Uzrunājot tiesnešus, Valsts prezidents Egils Levits sacīja:
“Dārgie tiesneši! Kolēģi!
Ar savu 25 gadu pieredzi tiesneša amatā es varu teikt, ka ir dažāda profila tiesas, taču tiesnešiem visiem ir vienādi standarti, vienādas prasmes un vienādi ētikas noteikumi neatkarīgi no tiesas, kurā viņi strādā. Man ir tas gods jūs pirmo reizi uzrunāt šajā augstajā vārdā – tiesneši. Tiesa ir institūcija, kas sastāv gan no ēkas, gan no personāla, gan tehniskā aprīkojuma, taču tiesas centrālais elements, protams, ir tiesneši. Ar to, ka jūs pirms pāris minūtēm nodevāt savu zvērestu (svinīgo solījumu), Ekonomisko lietu tiesa sāk darboties.
Jūs esat Latvijas visjaunākās tiesas tiesneši. Likumdevējs ļoti reti izveido specializētas tiesas. Latvijas tieslietu sistēmā ir vispārējās tiesas, 2004. gadā tika izdalītas administratīvās tiesas, un tagad, 2021. gadā, – Ekonomisko lietu tiesa. Tam, ka likumdevējs izdala no vispārējās tiesu sistēmas specializētās tiesas, ir sava vēsture, jēga un mērķis. Proti, tas nozīmē, ka sabiedrība un likumdevējs nebija īpaši apmierināti ar līdzšinējo darbību, tādēļ uzticēja to specializētiem tiesnešiem, kas iedziļinās konkrētā jomā. Uz jums tagad gulstas visas sabiedrības un juristu milzīga atbildība, kas jums jāattaisno ar savu darbu. Es zinu, ka jūs esat izgājuši ārkārtīgi sarežģītu un grūtu atlases procesu, kas nozīmē, ka jūs esat labākie no labākajiem. Tādēļ es esmu pārliecināts, ka jūs šo uzdevumu arī paveiksiet.
Visu tiesu uzdevums ir stiprināt tiesiskumu, bet Ekonomisko lietu tiesas uzdevums ir stiprināt tiesiskumu tieši tajā jomā, kas varbūt līdz šim mums Latvijā nav vedusies tik labi, proti, ekonomiskās lietas, skatot gan šīs jomas civillietas, gan krimināllietas. Es domāju, ka jūs šo visu varēsiet paveikt arī tādēļ, ka jums visiem ir ļoti nopietna pieredze. Neviens gan no jums nav strādājis kā tiesnesis, bet visi reiz tiesneša amatā atrodas pirmo reizi. Kā jau teicu, jums daudziem ir pieredze, kas ir ļoti vērtīga jaunizveidotajā tiesā. Šī pieredze ir dažāda – gan prokuratūrā, gan tiesās, gan Tieslietu ministrijā, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijā u. c. Ar gandarījumu konstatēju, ka vairākiem no jums ir arī zinātniska darba pieredze, kas ir ļoti svarīga tiesneša darbā. Zinātniskā metode ļoti papildina juridisko metodi, un tā palīdz tiesnesim viņa darbā.
Šomēnes Latvijas tiesību sistēma atvadījās no profesora Kalvja Torgāna, un es gribētu, lai jūs paņemat no viņa divus augstus principus, kas ir ļoti svarīgi tiesneša darbā. K. Torgāns bija ne tikai profesors, bet arī tiesnesis, kurš turklāt bija saņēmis arī Goda tiesneša nosaukumu. Pirmkārt, sirdij vienmēr ir jābūt pareizajā pusē – Latvijas valsts pusē. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts vienmēr ir jūsu centrālais elements jeb mērķis, kam strādājat, – uzlabot Latvijas valsti, nodrošināt, ka tā funkcionē. Otrkārt, nekad neielaisties shēmās un būt neiecietīgiem pret valsts izzadzējiem, dažādiem blēžiem un tiem, kuri grauj Latvijas tiesību sistēmu.
Jūs nupat devāt tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu), un tas principā ļoti precīzi apraksta tiesneša darbu un standartu – gan profesionālo, gan ētisko. Viens no šiem standarta elementiem ir patiesības meklēšana. Tiesnesis ir tas, kurš strīdā, domstarpībās starp pusēm, kas piedalās tiesas procesā, mēģina izlobīt, pietuvoties patiesībai, cik vien tas cilvēciski ir iespējams un cik vien to nosaka procesuālie un materiālie likumi. Tomēr viens ir skaidrs – visi likumi ir interpretējami tādā veidā, ka tie vairo taisnīgumu, un nav pieļaujams, kas reizēm tiesu praksē gadās, ka likums tiek piemērots formāli. Likuma formāla piemērošana ir prettiesiska. Vienmēr ir jāskatās pēc būtības un jāprot izskaidrot, kas ir likuma jēga un kas ar attiecīgo likumu ir jāpanāk.
Dārgie kolēģi, es no sirds priecājos, ka beidzot Latvijā sāks darboties šī jaunā tiesu varas institūcija. Lai jums veicas!”
