsarga likumā, ar ko tiek ierobežots tiesībsarga pilnvaru termiņš, precizējot, ka viena un tā pati persona nevar būt tiesībsargs vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Šī norma stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Pilnveido regulējumu pagaidu aizsardzībai pret vardarbību

Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ virzīšanai galīgajam lasījumam atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi paredz divas būtiskas izmaiņas – obligātus sociālās rehabilitācijas kursus vardarbīgai personai un iespēju saņemt pagaidu aizsardzību visos civiltiesiskajos strīdos. Likumprojekta mērķis ir pilnveidot regulējumu pagaidu aizsardzībai pret vardarbību, uzsver Tieslietu ministrija.

Likumprojekts paredz ieviest pret vardarbību vērstu jaunu pagaidu aizsardzības līdzekli. Iecerēts, ka tiesa jau no 2021. gada 1. jūlija varēs uzlikt par pienākumu vardarbīgajai personai iziet kursus vardarbības uzvedības mazināšanai. Tas šobrīd, ministrijas ieskatā, ir trūkstošais un visefektīvākais līdzeklis turpmākās vardarbības situācijas vai arī tās atkārtošanās novēršanai.

Likumprojekts nosaka pienākumu gada laikā no tiesas lēmuma saņemšanas dienas vardarbīgajai personai apgūt kursus vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Savukārt, ja vardarbīgā persona kursus neapmeklēs, var tikt piemērota kriminālatbildība.

Kursi vardarbīgajai personai būs jāapmeklē tiesas lēmumā norādītajā sociālās rehabilitācijas iestādē.

Likumprojekts arī nosaka vardarbīgajai personai pienākumu ar līdzmaksājumu daļēji segt kursu izmaksas. Ja persona uzsāks kursu apgūšanu sešu mēnešu laikā pēc tiesas lēmuma saņemšanas, tad tai jāsedz kursu izmaksas desmit procentu apmērā. Savukārt, ja kursu apgūšana tiks uzsākta vēlāk, tad kursu izmaksas jāsedz pilnā apmērā. Ja vardarbīgajai personai konkrētajā brīdī nav finanšu resursu kursu izmaksu segšanai, tas nav šķērslis uzsākt kursu apgūšanu.

Detalizēta kursu apgūšanas un apmaksas kārtība un citi ar kursu apguvi saistītie jautājumi tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos.

Tāpat grozījumi paredz turpmāk iespēju personām visos civiltiesiskajos strīdos līdz lietas galīgai izskatīšanai tiesā saņemt nepieciešamo strīda pagaidu risinājumu – pagaidu aizsardzību. Šobrīd Civilprocesa likums pagaidu aizsardzību pieļauj vien dažās atsevišķu kategoriju lietās.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.

Tiesu izpildītāju padome publicē rokasgrāmatu parādniekiem

Lai veicinātu parādnieku izpratni par savām tiesībām un pienākumiem, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir izdevusi “Parādnieka tiesību rokasgrāmatu”, kas ir sagatavota un visiem interesentiem brīvi pieejama arī digitālā formātā.

Parādnieka tiesību rokasgrāmatā” viegli saprotamā valodā izklāstīti juridiskie jautājumi, ko der zināt ikvienam, kuram ir grūtības atmaksāt parādus un kura parādu piedziņas lieta jau ir nonākusi zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā.

Sākas jauno Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu apmācības

5. martā tika uzsāktas jauno Ekonomisko lietu tiesas (ELT) tiesnešu apmācības, lai papildinātu zināšanas un pilnveidotu prasmes, kas augsti kvalificētus juristus veido par profesionāliem ekonomisko lietu tiesnešiem.

Intensīvas mācības Latvijas Tiesnešu mācību centrā Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem notiks visu martu. Jaunā tiesa darbu sāks 31. martā.

Iecerēts, ka kvalitatīvs mācību process palīdzēs jaunajiem tiesnešiem uzsākt darbu tiesā, patstāvīgi veikt savus tiešos pienākumus un pārliecināti risināt ētikas jautājumus, kā arī veicinās tālākizglītības nozīmi turpmākajā tiesneša karjerā. Mācību programmas saturs balstīts uz astoņiem tiesneša darba pīlāriem – pārzināt normatīvos aktus un lietas materiālus; būt taisnīgam; izprast savu lomu; būt kompetentam tiesas zālē; būt neitrālam; būt drosmīgam; apzināties savus pieņēmumus un stereotipus; veidot un vairot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.

