Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uzmanību! 12. decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvās atbildības likumā, nosakot par tā spēkā stāšanās datumu 2020. gada 1. jūliju, nevis 1. janvāri, kā bija paredzēts iepriekš.
Administratīvās atbildības likumā paredzēts, ka nolēmumā par sodu būs jānorāda gan piemērotās naudas soda vienības, gan naudas soda summa eiro.
LV portāla infografika
Jaunais Administratīvās atbildības likums būtiski mainīs administratīvo sodu sistēmu. LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka turpmāk par administratīvajiem pārkāpumiem naudas sods un brīdinājums būs vienīgie pamatsodi, savukārt tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums – papildsodi. Vienlaikus naudas soda apmērs nozares likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos būs izteikts naudas soda vienībās. LV portāls skaidro, kas ir naudas soda vienība un kāds būs tās minimālais un maksimālais apmērs.
Administratīvās atbildības likuma (AAL), kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, 13. pantā noteikts, ka administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kuru piemēro personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu šo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas. Atbilstoši AAL 14. pantam no jaunā gada par administratīvajiem pārkāpumiem varēs piemērot:
Saskaņā ar AAL 16. pantu naudas sods ir noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu. Stājoties spēkā AAL, naudas soda apmērs nozares likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos turpmāk tiks izteikts naudas soda vienībās.
AAL noteikts, ka viena naudas soda vienība ir 5 eiro. Kā iepriekš LV portālam skaidrojusi Tieslietu ministrijas (TM) Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas juriste Natālija Laveniece-Straupmane, naudas soda vienības jaunajā likumā ieviestas sistēmas sakārtošanas nolūkos. Proti, ja valstī notiks būtiskas valūtas svārstības, izmaiņas būs jāveic tikai vienā AAL tiesību normā, nosakot, ka, piemēram, viena naudas soda vienība ir 7, nevis 5 eiro. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā nevajadzēs grozīt 133 likumus un pašvaldību saistošos noteikumus, bet varēs aizstāt tikai naudas soda vienības vērtību AAL, kas automātiski mainīsies visos attiecīgajos normatīvajos aktos.
LV portāls jau rakstīja, ka administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, ievērojot AAL paredzētos administratīvās atbildības pamatnoteikumus, turpmāk noteiks attiecīgo nozari regulējošie likumi vai pašvaldību saistošie noteikumi (atsevišķās jomās arī Eiropas Savienības regulas – L. Ņ.).
Minimālais un maksimālais naudas sods
No 2020. gada minimālais naudas sods gan fiziskajām, gan juridiskajām personām būs divas naudas soda vienības jeb 10 eiro (arī pašvaldību saistošajos noteikumos). Savukārt maksimālais naudas sods:
AAL paredzēts, ka nolēmumā par sodu būs jānorāda gan piemērotās naudas soda vienības, gan naudas soda summu eiro. Tāpat jāvērš uzmanība, ka maksimālais naudas soda apmērs fiziskajām un juridiskajām personām ar likumu noteiktajā administratīvā soda sankcijā drīkst tikt pārsniegts, ja lielāka naudas soda nepieciešamība ir noteikta Latvijai saistošā starptautiskajā tiesību aktā.
Piemērs:
Fizisko personu datu apstrādes likumā (FPDAL) netiks paredzēta administratīvā atbildība par tādiem pārkāpumiem, kas jau noteikti Vispārīgās datu aizsardzības regulā (VDAR).
Atbildība par pārkāpumiem personu datu apstrādes jomā, kas noteikta VDAR, ir saistoša arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. Proti, tajā jau noteiktās sankcijas netiks dublētas Latvijas normatīvajos aktos. Vienlaikus N. Laveniece-Straupmane norāda – nākotnē nav izslēgts, ka FPDAL tiks paredzēta administratīvā atbildība par pārkāpumiem, ko regula “nenosedz”. Kā skaidro TM pārstāve, ministrijā ir bijušas diskusijas par atsevišķiem pārkāpumiem, kurus regulas tvērums neiekļauj.
AAL paredz vēl divas naudas soda piemērošanas īpatnības, proti:
Saeimas komisijas šobrīd aktīvi izskata likumprojektus, kuros veicami grozījumi saistībā ar nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikāciju. Laikā līdz 2019. gada 10. oktobrim Saeimā bija pieņemti 13 grozījumi nozaru likumos, bet iesniegti 65 likumprojekti, savukārt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē tika pieteikti 22 likumprojekti, bet netika pieteikti 11 likumprojekti.
LV portāls sniedz nelielu ieskatu nozaru likumos paredzētajos sodos, skaidrojot, ar ko tie atšķirsies no šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) paredzētajām sankcijām.
