SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
28. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
14
14

Soda piemērotājiem jāpārzina administratīvo pārkāpumu nozares regulējumi

Administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt amatpersonas no piecdesmit dažādām publisko personu iestādēm.

FOTO: Freepik

LV portāls jau rakstīja, ka no 2020. gada 1. janvāra par administratīvajiem pārkāpumiem paredzētie sodi būs aprakstīti attiecīgo nozari regulējošajā likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Tāpat kā līdz šim lēmumā par administratīvā pārkāpuma lietu būs jānorāda konkrēta informācija, piemēram, lēmuma pieņemšanas tiesiskais pamats, arī tiesību norma, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu, kā arī tas, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt. Kā norāda Tieslietu ministrijas pārstāve Natālija Laveniece-Straupmane, arī šobrīd nepietiek ar to, ka amatpersonas pārzina tikai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, jo daudzas tā normas ir cieši saistītas ar attiecīgās nozares regulējumu.

īsumā
  • Nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos no 2020. gada 1. janvāra būs noteikti ne tikai administratīvo pārkāpumu veidi un par tiem paredzētie sodi, bet arī amatpersonas kompetence administratīvo pārkāpumu procesā attiecīgajā iestādē.
  • Administratīvā atbildība ugunsdrošības jomā no 2020. gada 1. janvāra tiks noteikta Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā.
  • VUGD amatpersonām kompetence sodu piemērošanā par administratīvajiem pārkāpumiem ugunsdrošības jomā būs noteikta viena likuma ietvaros.
  • Savukārt Valsts policijas amatpersonu kompetence būs noteikta krietni vairāk nekā vienā nozares likumā.
  • Arī šobrīd nepietiek ar to, ka amatpersonas pārzina tikai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) regulējumu, jo daudzas kodeksa normas ir cieši saistītas ar nozares regulējumu.
  • Tieslietu ministrija jau sāk saņemt amatpersonu jautājumus par jaunā likuma piemērošanu.

Jaunā Administratīvās atbildības likuma (AAL) 115. panta pirmā daļa paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt amatpersonas no piecdesmit dažādām publisko personu iestādēm, piemēram, Būvniecības valsts kontroles biroja, Centrālās statistikas pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, pašvaldības būvvaldes, pašvaldības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts kontroles, Valsts policijas (VP) u. c. Savukārt nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos no 2020. gada 1. janvāra būs noteikti ne tikai administratīvo pārkāpumu veidi un par tiem paredzētie sodi, bet arī amatpersonas kompetence administratīvo pārkāpumu procesā attiecīgajā iestādē.

Amatpersonu kompetences amplitūda

Piemēram, VUGD kompetence sodu piemērošanā administratīvajā procesā ir diezgan šaura, proti, dienests var sodīt par:

  • darbībām, kas veiktas, neievērojot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības;
  • normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, kas izpaudusies kā bezdarbība, kuras dēļ izcēlies ugunsgrēks.

Administratīvā atbildība ugunsdrošības jomā no 2020. gada 1. janvāra tiks noteikta Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, līdz ar to VUGD amatpersonām kompetence sodu piemērošanā par administratīvajiem pārkāpumiem ugunsdrošības jomā būs noteikta viena likuma ietvaros.

Vienlaikus kompetence sodu piemērošanā par kūlas dedzināšanu, kas arī ir ugunsdrošības joma, saskaņā ar likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” būs noteikta pašvaldību administratīvajām komisijām. Tas nozīmē, ka pašvaldību atbildīgajām amatpersonām atšķirībā no VUGD amatpersonām administratīvo sodu piemērošanā būs jāorientējas ne tikai vienā nozari regulējošajā likumā – kompetence administratīvo sodu piemērošanā būs daudz plašāka. Piemēram, atbilstoši likumprojektam “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pašvaldību administratīvajām komisijām būs kompetence piemērot administratīvos sodus arī bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Jāsecina, ka ar līdzīgu situāciju nāksies saskarties arī pašvaldības policijas un VP amatpersonām. Vienlaikus, atbildot uz LV portāla jautājumu par to, kā, piemēram, VP inspektori, varēs orientēties jaunajā sistēmā (jo šobrīd ir viens likums – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) –, kurā ir minēti visi pārkāpumu sastāvi, taču nākotnē tāda nebūs), Tieslietu ministrijas (TM) Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas juriste Natālija Laveniece-Straupmane norāda: jau šobrīd nepietiek ar to, ka amatpersonas pārzina tikai LAPK regulējumu, jo daudzas kodeksa normas ir cieši saistītas ar nozares regulējumu.