Vairākums jaunās tiesas tiesnešu ir bez iepriekšējas pieredzes tiesas darbā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs tajā saskata pozitīvu pienesumu, uzsverot, ka tādējādi tiesu sistēmā ienāk cita dzīves pieredze un svaigs skatījums.

Intervijā LV portālam “Daudzas tiesu problēmas ir radušās noslēgtības dēļ” Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra: “Mēs darīsim visu, lai jaunie kolēģi varētu normāli strādāt, lai viņiem būtu pietiekams atbalsts un lai viņi nenonāktu problēmu varā nepietiekamas sagatavotības vai pieredzes trūkuma dēļ. Šobrīd visi deviņi tiesneši tiek intensīvi apmācīti, sniedzam viņiem visu iespējamo atbalstu, lai maksimāli sagatavotu darbam. Atbalsts ir paredzēts arī pēc darba uzsākšanas.”

AUGSTĀKAJĀ TIESĀ

Stājies spēkā attaisnojošais tiesas spriedums krimināllietā par naudas izspiešanu no deputāta

9. martā stājies spēkā attaisnojošais Rīgas apgabaltiesas spriedums krimināllietā divu personu apsūdzībā par prettiesisku naudas pieprasīšanu no kāda Ogres novada domes deputāta. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, jo kasācijas protests par apelācijas instances tiesas spriedumu nebija iesniegts, kas norāda, ka prokurors kā valsts apsūdzības uzturētājs ir piekritis apelācijas instances tiesas spriedumam, ar kuru apsūdzētie atzīti par nevainīgiem un attaisnoti.

Savukārt cietušā pārstāves kasācijas sūdzībā paustie argumenti ir saistīti ar lietā iegūto pierādījumu citādu novērtējumu, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2020. gada 3. novembra spriedums. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Izskatāmajā lietā apsūdzētajiem apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 183. panta otrajā daļas (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam). Apsūdzībā norādīts: apsūdzētais, izmantojot apstākli, ka 2009. gada 6. jūnijā paredzētas pašvaldību vēlēšanas, vienojās ar otru apsūdzēto par prettiesisku naudas pieprasīšanu no kāda Ogres novada domes deputāta, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo (izspiešana).

Apelācijas instances tiesa, spriedumā izvērtējot lietā iegūtos pieļaujamos pierādījumus, atzinusi, ka apsūdzēto darbībās nav konstatējams Krimināllikuma 183. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, tas ir, noziedzīga nodarījuma objektīvā puse un subjektīvā puse.

Senāts atceļ rakstveida procesā izskatītas lietas nolēmumu kriminālprocesā

Senāta Krimināllietu departaments 9. martā atcēla Kurzemes apgabaltiesas nolēmumu krimināllietā. Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā rakstveida procesā, bet nenodrošinot iespēju apsūdzētajam īstenot procesuālās tiesības izteikt motivētu lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, ir pārkāpusi kriminālprocesa pamatprincipu – tiesības uz taisnīgu tiesu.

Minētais pārkāpums noveda pie netaisnīga iztiesāšanas procesa kopumā, tāpēc Senāts apelācijas instances tiesas nolēmumu atcēla pilnībā un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa nebija tiesīga pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, jo konkrētās lietas apstākļi un apelācijas sūdzībās izteikto prasību apjoms neatbilda Kriminālprocesa likumā minētajiem gadījumiem, kad lietu var iztiesāt rakstveida procesā. Savukārt atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta pirmajai daļai (likuma redakcijā, kas bija spēkā lēmuma pieņemšanas brīdī) apsūdzētais apelācijas sūdzībā bija iebildis pret rakstveida procesu, izsakot lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

Senāts atzīst: izlemjot jautājumu par lietas izskatīšanas procesa veidu, nav izšķirīgas nozīmes apstāklim, ka procesā iesaistītā persona iebildumus pret rakstveida procesu ir paudusi apelācijas sūdzībā, nevis vēlāk – pēc tam, kad tika saņemts apelācijas instances tiesas paziņojums par tiesībām iesniegt iebildumus pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam apelācijas sūdzībā iesniedzējs var norādīt lūgumus, tostarp par lietas izskatīšanu rakstveida vai mutvārdu procesā, kurus apelācijas instances tiesai ir jāņem vērā.

