Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pārvadājot mājdzīvniekus, arī neliela izmēra klēpja sunīšus, pasažiera pienākums ir gan iegādāties bagāžas biļeti, gan ievērot dzīvnieku pārvadāšanas nosacījumus.
FOTO: Zane Bitere, LETA
Mājdzīvnieki, visbiežāk suņi un kaķi, cilvēkiem ir kā ģimenes locekļi. Līdz ar to, piemēram, dodoties uz ilgāku laiku ārpus dzīvesvietas vai apmeklējot veterinārārstu, ir nepieciešamība savus mīluļus pārvadāt. Savukārt, lai nokļūtu galamērķī, tiek izmantots gan privātais auto, gan sabiedriskais transports, bet tālākiem ceļojumiem – arī gaisa vai ūdens satiksme. LV portāls skaidro, kāpēc un kādas prasības jāievēro, pārvadājot mājas (istabas) dzīvniekus.
Praksē nereti vērojams, ka cilvēki neievēro mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas noteikumus, piemēram, ļauj savam mīlulim brīvi pastaigāties automašīnas salonā vai tur to klēpī. Taču arī nepiesprādzēts mājdzīvnieks, tāpat kā nepiesprādzēts bērns, sadursmes brīdī izdara vai saņem lielu triecienu, kas var izraisīt smagas sekas. Pārvadājot mājdzīvnieku, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) iesaka lietot speciālas saites vai jostas, bet vislabāk dzīvniekiem paredzētus būrus.
Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts: “Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.”
Dzīvnieku aizsardzības likuma 1. pantā definēts, ka mājas (istabas) dzīvnieks ir dzīvnieks, kuru cilvēks tur savam priekam.
Savukārt minētā likuma 36. pants paredz, ka dzīvnieku jāpārvadā piemērotā transportlīdzeklī, nodrošinot tā veselībai nekaitīgus apstākļus. Ja nepieciešams, pirms pārvadāšanas vai pārvadāšanas laikā dzīvniekam drīkst ievadīt nomierinošus zāļu līdzekļus, ievērojot praktizējoša veterinārārsta norādījumus. Atbildīgais par minēto prasību ievērošanu dzīvnieku pārvadāšanas laikā ir dzīvnieka īpašnieks vai viņa pilnvarota persona.
Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 38. pantam gadījumos, kad nepieciešama pārvadājamā dzīvnieka muitas kontrole, tā veicama ārpus kārtas, proti, aizkavēt muitas kontroli var tikai dzīvnieka labā vai gadījumos, kad radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar infekcijas slimību.
Vienlaikus Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 322 “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr. 322) 5. punkts paredz, ka, pārvadājot mājas (istabas) dzīvniekus valsts teritorijā, transportlīdzeklī jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pilnvarota praktizējoša veterinārārsta izsniegtai vakcinācijas apliecībai vai mājas (istabas) dzīvnieka pasei. Normatīvie akti nosaka arī to, ka dzīvnieku transportlīdzeklī nedrīkst atstāt bez uzraudzības, ja tas var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību.
Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 1. pantu sabiedriskais transports ir sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītie transportlīdzekļi (autobuss, tramvajs, trolejbuss, vilciens, M1 kategorijas transportlīdzeklis). Savukārt sabiedriskā transporta pakalpojumi ir iedzīvotājiem pieejami pasūtītāja organizēti regulārie pasažieru pārvadājumi ar sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, kurus pasažieri var izmantot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Kancēna skaidro, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītāji Latvijā ir divi:
Kā norāda I. Kancēna, normatīvie akti attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanu ir saistoši gan reģionālajos, gan pilsētas pārvadājumos.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr. 599) 74. punktu sabiedriskajā transportlīdzeklī atļauts pārvadāt suņus, kaķus, dekoratīvos putnus un mājputnu vai dekoratīvo dzīvnieku mazuļus, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Proti, MK noteikumu Nr. 322 7. punkts noteic, ka, pārvadājot mājas (istabas) dzīvniekus sabiedriskajā transportlīdzeklī:
Vienlaikus MK noteikumi Nr. 599 nosaka pasažierim, kurš pārvadā dzīvnieku, pienākumu rūpēties, lai dzīvnieks netraucē citus pasažierus.
