Labdien! Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 35. pantā noteikts, ka administratīvā procesa dalībnieks procesā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību vai starpniecību. Pārstāvis var būt jebkura fiziskā persona, kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa, vai juridiskā persona ar ierobežojumiem, kas norādīti šā likuma 36. un 37. pantā. Atbilstoši APL 38. panta pirmajā daļā noteiktajam fiziskā persona var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Savukārt atbilstoši APL 38. panta sestajā daļā paredzētajam, ja administratīvā procesa dalībnieks pats piedalās lietā, viņam ir tiesības uzaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai zvērinātu advokātu. Vai liecinieks, kurš pats piedalās tiesas sēdē, ir tiesīgs tiesas sēdē mutiski pilnvarot pārstāvi, kas nav advokāts, ar mērķi aizstāvēt liecinieka tiesības un intereses?
Administratīvā procesa likums apzināti neparedz liecinieku tiesības uz pārstāvību. Liecība no liecinieka ir iegūstama nepastarpināti – tieši un mutiski.
Vienlaikus vēršu uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma 35. pants paredz administratīvā procesa dalībnieku tiesības uz pārstāvību. Liecinieks atbilstoši minētā likuma 24. pantam nav administratīvā procesa dalībnieks.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 162. panta pirmo daļu liecinieks ir persona, kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi, lai tā liecinātu par faktiem, kas attiecas uz lietu. Savukārt minētā likuma 165. panta otrā daļa noteic, ka lieciniekam jāatbild uz tiesas un administratīvā procesa dalībnieku jautājumiem. Ja liecinieks bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas izsaukuma, tiesa viņam var piemērot piespiedu naudu līdz 300 eiro vai pieņemt lēmumu par piespiedu atvešanu (minētā likuma 166. panta otrā daļa).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