Tādējādi lieta bija nozīmējama izskatīšanai mutvārdu procesā. Savukārt 2020. gada 9. novembrī, mainoties tiesiskam regulējumam, apelācijas instances tiesai pirms lietas izskatīšanas rakstveida procesā bija vispārējs pienākums paziņot apsūdzētajam tiesības 10 dienu laikā pamatot savu lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Pēc šo prasību izpildes apelācijas instances tiesai vajadzētu izvērtēt, vai procesā iesaistītās personas iebildumi pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir pamatoti. Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa minētās prasības nav izpildījusi.

SATVERSMES TIESĀ

Vēl viena lieta par normām, kas noteica pārrēķina apmēru dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā

Satversmes tiesas 2. kolēģija ierosinājusi lietu “Par Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 88.2. apakšpunkta un 89. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 24. janvārim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī Enerģētikas likuma 107. panta septītajai daļai”.

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Rīgas rajona tiesas un Zemgales rajona tiesas pieteikumiem. To tiesvedībā ir civillietas, kurās celtas prasības par parāda piedziņu pret fiziskām personām – dabasgāzes lietotājiem, kas ir mājsaimniecības lietotāji.

Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 normas esot izdotas, pārkāpjot Enerģētikas likuma 107. panta septītajā daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Turklāt ar pienākumu veikt samaksu par dabasgāzi atbilstoši energoapgādes komersanta aprēķinam tiekot aizskartas pieteikumu iesniedzēju izskatīšanā esošajās lietās iesaistīto atbildētāju tiesības uz īpašumu. Šī pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi esot sasniedzami ar samērīgākiem līdzekļiem.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Ministru kabinetu līdz 2021. gada 5. maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Norma, kas paredz pārejas periodu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma pieprasīšanai, neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2020-30-01Par Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma pārejas noteikumu 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta trešajam teikumam”.

Lietas fakti

Satversmes tiesā lieta ierosināta pēc personas F konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu vērsās Tieslietu ministrijā, lūdzot atlīdzināt nemantisko kaitējumu. Tomēr, lemjot par minēto iesniegumu, Tieslietu ministrija to atteicās izskatīt. Pieteikuma iesniedzējs pārsūdzēja Tieslietu ministrijas lēmumu tiesā, taču tiesvedība attiecīgajā administratīvajā lietā noslēdzās ar viņam nelabvēlīgu nolēmumu, kas pamatots ar apstrīdēto normu, norādot, ka nav ievērots apstrīdētajā normā ietvertais nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma pieprasīšanas termiņš.

Pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka tiesiskais regulējums, kas bija spēkā pirms Atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanās, paredzēja personas tiesības pieprasīt atbilstīga nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā desmit gadu laikā no nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskā pamata rašanās brīža. Savukārt apstrīdētā norma šo termiņu būtiski samazinot. Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā attiecas uz nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, ierobežojot personai Satversmes 92. panta trešajā teikumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu un pārkāpjot Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības principu.

STARPTAUTISKI

Latvija iesaistās Eiropas Savienības Tiesas procesā par atsevišķiem Mobilitātes pakotnes jautājumiem

Lai iestātos par vienotām tirgus pamatvērtībām un sasniegtu noteiktos zaļos mērķus, Latvija ir lēmusi par iesaistīšanos tiesas procesā Eiropas Savienības Tiesā attiecībā uz t. s. Mobilitātes pakotnes regulējumu, kas paredz nosacījumus darbībai starptautiskajā autopārvadājumu tirgū, informē Satiksmes ministrija.

Eiropas Komisijas publicētais pētījums par vairākiem pērn pieņemtajiem Mobilitātes pakotnes I noteikumiem liecina, ka izmešu daudzums gadā varētu pieaugt pat par 3,3 miljoniem tonnu, ko var salīdzināt ar gada kopējo transporta izmešu apjomu Igaunijā, informē Autotransporta direkcija. Šādu noteikumu ieviešana ir pretrunā ar Eiropas Komisijas stratēģiju par transporta emisijas samazināšanu par 90% līdz 2050. gadam. Balstoties uz veikto ietekmes vērtējumu, Eiropas Komisija plāno vērsties Eiropas Parlamentā un citās iesaistītajās institūcijās, lai novērstu potenciālās problēmas, ko varētu radīt jauno noteikumu ieviešana.

Eiropas Komisijas pētījuma rezultāti liecina, ka prasība par transportlīdzekļa atgriešanu reģistrācijas dalībvalstī ik pēc astoņām nedēļām, kas stāsies spēkā 2022. gada 21. februārī, jau gadu vēlāk – 2023. gadā – varētu radīt papildu 1,9 miljonus braucienu un aptuveni 2,9 miljonus tonnu CO2 emisiju, tādējādi starptautisko autopārvadājumu emisiju daudzums varētu pieaugt līdz 4,6%. Savukārt kabotāžas nosacījumu attiecināšana uz kombinētajiem pārvadājumiem varētu radīt papildu 397 tūkstošus tonnu CO2 emisiju, kā arī ir iespējama negatīva ilgtermiņa ietekme uz dzelzceļa un cita veida kravu pārvadājumiem.

Foto: Ieva Lūka, LETA

“Latvija, piedaloties šajā pētījumā un daloties ar savu viedokli, ir uzsvērusi, ka, ņemot vērā mūsu valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, prasība ik pēc astoņām nedēļām atgriezt kravas transportlīdzekli reģistrācijas valstī autopārvadājumu nozarei būs trieciens dubultā, jo šis nosacījums ne tikai atstās negatīvu ietekmi uz vidi un klimatu, bet arī kropļos reģionālo autopārvadājumu tirgu. Latvijas autopārvadātāju konkurētspēja samazināsies, jo pārvadātāju galvenais darba instruments – kravas transportlīdzeklis – gada laikā būs daudz ilgāk ārpus aprites, salīdzinot ar citām valstīm Centrāleiropā,” stāsta Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

“Eiropas Savienībai ir jāievēro pašas noteiktie politikas virzieni, un ir nepamatoti un videi nedraudzīgi regulējumā noteikt, ka kravas transportlīdzekļiem regulāri ir jāatgriežas savā mītnes zemē tukšiem, bez kravas. Pirmkārt, tas Latvijas kravas pārvadātājus nostāda nelabvēlīgā konkurences situācijā Eiropas vienotajā tirgū, sadārdzina preču pārvadāšanas izmaksas un negatīvi ietekmē mūsu valsts ekonomikas konkurētspēju kopumā. Otrkārt, tukšu kravas automašīnu braukšana ievērojami palielina ietekmi uz vidi,” komentē Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, norādot, ka pēdējā gada laikā par šiem probēmjautājumiem jau ir bijušas Eiropas līmeņa sarunas.

Lietuva, Bulgārija, Rumānija, Kipra, Malta, Ungārija, Polija jau ir iesniegušas savus pieteikumus, apstrīdot vairākas pretrunīgās Mobilitātes pakotnes normas, un vakar arī Igaunijas valdība ir lēmusi par dalību šajā procesā, vienlaikus tas neizslēdz vēl citu valstu iestāšanos tiesvedības procesā.

Latvijas Republiku Eiropas Savienības tiesā pārstāv Tieslietu ministrija.

Valsts kontrole vērš uzmanību uz joprojām nesakārtotiem jautājumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā

Darbs pie bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformas tika uzsākts 2019. gada jūlijā pēc tam, kad Valsts kontrole bija nākusi klajā ar revīzijas ziņojumu “Atņemtā bērnība: Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē”.

Revīzijā gūtās atziņas bija skarbas un sistēmai neglaimojošas. Tajā Valsts kontrole sniedza 22 ieteikumus sistēmas sakārtošanai. 2021. gada 8. martā Valsts kontrole nāca klajā ar paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem, kurā vērsa uzmanību uz arvien nesakārtotajiem jautājumiem un riskiem.

“Ir pieteikta sistēmas reforma, un ir uzsāktas darbības, bet uzlabojumi tiek veikti pārāk gausi. Līdz 2020. gada septembra beigām, kad Tieslietu ministrijas organizētajā forumā “Pārmaiņu laiks bērnu tiesību aizsardzībā: kā sasniegt rezultātus?” apņēmīgas uzrunas teica visu sistēmā iesaistīto resoru un institūciju vadītāji, vēl nebija ieviests neviens revīzijas ieteikums. To termiņš tika pagarināts līdz šīgada janvārim, kad par ieviestiem tika atzīti vien pieci ieteikumi,” atgādina Valsts kontrole.

Valsts kontrole pauž bažas par reformas attīstību, it īpaši attālinātā mācību un darba procesa apstākļos, kas revīzijā atklātās sistēmas nepilnības var padziļināt, tieši ietekmējot ārpusģimenes aprūpes kvalitāti un bērnu drošību riska ģimenēs.

Plašāk:

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU