Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uzmanību! 12. decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvās atbildības likumā, nosakot par tā spēkā stāšanās datumu 2020. gada 1. jūliju, nevis 1. janvāri, kā bija paredzēts iepriekš.
Iekšlietu ministrijas ieskatā Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos nepieciešams atlikt līdz 2021. gada 1. janvārim.
FOTO: Freepik
Administratīvās atbildības likumam, kurš Saeimā pieņemts 2018. gada nogalē, jāstājas spēkā 2020. gada 1. janvārī, liecina informācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Iekšlietu ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu atlikt jaunā likuma spēkā stāšanos līdz 2021. gada 1. janvārim. Tomēr Saeimas Juridiskās komisijas debatēs otrdien, 23. aprīlī, Iekšlietu ministrijas priekšlikums neguva atbalstu.
Stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam (AAL), Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) zaudēs spēku. LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka LAPK Sevišķās daļas AAL vairs nebūs. Tas nozīmē, ka administratīvie pārkāpumi, par tiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā būs atrodama vienuviet, attiecīgās nozares tiesību aktos. Piemēram, valstī paredzētie mednieku pienākumi un tiesības, kā arī atbildība par noteikto prasību neievērošanu un kompetento iestāžu tiesības piemērot sodu būs izlasāmas Medību likumā un ar to saistītajos Ministru kabineta (MK) noteikumos.
Šobrīd LAPK Sevišķajā daļā, kas iedalīta tādās nodaļās kā, piemēram, “Administratīvie pārkāpumi darba un iedzīvotāju veselības aizsardzībā”, “Administratīvie pārkāpumi pret īpašumu”, “Administratīvie pārkāpumi transportā, ceļu un sakaru nozarē” u. tml., ir noteikti visi iespējamie administratīvie sodi par administratīvajiem pārkāpumiem dažādās nozarēs. Proti, mednieku tiesības un pienākumi ir paredzēti Mednieku likumā, bet konkrēti sodi par šajā jomā izdarītu pārkāpumu – LAPK Sevišķajā daļā.
Iekšlietu ministrijas (IeM) ieskatā joprojām ir sekojošas problēmas, kuru risināšanas dēļ nepieciešams atlikt AAL spēkā stāšanos:
IeM vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai skaidro, ka ministrijām pēc tam, kad MK neatbalstīja papildu finansējuma pieprasījumus, ir uzdots izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos vai nevirzīt tālāk jau sagatavotus likumprojektus, kā arī nodrošināt to īstenošanu pašreizējā finansējuma ietvaros. Kā norāda IeM, šobrīd atbilstoši piešķirtajam mērķa finansējumam notiek Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmas (APAS) izstrāde, kas nodrošinās AAL prasību izpildi, taču, lai sistēmu veiksmīgi ieviestu un tā spētu darboties praksē, ministrijai nepieciešams arī 2019. gadam pieprasītais finansējums, kas šobrīd nav piešķirts.
Sodu reģistra programmatūras pilnveidošana un APAS darbības uzsākšana ir obligāts priekšnosacījums, lai AAL varētu piemērot praksē. Šobrīd Sodu reģistra Administratīvo sodu sadaļā var uzskaitīt tikai sodus par LAPK Sevišķajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, skaidro IeM. Proti, pēc kodifikācijas projektu pabeigšanas sistēmai jāspēj identificēt visus nozaru normatīvos aktus, kuros noteikti administratīvie pārkāpumi. Tā kā AAL pilnībā maina administratīvo sodu sistēmu, pie pašreizējās Sodu reģistra programmatūras uzbūves nepieciešamās prasības izpildīt nevarēs.
Sodu reģistrs ir administratīvās atbildības piemērošanas tehniskā atbalsta funkcionālais instruments. Kā norāda IeM, ja finansējuma trūkuma dēļ APAS funkcionalitāti neizstrādās pilnībā, iestāsies negatīvas sekas:
TM ir uzsākusi realizēt e-lietas programmas projektus attiecībā uz tieslietu nozari (tiesu informācijas, prokuratūras informācijas, Valsts probācijas dienesta u. c. sistēmu pilnveide) Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2014.–2020. gadam ietvaros. Savukārt administratīvās atbildības piemērošanas jomā IeM Informācijas centrs ir uzsācis APAS izstrādi atbilstoši jaunajam AAL valsts budžeta finansējuma ietvaros.
Mūsu ieskatā nav neviena nepārvarama šķēršļa, kas neļautu pabeigt administratīvo sodu reformu likumdevēja noteiktajā termiņā jeb 2020. gada 1. janvārī.
Kā norādīts IeM vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai, ņemot vērā TM un IeM virzīto projektu savstarpējo mijiedarbību un e-lietas programmas īstenošanu, iesaistītajās iestādēs ir uzsākts darbs pie koplietošanas komponenšu specificēšanas, piemēram, normatīvo aktu grozījumu izstrādes, kas noteiktu e-lietas programmas ietvaru, kā arī pie kriminālprocesa un administratīvo pārkāpumu procesa lietvedības darba organizācijas vides nodrošināšanas elektroniski. LV portāls jau rakstīja, ka vienotas e-lietas jeb platformas, kuras mērķis ir radīt efektīvu izmeklēšanas un tiesvedības elektronisko procesu, samazinot izmeklēšanas un tiesvedības termiņus, kā arī nodrošinot lielāku procesu pārskatāmību, ieviešana jārealizē līdz 2021. gadam.
IeM skaidro, ka APAS izbūves mērķis ir līdzšinējās sistēmas funkcionālā nomaiņa, proti, jauno administratīvās atbildības piemērošanas principu ieviešana. Ministrijas ieskatā, piemērojot AAL normas no 2020. gada, pastāv risks tās piemērot bez funkcionālā sistēmas atbalsta, tātad nepilnvērtīgi, tāpēc IeM lūgusi Saeimas Juridisko komisiju izvērtēt iespēju noteikt AAL spēkā stāšanos 2021. gada 1. janvārī, proti, gadu vēlāk, nekā tas bija paredzēts līdz šim.
Saskaņā ar Saeimas Preses dienesta sniegto informāciju attiecībā uz nozaru kodifikācijas ieviešanu jeb konkrētu pārkāpumu un sodu noteikšanu nozaru likumos Saeimā kopumā iesniegti 43 likumprojekti pirmajā un otrajā lasījumā, proti, no tiem galīgajam lasījumam iesniegts nav vēl neviens. Saeimas preses dienests norāda, ka kopumā paredzēti grozījumi 151 likumā.
Vienlaikus Tieslietu ministrijas (TM) Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Natālija Laveniece-Straupmane skaidro, ka atbilstoši TM rīcībā esošajai informācijai kopējais kodifikācijas projektu skaits ir 130, Saeimā iesniegti 60 likumprojekti, no kuriem 23 izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, bet pārējie izskatīti TM darba grupā, izņemot 6 likumprojektus, kas vēl nav izskatīti.
Otrdien, šī gada 23. aprīlī, Saeimas Juridiskajā komisijā izskatīja IeM vēstuli ar lūgumu atlikt AAL spēkā stāšanos uz vienu gadu. Neskatoties uz plašajām diskusijām par problēmjautājumiem, komisijas deputāti IeM priekšlikumu neatbalstīja. Juridiskās komisijas ieskatā, AAL jāstājas spēkā noteiktajā laikā, savukārt problēmas jāatrisina līdz 2019. gada beigām.
Savu nostāju pret likuma spēkā stāšanās datuma maiņu Saeimas Juridiskajā komisijā pauda arī TM pārstāvji. N. Laveniece-Straupmane norāda: “Mūsu ieskatā nav neviena nepārvarama šķēršļa, kas neļautu pabeigt administratīvo sodu reformu likumdevēja noteiktajā termiņā jeb 2020. gada 1. janvārī. Esam pauduši gatavību, tāpat kā līdz šim, sniegt atbalstu, risinot iespējamos problēmjautājumus un apmācot amatpersonas jaunā likuma piemērošanas jautājumos.”