I. Kancēna papildus vērš uzmanību, ka par dzīvnieka vai vairāku dzīvnieku pārvadāšanu, ievērojot iepriekš minētās prasības, jāmaksā kā par vienu bagāžas vienību: “Pārvadājot dzīvniekus, pat tad, ja tas ir ļoti neliela izmēra klēpja sunītis, pasažiera pienākums ir iegādāties bagāžas biļeti un ievērot dzīvnieku pārvadāšanas nosacījumus.” SM pārstāve norāda, ka pastāv izņēmums suņiem, kas sniedz pavadoņa vai asistenta pakalpojumu, ja tiek izpildītas šādiem suņiem normatīvajos aktos par dzīvnieku aizsardzību noteiktās prasības. Proti, šādus suņus sabiedriskajā transportā var pārvadāt bez maksas, bez uzpurņa, kā arī bez speciālās somas, konteinera vai būra.
Kā jau iepriekš pie vispārīgajām prasībām tika minēts, pārvadājot mājdzīvniekus Latvijas teritorijā, arī sabiedriskajā transportā, dzīvnieka īpašniekam vai pilnvarotajai personai līdzi jābūt veterinārārsta izsniegtai vakcinācijas apliecībai vai mājas (istabas) dzīvnieka pasei.
Mājdzīvnieki cits no cita atšķiras gan pēc lieluma, gan pēc uzvedības. Līdz ar to transportlīdzekļa vadītājam, izvērtējot dzīvnieka izmērus un uzvedību, jāizvēlas drošākais veids, kā pārvadāt savu mīluli. “Pārvadājot suņus un kaķus vieglajā automobilī, jāpārliecinās par to, lai mājdzīvnieks netraucētu spēkrata vadīšanu,” norāda I. Kancēna. Viņa atgādina, ka nepiesprādzēts mājdzīvnieks sadursmes brīdī var radīt lielu triecienu ar smagām sekām. Līdz ar to, pārvadājot mājdzīvnieku savā automašīnā, tāpat kā CSDD arī SM iesaka lietot speciālās saites vai jostas, bet vislabāk dzīvniekiem paredzētu būri.
Ceļu satiksmes noteikumu 183. punkts noteic, ka mājas (istabas) dzīvnieki jāpārvadā tā, lai tie netraucētu transportlīdzekļa vadītāju un neierobežotu viņam redzamību. SM transportlīdzekļa vadītājiem atgādina, ka dzīvnieki nedrīkst brīvi pārvietoties transportlīdzekļa salonā un tos nedrīkst turēt klēpī. I. Kancēna skaidro, ka “tas var novērst autovadītāja uzmanību un radīt bīstamas situācijas uz ceļa”. Kā jau iepriekš noskaidrojām, pārvadājot mājas (istabas) dzīvniekus valsts teritorijā, transportlīdzeklī jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pilnvarota praktizējoša veterinārārsta izsniegtai vakcinācijas apliecībai vai mājas (istabas) dzīvnieka pasei.
Vienlaikus, jautājot SM, kā pienākums ir pārbaudīt un kontrolēt prasību ievērošanu mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanā, I. Kancēna norāda, ka normatīvie akti to neregulē.
“Nav tādu īpašu normatīvo aktu, kas noteiktu kārtību dzīvnieku pārvadāšanai ar kuģiem,” skaidro SM pārstāve. Vienlaikus viņa vērš uzmanību, ka šādos gadījumos jāņem vērā katras valsts nacionālie tiesību akti, kā arī atbildīgās institūcijas (Latvijā tas ir PVD) noteiktās prasības. Arī katrai kuģošanas kompānijai ir tiesības noteikt savas prasības un ierobežojumus attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanu, turpina I. Kancēna.
Piemēram, AS “Tallink Grupp” mājaslapā ir noteikti mājdzīvnieku pārvadāšanas nosacījumi, kuros mājdzīvnieku pārvadāšanas prasības atšķiras atkarībā no izvēlētā galamērķa. Tajos kā vispārīga prasība norādīts, ka mājdzīvnieku pārvadāšana ir atļauta tikai īpašos mājdzīvniekiem paredzētos būros vai mājdzīvniekiem paredzētās kajītēs uz 5. klāja.
