No pašvaldības tika atpirkts zemesgabals, kuram pie īpašuma uzmērīšanas daļa ir noformēta kā parks, jo aug koki. Īpašums atrodas ciema teritorijā. Lai oficiāli zāģētu kokus, vajadzīga pašvaldības atļauja. Ja pašvaldība to liedz darīt, aizbildinoties ar dabas daudzveidības samazināšanos, ir iespējams apstrīdēt lēmumu, jo ciema teritorijā aug diezgan daudz koku un tas nav tik aktuāli kā lielajās pilsētās. Blakus īpašumā ir mežs. Vai robežu ar kaimiņu drīkst attīrīt no kokiem bez jebkādas atļaujas?
Normatīvajos aktos nav noteikts attālums, cik tālu no kaimiņu sētas, ēkām vai zemesgabala robežām drīkst stādīt kokus un krūmus. Lai risinātu konkrēto situāciju, ieteiktu jums vērsties vietējā pašvaldībā. Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” (turpmāk – noteikumi) paredz kārtību koku ciršanai ārpus meža, kā arī kārtību, kādā izsniedz atļauju koku ciršanai ārpus meža.
Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9. punktā minētos gadījumus.
Saskaņā ar noteikumu 5. punktu attiecīgo noteikumu 4. punktā minētajās teritorijās, izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minēto gadījumu, bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:
Tiesiskās attiecības regulē arī vispārējā tiesību norma – Civillikums. Saskaņā ar to īpašniekam ir pilnīga vara pār savu īpašumu, taču tas nenozīmē, ka, izmantojot varu pār savu īpašumu, var tikt nodarīts kaitējums kaimiņu īpašumam, t. i., tiesiskajās attiecībās piemērojamas savstarpējās tiesības un pienākumi. Uz konkrētajiem jautājumiem attiecas Civillikuma 1097., 1098., 1099. pants.
Civillikuma 1098. pants nosaka: ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesības prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja pēdējais atsakās, pašam to nocirst un paturēt sev. Šie noteikumi piemērojami arī tajā gadījumā, kad vējš noliecis koku pār kaimiņa zemi.
Savukārt 1099. pants paredz: ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad pēdējam ir tiesības nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš iegūst tos savā īpašumā, tāpat kā no šiem zariem uz viņa zemes nokritušos augļus. Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz četrarpus metru augstumam no zemes, bet, ja koka īpašnieks to nedara, tad viņš pats var nocirst zarus līdz minētajam augstumam un paturēt sev.
Mežos un ar krūmiem aizaugušās platībās starp zemesgabaliem katram zemes īpašniekam jāierīko un jātur tīra līdz vienam metram plata robežstiga, kurai jānodrošina redzamība starp divām blakus esošām robežzīmēm.
Robežstiga ierīkojama, izcērtot tajā augošos kokus vai arī iezīmējot ar noturīgu krāsu robežstigu norobežojošos augošos kokus (Civillikuma 1100. pants).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
