Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uzmanību! 2019. gada 12. decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvās atbildības likumā, nosakot par tā spēkā stāšanās datumu 2020. gada 1. jūliju, nevis 1. janvāri, kā bija paredzēts iepriekš.
Šodien, 25. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Administratīvās atbildības likumu (iepriekš likumprojekta nosaukums bija “Administratīvo pārkāpumu procesa likums”), kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā. Tas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, bet pašreizējais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku. Kāds ir jaunā regulējuma mērķis, kas turpmāk veidos administratīvo sodu sistēmu un kādi administratīvo sodu veidi paredzēti, bet kādu vairs nebūs, noskaidrojiet LV portāla infografikā.
Iepriekš LV portālā rakstījām, ka nav konkrēta iemesla vai problēmas, kāpēc uzsāka administratīvo pārkāpumu sistēmas pārskatīšanas reformu, tās ir vairākas un ir uzkrājušās gadu garumā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) ir spēkā jau kopš 1985. gada, un vairākas LAPK ietvertās tiesību normas gan no doktrinārā, gan arī no praktiskā viedokļa ir pretrunīgas un loģiski nepamatotas. Lai arī LAPK ir grozīts vairāk nekā 150 reizes, tajā joprojām ir saglabājušies vairāki demokrātiskai valstij neraksturīgi elementi.
Sevišķās daļas, kāda šobrīd ir LAPK, Administratīvās atbildības likumā vairs nebūs. Administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā noteiks attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Atsevišķās jomās atbildību noteiks arī Eiropas Savienības (ES) regulas.
Nozari regulējošajos likumos varēs noteikt arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda, informē Saeimas Preses dienests. Jau šobrīd ir veikti grozījumi nozaru likumos, lai iestrādātu tajos normas, kas iepriekš iekļautas LAPK.
Būtiskas izmaiņas paredzētas arī administratīvo sodu sistēmā. Turpmāk naudas sods un brīdinājums būs vienīgie pamatsodi, savukārt kā papildsodu varēs piemērot tiesību atņemšanu un tiesību izmantošanas aizliegumu. Paredzēts atteikties no tāda soda veida kā administratīvais arests, ņemot vērā šādas sankcijas krimināltiesisko raksturu un no pašreizējām sistēmas pretrunām izrietošās tiesvedības Satversmes tiesā, norāda Saeimas Preses dienests.
Vienlaikus paredzēti izņēmumi par pārkāpumiem ceļu satiksmē, proti, ja pārkāpums izdarīts pret satiksmes drošību alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, pārkāpējam piederošu transportlīdzekli tomēr varēs konfiscēt, skaidro Tieslietu ministrijas (TM) Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa.
Jauno regulējumu sākotnēji bija iecerēts nosaukt par Administratīvo pārkāpumu procesa likumu. Saeimas Juridiskās komisijas deputāti galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšlikumu un mainīja nosaukumu, proti, no 2020. gada 1. janvāra administratīvo pārkāpumu izskatīšanu regulēs Administratīvās atbildības likums.