Kā amatpersonai orientēties nozaru likumos

“LAPK paredz sodu par pārkāpumu, bet, lai izprastu pārkāpuma būtību, jāzina, ko paredz nozares normatīvais akts,” skaidro N. Laveniece-Straupmane. Kā piemēru viņa min LAPK 149.4 pantu, kurš regulē sodus par vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu un kura četrpadsmitā daļa paredz iespēju piemērot sodu par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. “Lai šo normu piemērotu, amatpersonai ir jāorientējas nozares regulējumā un jāizprot, vai konkrētā darbība vispār ir uzskatāma par pārkāpumu,” tā N. Laveniece-Straupmane.

Tāpat viņa skaidro, ka, pieņemot sākotnējo lēmumu par procesa uzsākšanu, tajā ir jānorāda tās pārkāptās tiesību normas, kas ir zināmas konkrētajā situācijā. “Praksē noteikti būs gadījumi, kad šī informācija mainīsies, taču tas nenozīmē, ka sākotnējais lēmums ir prettiesisks un tas ir jāatceļ, proti, amatpersonām būs iespēja mainīt pārkāpuma kvalifikāciju procesa gaitā,” norāda N. Laveniece-Straupmane.

Taču LV portāls jau iepriekš noskaidroja – ja lēmumā par administratīvā soda piemērošanu netiks norādīts konkrēta likuma pants, tā daļa un punkts jeb pārkāptās tiesību normas, kas nozīmē, ka persona pienācīgā veidā nav informēta par tai uzrādītās apsūdzības raksturu, lēmums būtu atceļams. Tas nenozīmē, ka šāds lēmums “automātiski” kļūs par spēkā neesošu, proti, personai tāpat kā līdz šim būs tiesības to pārsūdzēt attiecīgās iestādes augstākai amatpersonai, bet, ja tādas nav, – rajona (pilsētas) tiesai.

Organizēs īpašas apmācības

Jau šobrīd TM sāk saņemt amatpersonu jautājumus par jaunā likuma piemērošanu. TM eksperti sniedz konsultācijas gan rakstveidā, atbildot uz vēstulēm, gan mutvārdos klātienē, piedaloties konferencēs un semināros, kā arī konsultējot pa tālruni. N. Laveniece-Straupmane stāsta, ka šobrīd notiek arī īpašas apmācības iestādēm par jaunā likuma regulējumu. Pašlaik amatpersonas interesējas par vispārīgām lietām, piemēram, par jauninājumiem, ko paredz ieviest jaunais AAL.

“Lai atvieglotu amatpersonu darbu, TM sadarbībā ar Tiesu namu aģentūru strādā pie jaunā AAL skaidrojumu grāmatas sagatavošanas,” norāda N. Laveniece-Straupmane. Viņa norāda, ka grāmatu raksta autoru kolektīvs un tā ir paredzēta kā praktisks komentārs amatpersonu ikdienas darbu atvieglošanai. Grāmatu plānots izdot 2019. gada nogalē.

LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka arī oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” kopā ar TM vietnē www.likumi.lv izstrādā elektronisko ceļvedi, kas ļaus vieglāk atrast normatīvo aktu, kurā noteikts administratīvais sods par konkrēto pārkāpumu. Vienlaikus oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” platforma iedzīvotājiem jau šobrīd nodrošina skaidrojumus, kā arī citas publikācijas par administratīvās atbildības sistēmu LV portāla tematiskajā atvērumā “Administratīvās atbildības likums”.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU