Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: "Mēs cīnāmies ne tikai ar sekām, bet jau preventīvi likvidējam vardarbības rašanās cēloņus. Vardarbība ģimenē nav tikai iekšēja ģimenes problēma, bet tai ir postoša ietekme uz sabiedrību kopumā. Paldies arī medijiem, kas pievērš sabiedrības uzmanību šai problēmai."
Likumprojekts paredz ieviest pret vardarbību vērstu jaunu pagaidu aizsardzības līdzekli. Tiesa jau no 2021. gada 1. jūlija varēs uzlikt par pienākumu vardarbīgai personai iziet kursus vardarbības uzvedības mazināšanai. Tas šobrīd ir trūkstošais un visefektīvākais līdzeklis turpmākās vardarbības situācijas vai arī tās atkārtošanās novēršanai.
Likumprojekts nosaka pienākumu gada laikā no tiesas lēmuma saņemšanas dienas vardarbīgajai personai apgūt kursus vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Savukārt, ja vardarbīgā persona kursus neapmeklēs – var tikt piemērota kriminālatbildība.
Kursi vardarbīgajai personai būs jāapmeklē tiesas lēmumā norādītajā sociālās rehabilitācijas iestādē.
Likumprojekts arī nosaka vardarbīgajai personai pienākumu ar līdzmaksājumu daļēji segt kursu izmaksas. Ja persona uzsāks kursu apgūšanu sešu mēnešu laikā pēc tiesas lēmuma saņemšanas, tad tai jāsedz kursu izmaksas desmit procentu apmērā. Savukārt, ja kursu apgūšana tiks uzsākta vēlāk - kursu izmaksas jāsedz pilnā apmērā. Ja vardarbīgajai personai konkrētajā brīdī nav finanšu resursu kursu izmaksu segšanai, tas nav šķērslis uzsākt kursu apgūšanu.
Detalizēta kursu apgūšanas un apmaksas kārtība un citi ar kursu apguvi saistīti jautājumi tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos.
Lai tiesas noteikto kursu apgūšanu būtu iespējams nodrošināt jau no 2021. gada 1. jūlija, ir panākta valdības vienošanās par šim gadam nepieciešamā finansējuma pārdali no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.
Tāpat grozījumi paredz turpmāk iespēju personām visos civiltiesiska rakstura strīdos līdz lietas galīgai izskatīšanai tiesā saņemt nepieciešamo strīda pagaidu risinājumu – pagaidu aizsardzību. Šobrīd Civilprocesa likums pagaidu aizsardzību pieļauj vien dažās atsevišķu kategoriju lietās.
Pašlaik pagaidu aizsardzības regulējuma trūkums īpaši jūtams servitūtu, goda un cieņas aizskāruma lietās, datu aizsardzības pārkāpumu, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanas lietās, lietās, kas skar izlikšanu no mājokļa patvarības vai konkrēta veselības un dzīvības apdraudējuma gadījumā, darba strīdu lietās. Tāpat pagaidu aizsardzība var būt nepieciešama citos civiltiesiska rakstura strīdos – gan strīdos, kas izriet no ilgstošām saistībām, gan mantojuma dalīšanas lietās, gan strīdos par lietas atprasīšanu, piemēram, patapinājuma tiesiskajās attiecībās.
Vienlaikus jaunais regulējums paredz valsts nodevas samazināšanu par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības pieteikumu, ieviešot vienu konstantu valsts nodevas apmēru summu – 70 eiro. Nodevas samazināšana sekmēs personu pieeju tiesai un jaunos tiesiskās aizsardzības līdzekļus izmantos biežāk.
Plānots, ka regulējums par pagaidu aizsardzības piemērošanu visos civiltiesiska rakstura strīdos stāsies spēkā ar likuma izsludināšanas brīdi.
Jānorāda, ka attiecīgie grozījumi Saeimai vēl ir jāpieņem galīgajā lasījumā.
