Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uzmanību! 12. decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvās atbildības likumā, nosakot par tā spēkā stāšanās datumu 2020. gada 1. jūliju, nevis 1. janvāri, kā bija paredzēts iepriekš.
Natālija Laveniece-Straupmane: “Esam pieraduši, ka ir tāds soda veids – arests, kas it kā visu atrisina. Valsts formāli “atriebjas” cilvēkam, izolējot viņu līdz 15 diennaktīm no sabiedrības. Bet problēmu tas neatrisina.”
FOTO: Boriss Koļesņikovs
“Izlasot jauno likumu, gan personām, kas sauktas pie administratīvās atbildības, gan amatpersonām, kas to piemēro, būs lielāka skaidrība, ko nozīmē administratīvā pārkāpuma process, kādas ir tiesības un pienākumi iesaistītajām pusēm,” intervijā LV portālam norāda Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja NATĀLIJA LAVENIECE-STRAUPMANE. Sarunā par to, kāpēc nepieciešama reforma administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmā un kādas izmaiņas tā nesīs.
Vairākas šobrīd vēl spēkā esošajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) ietvertās tiesību normas gan no doktrinārā, gan arī no praktiskā viedokļa ir pretrunīgas un nav loģiski pamatotas. Turklāt, kā secina tiesību eksperti, neskatoties uz ievērojamo grozījumu skaitu, kodeksā joprojām ir saglabājušies vairāki demokrātiskai valstij neraksturīgi elementi. Par kādām tiesību normām te runa?
Kādreiz lietas, kas šobrīd vēl ir spēkā LAPK, nemaz neuzskatīja par neloģiskām. Kā piemēru var minēt sodīšanu par atkārtotu pārkāpumu. Doktrīna ir tā attīstījusies, ka atkārtotība kā īpaša pazīme, piemērojot sodu, vairs nav ņemama vērā. Arī krimināltiesībās ir notikusi atteikšanās no šīs pazīmes, jo tas pārkāpj dubultās sodīšanas aizlieguma principu. Tas, ka cilvēks izdara pārkāpumu atkārtoti, nemaina pārkāpuma būtību un nav pamats par šo pārkāpumu personu sodīt bargāk.
Tāpat arī konfiskācijas piemērošana kā sods nav īsti pamatota. Konfiskācija pēc būtības ir tādas mantas atņemšana, kas nav saistīta ar pašu pārkāpumu, taču administratīvo pārkāpumu lietās šādu konfiskāciju nav pamata piemērot. Vienlaikus jaunajā Administratīvās atbildības likumā būs paredzēta iespēja konfiscēt priekšmetus un mantas, kas saistītas ar administratīvo pārkāpumu vai izmantotas kā pārkāpuma izdarīšanas priekšmets, taču tas nebūs sods, tā būs procesuālā konfiskācija.
LAPK kā tiesību normu kopums vairs neatbilst mūsdienu demokrātiskai sabiedrībai un izpratnei par to, kādam ir jābūt sodošam likumam. Lielākā daļa cilvēku, kas izdarījuši pārkāpumu un kuriem nav iespējas izmantot juridisko palīdzību, ja arī mēģinātu šo likumu izlasīt un noskaidrot, kas viņus tagad sagaida procesa laikā, visticamāk, to nesapratīs, jo LAPK regulējums ir sadrumstalots un grūti uztverams.
Neskatoties uz ievērojamiem grozījumiem kodeksā un mēģinājumiem kaut nedaudz salāgot šo padomju regulējumu ar mūsdienu tiesisko iekārtu, lai tas būtu kvalitatīvs, likums ir jāuzraksta no jauna. LAPK struktūra neļauj uzrakstīt loģisku procesa izklāstu, pēc kura cilvēkam būtu skaidrs, kad viņu, piemēram, sauks uz lietas izskatīšanu un kādas ir viņa tiesības. Tas, kā kodeksā ir sakārtotas un formulētas tiesību normas, bieži noved pie to nepareizas piemērošanas. Arī iestādes, kas ikdienā strādā ar LAPK, pieļauj kļūdas, jo normas ir neskaidras. Katram cilvēkam ir tiesības zināt savas tiesības, taču LAPK savas specifikas dēļ šīs tiesības personām negarantē atbilstošā kvalitātē.
Tāpēc ir tapis jauns Administratīvās atbildības likums, kas ir vienkāršāks un saprotamāks.
Jā. Mēs ļoti ceram, ka, izlasot jauno likumu, gan personām, kas sauktas pie administratīvās atbildības, gan amatpersonām, kas to piemēro, būs lielāka skaidrība, ko nozīmē administratīvā pārkāpuma process, kādas ir tiesības un pienākumi iesaistītajām pusēm u. tml.
Administratīvās atbildības likums spēkā stāsies 2020. gadā. Kādus būtiskākos jauninājumus tas ieviesīs?
Likums loģiskā secībā apraksta, kas ir administratīvais pārkāpums, kādi ir soda veidi, kā arī procesu, kā notiek lietas izskatīšana, soda piemērošana un izpilde. Process ir aprakstīts no paša sākuma, proti, no uzsākšanas brīža, kādas ir tālākās procesa stadijas, kādas ir tiesības un pienākumi katram procesa dalībniekam, līdz pat soda izpildei, piemēram, ko drīkst darīt soda izpildes ietvaros. Jaunais regulējums ir izkārtots loģiski, un, izlasot to, var saprast, kas notiek katrā procesa stadijā.
Jaunums ir nozaru kodifikācijas ieviešana. Administratīvās atbildības likums regulēs pārkāpuma definīciju un soda veidus, bet konkrēti pārkāpumi un sodi būs noteikti nozaru likumos. Proti, šobrīd, ja cilvēks vēlas nodarboties, piemēram, ar makšķerēšanu, Zvejniecības likumā var atrast makšķernieka pienākumus un tiesības, bet konkrēti sodi par šajā jomā izdarītu pārkāpumu jāmeklē LAPK Sevišķajā daļā. Un ne visi to zina. No 2020. gada 1. janvāra tajā likumā, kas regulē attiecīgo jomu, būs uzskaitīti arī iespējamie pārkāpumi un sodi, kā arī iestādes amatpersonas, kuras par šiem pārkāpumiem drīkst veikt administratīvo procesu.
Arī sodu sistēma ir pārskatīta. Turpmāk mums būs tikai divi pamatsodi – brīdinājums un naudas sods – un divi papildsodi – tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums. Šobrīd LAPK ir uzskaitīti deviņi soda veidi, turklāt daļu no tiem var piemērot gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu, līdz ar to rodas situācija, ka par atsevišķiem pārkāpumiem var piemērot pat četrus dažādus soda veidus. Tiesības, kādas būs aizliegts izmantot vai varēs atņemt, definēs konkrētās nozares likums. Tas konkretizēs papildsoda veidu. Piemēram, ir aizliegums ieņemt amatus komercsabiedrībās. Minētajā gadījumā Komerclikums atšifrēs, kādi ieņemamo amatu aizliegumi iekļauti sodā.
Administratīvās atbildības likumā ir noteiktas naudas soda vienības. Viena vienība ir 5 eiro. Kāpēc nav noteikta konkrēta summa, cik jāsamaksā par pārkāpumu?
Gan jaunajā likumā, gan turpmāk arī nozaru likumos eiro vietā lieto terminu – naudas soda vienības. Iespējams, grūti saprast, kas tās par vienībām, bet lēmumā, ko cilvēki saņems par soda piemērošanu, būs norādītas ne tikai vienības, bet arī pārrēķins eiro. Pašam nebūs ne jāmeklē, kas ir soda vienības, ne jārēķina, cik tas ir. Saņemot lēmumu, varēs redzēt konkrētu summu, kā arī termiņu, līdz kuram sods jāsamaksā.
Naudas soda vienības ir ieviestas sistēmas sakārtošanas nolūkos, proti, ja, piemēram, notiek būtiskas valūtas svārstības vai pāreja uz citu valūtu. Vienreiz jau veicām apjomīgus grozījumus, lai matemātiski latus pārrēķinātu uz eiro. Šādas situācijas nevar izslēgt arī nākotnē, līdz ar to, lai nebūtu jāgroza 120 likumi, nepieciešamības gadījumā varēs aizstāt tikai naudas soda vienības vērtību, kas automātiski mainīsies visos likumos.
Administratīvais arests daudziem šķita efektīvākais veids, kā atturēt transportlīdzekļu vadītājus sēsties pie stūres jebkādu neatļauto vielu ietekmē, tomēr tāda soda veida vairs nebūs.