Arī katrai aviokompānijai ir tiesības noteikt prasības dzīvnieku pārvadāšanai. Kā norāda I. Kancēna, “ir tādas aviokompānijas, kas dzīvniekus vispār nepārvadā, ir tādas, kas nepārvadā tikai konkrētas sugas vai izmēra dzīvniekus, kā arī dažādās aviokompānijās atšķiras nosacījumi, kādā būrī dzīvniekam jābūt, vai viņu var vai nevar ņemt lidmašīnas salonā u. tml.”. Viņa min, ka nosacījumi var atšķirties arī attiecībā uz suņiem – pavadoņiem. Līdz ar to, lidojot kopā ar savu mājdzīvnieku, tā īpašniekam vai pilnvarotajai personai savlaicīgi pirms katra ceļojuma jāsazinās ar attiecīgo aviokompāniju, kuras pakalpojumus plānots izmantot.
Papildus I. Kancēna iesaka pirms katra ceļojuma obligāti noskaidrot, kādas ir veterinārās prasības galamērķa valstī: “Ir valstis, kas prasa īpašas vakcinācijas/pretparazītu apstrādi, ir valstis, kurās dzīvniekam pēc ieceļošanas jāpavada zināms laiks karantīnā.” Viņa skaidro, ka šīs lietas jānoskaidro ļoti savlaicīgi, jo pilna dzīvnieka vakcinācijas kursa iziešana pret atsevišķām infekcijas slimībām var aizņemt pat vairākus mēnešus.
SM norāda, ka no lidostas puses ieteikums ir ļoti rūpīgi izvēlēties transportēšanas būri, lai tas būtu drošs, stingri nostiprinātām durtiņām un citām veramajām daļām, mazinot risku, ka transportēšanas jeb lidojuma laikā dzīvnieks var izkļūt no būra, apdraudot sevi un apkārtējos. “Tāpat vēlams padomāt par nomierinošiem līdzekļiem, lai ceļojuma laikā dzīvnieks pēc iespējas mazāk ciestu no stresa, ko izraisa transportēšana, pats lidojums, svešu cilvēku klātbūtne u. tml.,” skaidro I. Kancēna.
LV portāls jau iepriekš rakstījis, ka prasības, ceļojot ar mājdzīvnieku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un ceļojot ar mājdzīvnieku uz vai no trešajām valstīm, atšķiras. Ar tām sīkāk var iepazīties LV portāla publikācijās:
Vispārīgās prasības paredz, ka mājdzīvniekam jābūt identificētam ar mikroshēmu, kā arī jāuzrāda viņa ES parauga pase un jāapliecina, ka mājdzīvnieks ir vakcinēts pret trakumsērgu.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 106. pantam par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu paredzēta brīdinājuma izteikšana vai naudas soda uzlikšana fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 15 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 1400 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
LV portāls jau rakstīja, ka no 2020. gada 1. janvāra stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums un par administratīvajiem pārkāpumiem paredzētie sodi būs aprakstīti attiecīgo nozari regulējošajā likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos, bet LAPK zaudēs spēku. Saskaņā ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” no jaunā gada par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas prasību pārkāpumiem tiks piemērots naudas sods fiziskajām personām līdz 50 naudas soda vienībām (250 eiro), bet juridiskajām personām – no 22 līdz 100 naudas soda vienībām (110–500 eiro).
Atbilstoši minētajam likumprojektam, ja, neievērojot noteiktās prasības dzīvnieku pārvadāšanas jomā, tiks nodarīts kaitējums cilvēkam, kompetence šo pārkāpumu konstatēšanā noteikta pašvaldības policijai vai pašvaldības administratīvajai inspekcijai, savukārt administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai, lietas izskatīšana un lēmuma pieņemšana – pašvaldības administratīvajai komisijai. Administratīvo pārkāpumu procesu par minētajiem pārkāpumiem veiks PVD.