Piemērs Nr. 1
LAPK 114.5 pants, kas regulē pasažieru, rokas bagāžas, reģistrētās bagāžas, kravas, pasta, pārtikas krājumu vai gaisa kuģa inventāra pieņemšanu pārvadāšanai ar civilās aviācijas gaisa kuģi, par drošības pārbaudes noteikumu pārkāpšanu paredz brīdinājuma izteikšanu vai naudas soda uzlikšanu juridiskajām personām 1500–7000 eiro apmērā.
Likuma „Par aviāciju” 121.panta otrā daļa (stāsies spēkā vienlaikus ar AAL) par pasažieru, rokas bagāžas, reģistrētās bagāžas, kravas, pasta, pārtikas krājumu vai gaisa kuģa inventāra pieņemšanu pārvadāšanai ar civilās aviācijas gaisa kuģi, pārkāpjot drošības pārbaudes noteikumus, paredz brīdinājuma vai naudas soda piemērošanu juridiskajām personām no 300–1600 naudas soda vienībām (1500–8000 eiro).
Par iepriekš minēto noteikumu pārkāpšanu palielināsies iespējamais maksimālais naudas sods juridiskajām personām.
Piemērs Nr. 2
LAPK 190.12 pants par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā paredz naudas soda uzlikšanu 35–70 eiro apmērā.
Imigrācijas likuma 68.1 pants (stāsies spēkā vienlaikus ar AAL) par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu paredz brīdinājuma vai naudas soda piemērošanu līdz 30 naudas soda vienībām (līdz 150 eiro).
Par iepriekš minēto noteikumu pārkāpšanu palielināsies iespējamais maksimālais naudas sods.
Piemērs Nr. 3
LAPK 166.2 pants par komercdarbības uzsākšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas, ja tās nepieciešamību nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi, par komercdarbības veikšanu, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus, vai par komercdarbības turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas atņemšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās vai komersanta izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra, kā arī par komersanta darbības turpināšanu pēc rīkojuma par tā darbības apturēšanu paredz naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim 280–1500 eiro apmērā, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas un atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 15.pantā (stāsies spēkā vienlaikus ar AAL) par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanu bez speciālās atļaujas (licences), kuras nepieciešamību nosaka šis likums, vai par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanas turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās paredzēta naudas soda piemērošana fiziskajai personai vai valdes loceklim 56–400 naudas soda vienību apmērā (280–2000 eiro), atņemot valdes loceklim tiesības uz laiku līdz 5 gadiem ieņemt noteiktus amatus vai bez tā.
Administratīvā atbildība par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanas noteikumu pārkāpšanu LAPK atsevišķi nav paredzēta, no 2020. gada 1. janvāra tā būs noteikta minētajā nozares likumā, palielinoties iespējamam maksimālajam naudas sodam. Vienlaikus nozares likumā precizēts konkrēts laika posms, kurā valdes loceklim var atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus.
Piemērs Nr. 4
LAPK 200.1 pants par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā paredz naudas sodu līdz 210 eiro. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu līdz 350 eiro.
Militārā dienesta likuma 79.pants (stāsies spēkā vienlaikus ar AAL) par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām NBS rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā paredz naudas soda piemērošanu līdz 70 naudas soda vienībām (līdz 350 eiro).
Turpmāk sods par iepriekš minēto noteikumu pārkāpšanu jau pirmajā reizē būs 350 eiro, proti, vairs netiks paredzēta soda apmēra palielināšana līdz 350 eiro tikai gadījumā, ja pārkāpums gada laikā izdarīts atkārtoti.
Piemērs Nr. 5
LAPK 149.8 panta piecpadsmitā daļa par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 km/h līdz 50 km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, paredz naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 160–220 eiro apmērā.
Likumprojektā “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” noteikts, ka Ceļu satiksmes likuma 55. panta 15. daļā par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 km/h līdz 50 km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, tiks paredzēts naudas sods transportlīdzekļa vadītājam 32–44 naudas soda vienību apmērā (160–220 eiro).
Par iepriekš minēto noteikumu pārkāpšanu naudas sods paliks nemainīgs.
Piemērs Nr. 6
LAPK 179. panta ceturtā daļa par kūlas dedzināšanu paredz naudas soda uzlikšanu fiziskajām personām 280–700 eiro apmērā.
Likumprojektā “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” noteikts, ka Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta 3. daļā par kūlas dedzināšanu tiks piemērots naudas sods fiziskajām personām 56–140 naudas soda vienību apmērā (280–700 eiro).
Par iepriekš minētā noteikuma pārkāpšanu naudas sods paliks nemainīgs.