Manuprāt, vēlme saglabāt administratīvo arestu vairāk ir pieraduma jautājums. Esam pieraduši, ka ir tāds soda veids – arests, kas it kā visu atrisina. Valsts formāli “atriebjas” cilvēkam, izolējot viņu līdz 15 diennaktīm no sabiedrības. Bet problēmu tas neatrisina. Arī eksperti, kas strādā ceļu satiksmes jomā, atzīst, ka aresta efektivitāte ir mazinājusies. Pašlaik cilvēkus vairāk biedē tiesību atņemšana kā iespējamais soda veids.
Arestam bija efekts tad, kad tas bija ar nekavējošu izpildi, kad cilvēku noķēra pie stūres alkohola ietekmē un uzreiz lika arestu izciest. Taču šis vēsturiskais regulējums bija antikonstitucionāls, jo nav pieļaujami piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu ar pārsūdzēšanas iespējām post factum, proti – ja arī promiļu nebija, kāda jēga pārsūdzēt, ja arests jau ir izciests? Šobrīd dzērājšoferis, kam piespriests administratīvais arests, var ieplānot atvaļinājumu un izciest to kaut vai pēc pusotra gada. Būsim godīgi, tam nav nekāda efekta.
Taču, atsakoties no administratīvā aresta, TM mērķis nav mīkstināt atbildību dzērājšoferiem, kas ir ļoti bīstama sabiedrības grupa. Tieši pretēji – arvien vairāk vēršas pret viņiem un vēlas nodrošināt sabiedrisko kārtību.
Ar kādām izmaiņām jārēķinās dzērājšoferiem?
Personai par pārkāpumu ceļu satiksmē alkohola vai narkotisko vielu ietekmē būs iespējams konfiscēt piederošo transportlīdzekli. Sākotnēji likumprojekta redakcijā šāda priekšlikuma nebija, ideja tapa diskusiju rezultātā Saeimā. Saskaņā ar LAPK šobrīd transportlīdzekli var tikai izņemt līdz brīdim, kad persona nomaksā naudas sodu. Ar jauno likumu būs iespēja atņemt mašīnu uz visiem laikiem.
Vienlaikus par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, ja alkohola koncentrācija pārsniegs 1,5 promiļu reibumu, tiks paredzēta kriminālatbildība. Kāpēc tieši pusotra promile? Eksperti atzīst, ka tā ir robeža, kad cilvēks zaudē spēju adekvāti uztvert notiekošo. Kriminālatbildība ir instruments, kuram noteikti būs arī preventīvs efekts, jo, piemēram, ir virkne ierobežojumu citos likumos, kas aizliedz strādāt noteiktā nozarē, ja esi saukts pie kriminālatbildības.
Tātad līdz pusotrai promilei tā būs administratīvā atbildība, par ko varēs draudēt naudas sods, tiesību atņemšana un transportlīdzekļa konfiscēšana, savukārt virs pusotras promiles tā jau būs kriminālatbildība. Kāds sods paredzēts kriminālatbildības gadījumā?
Šobrīd konkrētus soda veidus, kādi būs paredzēti Krimināllikumā (KL), nevaru nosaukt. Tas ir KL darba grupas jautājums. Par ideju konceptuāli esam vienojušies ar Saeimas deputātiem, Iekšlietu ministriju un Valsts policiju. Nav tā, ka KL tikai jāieraksta viens pants, kas noteiks attiecīgo sodu, pieļaujam, ka likumā būs nepieciešamas būtiskākas izmaiņas. TM ir dots uzdevums izstrādāt šos grozījumus līdz 2019. gada 1. maijam, lai Saeima līdz 2020. gadam varētu tos pieņemt. Eksperti vēl spriedīs, kādi soda veidi šādā gadījumā ir adekvāti.
Teorētiski viens no soda veidiem varētu būt īslaicīga brīvības atņemšana?
Ņemot vērā, kādi soda veidi ir uzskaitīti KL, un skatoties, kādās robežās var piemērot sodu par katru konkrētu kriminālpārkāpumu vai noziegumu, jā, tīri teorētiski varētu.
Turpmāk atbildību regulēs nozaru likumi, pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī atsevišķas Eiropas Savienības (ES) regulas. Vai tas nozīmē masveida grozījumus likumos?
To sauc par nozaru kodifikāciju, bet tā skar tikai likumus. Pašvaldībām savi saistošie noteikumi būtu jāpārskata, lai pārliecinātos, ka tie atbilst Administratīvās atbildības likumam, tajā noteiktajiem soda veidiem un to apmēriem, taču konceptuāli tajos nekas nemainās.
Būtiskākās izmaiņas skars tieši likumus. Tos varētu saukt par masveida grozījumiem, bet tas nav nekas jauns. Visas ministrijas tam ir gatavas kopš 2013. gada, kad Ministru kabinets (MK) apstiprināja šo konceptu. Visi zina, ka, stājoties spēkā jaunajam likumam, būs jāpāriet uz nozaru kodifikācijas sistēmu. Ministrijas ir bijušas centīgas un jau ir ieguldījušas ļoti lielu darbu, izstrādājot attiecīgus likumprojektus. Savukārt TM apkopo visu informāciju un vienreiz divos gados atskaitās MK, iesniedzot informatīvo ziņojumu par to, kā veicas ar nozaru kodifikācijas plānu. Tas nenāca pēkšņi, un nav tā, ka gada laikā jāizdara neiespējamais. Mājasdarbs jau ir izpildīts. Arī speciālā darba grupā mēs izskatām pilnīgi visus likumprojektus un ministrijām iesakām, ko vajadzētu tajos pārstrādāt.
Lai ieviestu nozaru kodifikācijas sistēmu, jāgroza apmēram 120 likumi, bet, pateicoties tam, mēs arī sistemātiski pārskatām LAPK Sevišķo daļu. To vajadzēja jau sen izdarīt, lai saprastu, vai attiecīgais pārkāpums vēl ir nepieciešams un sankcija vēl ir adekvāta. Šobrīd mēs diskutējam par katru pantu, ko ministrija grib saglabāt jaunajā sistēmā, kas ir milzīgs ieguvums reformai.
Kādās jomās atbildību noteiks ES regulas?
Tie būs ES ekskluzīvās kompetences jautājumi. Jau šobrīd klasisks piemērs ir Vispārīgā datu aizsardzības regula, kurā ir noteikti konkrēti pārkāpumi un sodi. Lai arī LAPK joprojām paredz pārkāpumus datu aizsardzības jomā, nacionālos tiesību aktus nevar piemērot, ja tos nosaka ES regula. Saeimā jau ir iesniegti priekšlikumi, lai attiecīgos pantus no kodeksa izslēgtu. Tādu regulu nav daudz, bet tā ir daļa no Administratīvās atbildības likumā paredzētās sodu sistēmas.
Vai nebūs tā, ka vieni un tie paši pārkāpumi un sodi par tiem būs noteikti vairākos likumos?
Situācijai, ka sodi varētu dublēties, nevajadzētu rasties. Arī tam sekojam līdzi. Proti, tos pantus, kuri attiecināmi uz vairākām iestādēm, plānots noteikt TM izstrādātajā likumprojektā “Administratīvo sodu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā likums”. Piemēram, šobrīd daudzas iestādes piemēro sodu, ja personas nepilda iestādes likumīgās prasības. Turklāt jāņem vērā, ka arī vienas iestādes darbību regulē dažādi likumi. Tādā gadījumā katrā likumā būtu jāieraksta identiska norma, piemēram, tas, ka par likumīgo prasību nepildīšanu vai par informācijas nesniegšanu piemēro sodu. Tas nav lietderīgi, tāpēc tādus vispārīgus pantus noteiks iepriekš minētajā likumprojektā. Viss pārējais, kas ir specifisks attiecīgajai jomai, tiks regulēts nozares likumā.
Jaunais regulējums administratīvā pārkāpuma procesā vairs neparedz tādu dokumentu kā administratīvā pārkāpuma protokols. Process paredz vairāku lēmumu pieņemšanu. Kā tas atšķiras no pašreizējās procesuālās kārtības?
Jautājums par atteikšanos no administratīvā pārkāpuma protokola kā dokumenta veida ir saistīts ar to, ka LAPK ir ļoti nesaprotams un sadrumstalots. Protokols var kalpot kā dažādi dokumenti, proti, tas var nozīmēt procesa uzsākšanu, bet tāpat var nozīmēt soda piemērošanu. Tas radīja problēmas. Tāpēc Administratīvās atbildības likumā protokols netiek regulēts. Tajā ir noteikts, kādiem dokumentiem obligāti jābūt – lēmumam par procesa uzsākšanu, lēmumam par soda piemērošanu (vai lēmumam par procesa izbeigšanu). Pārējie lēmumi ir tādi, kurus var pieņemt un var nepieņemt.
Personai, pret kuru uzsāks procesu un piemēros sodu, tas neko nemaina, ja vien to, ka veidlapa var izskatīties citādi nekā šobrīd. Visticamāk, katra iestāde, ievērojot likuma prasības, proti, kam ir jābūt konkrētajā lēmumā, izstrādās veidlapas, lai strukturētu tajās iekļauto informāciju. Jaunais likums skaidri nosaka, kam ir jābūt lēmumā, – cilvēkam, to izlasot, jāzina, uz kāda pamata viņu sauc pie atbildības, kādi ir pierādījumi, kāds ir sods, kādas ir tiesības to pārsūdzēt utt. Iestādes šajā gadījumā var brīvi rīkoties, bet tā, lai informācija būtu viegli saprotama pārkāpējam un viegli lietojama amatpersonai. Iestādes un pārkāpumi ir tik daudz un dažādi, ka fiziski nav iespējams izveidot vienu standarta protokola veidlapu.
Arī turpmāk būs tādi, kas neapmaksās sodu, taču ir paredzēti liegumi saņemt attiecīgus pakalpojumus soda nemaksātājiem. Par kādiem pakalpojumiem ir runa?
Ja sods nav izpildīts, tā mērķis nav sasniegts. Tātad uz cilvēku šis instruments nedarbojas un rodas nesodāmības sajūta. Jaunais likums paredz iespēju nozaru likumos noteikt pakalpojumu ierobežojumus, kas kalpo kā naudas soda izpildes nodrošināšanas instruments. Klasisks gadījums, kas jau šobrīd darbojas ceļu satiksmes jomā, ir liegums veikt tehnisko apskati, ja nav samaksāts naudas sods par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē. Mērķis ir rosināt arī citas iestādes paredzēt liegumus saņemt pakalpojumus soda nemaksātājiem. Protams, pastāv jomas, kurās šādi liegumi nav iespējami, piemēram, sociālās palīdzības joma, proti, šie liegumi nedrīkst skart cilvēka pamattiesības.
Turpmāk varēs arī realizēt administratīvo sodu pārrobežu izpildi ES dalībvalstu ietvaros. Līdz šim tas nebija iespējams?
Starpvalstu sadarbība kļūst arvien aktuālāka, taču administratīvo sodu pārrobežu izpilde pie mums ir kaut kas pavisam jauns. Tas ir viens no Eiropas Padomes pamatlēmumiem, kas daudzās citās ES dalībvalstīs jau ir pārņemts nacionālajos tiesību aktos.
Piemēram, ja Austrijas pilsonis šobrīd izdara administratīvo pārkāpumu Latvijā, viņam var piemērot sodu, bet nevar to piedzīt, jo nav pret ko vērsties, proti, Latvijā viņam nav īpašumu, nav deklarētās dzīvesvietas adreses u. tml. Tāpat Latvijas pilsonim par Austrijā izdarītu administratīvo pārkāpumu piemēroto sodu nevar piedzīt. No 2020. gada, ja lēmumā noteiktais sods pārsniegs 70 eiro, citas ES dalībvalstis varēs to pārsūtīt uz Latviju un Latvija varēs atzīt un izpildīt. Naudas summas, kas piedzītas Latvijā, paliks mūsu valsts budžetā, savukārt naudas summas, kas piedzītas Austrijā, paliks tās valsts budžetā. Kopējais mērķis ir nodrošināt soda neizbēgamību.
Jaunajā likumā bija paredzēts arī uzrēķins. Kāpēc tas tomēr nav iekļauts?
TM mērķis bija nodrošināt brīvprātīgu soda izpildi un mudināt pārkāpējus samaksāt sodu. Proti, uzrēķins paredzēja, ka, mēneša laikā neatmaksājot naudas sodu, personai nākamos trīs mēnešus sods katru mēnesi pieaugtu par 25% un tikai pēc tam lietu nodotu tiesu izpildītājam. Protams, pārkāpēju par uzrēķinu savlaicīgi brīdinātu. Taču uzrēķina ideja neguva atbalstu ne Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā, ne Juridiskajā komisijā. Deputātiem bija bažas, ka šāds regulējums tiks uztverts kā dubultais sods. Viņuprāt, uzrēķins nav tas instruments, ar ko vērsties pret soda nemaksātājiem.
