Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uzmanību! 12. decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvās atbildības likumā, nosakot par tā spēkā stāšanās datumu 2020. gada 1. jūliju, nevis 1. janvāri, kā bija paredzēts iepriekš.
Administratīvās atbildības reforma aizsākusies jau 2013. gadā, un izskatās, ka tā turpināsies līdz 2020. gada 1. jūlijam.
LV portāla infografika
Vēl pirms septiņiem mēnešiem Saeimas Juridiskajā komisijā Tieslietu ministrija iestājās pret Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datuma maiņu. Ministrijas ieskatā tobrīd nebija nepārvaramu šķēršļu, kas liegtu administratīvo sodu reformu pabeigt noteiktajā termiņā, proti, 2020. gada 1. janvārī. Taču 26. novembra Ministru kabineta darba kārtībā papildus tika iekļauts likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”, kas paredz minētā likuma spēkā stāšanos tomēr atlikt par pusgadu.
Kā norāda Tieslietu ministrijas (TM) Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa, ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrija (IeM) nav gatava iepriekš nozīmētajam Administratīvās atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanās datumam, valdības koalīcijas lēmums ir pagarināt tā spēkā stāšanās dienu. Proti, Sadarbības padome nolēma ierosināt Saeimai pagarināt spēkā stāšanās termiņu un uzdeva TM sagatavot likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” (turpmāk tekstā – likumprojekts).
Saeimā pieņemtais AAL vēl šobrīd noteic, ka tas stājas spēkā, bet Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) zaudē spēku 2020. gada 1. janvārī. Savukārt likumprojektā paredzēts mainīt norādi par likuma spēkā stāšanos, proti, nosakot, ka AAL stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā (tādā gadījumā arī LAPK zaudēs spēku tikai šajā datumā). Vienlaikus tas nozīmē, ka visa jaunā administratīvo pārkāpumu sistēma, arī nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojekti un lielākā daļa jau Saeimā pieņemtie likumi, stāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā.
Saskaņā ar TM un likumprojekta anotācijā sniegto informāciju administratīvās atbildības reformas gaita bijusi šāda:
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pēc IeM iniciatīvas vairākās diskusijās ir apspriests AAL, kā arī visas administratīvo pārkāpumu reformas spēkā stāšanās termiņš. IeM vairākkārt ir norādījusi, ka AAL spēkā stāšanos ir nepieciešams pārcelt, jo informācijas sistēmas nav sagatavotas pienācīgā līmenī, kā arī iestādes nav gatavas strādāt pēc jaunā regulējuma. IeM ieskatā administratīvo pārkāpumu reformas noslēgšanas termiņš ir jāpagarina, lai pabeigtu darbu pie informācijas sistēmām, kas attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem, teikts anotācijā.
LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka Sodu reģistra programmatūras pilnveidošana un Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmas (APAS) darbības uzsākšana ir obligāts priekšnosacījums, lai AAL varētu piemērot praksē. Proti, šobrīd Sodu reģistra Administratīvo sodu sadaļā var uzskaitīt tikai sodus par LAPK Sevišķajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem. Savukārt pēc kodifikācijas projektu pabeigšanas sistēmai jāspēj identificēt visus nozaru normatīvos aktus, kuros noteikti administratīvie pārkāpumi. Tā kā AAL pilnībā maina administratīvo sodu sistēmu, ar pašreizējo Sodu reģistra programmatūras uzbūvi nepieciešamās prasības izpildīt nevarēs.
Anotācijā minēti vairāki piemēri, kādas sekas tas var izraisīt:
AAL darbības nodrošināšanai IeM Informācijas centrs uzsāka darbu pie jaunas Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas izveides. Kā norādīts anotācijā, pašlaik minētās sistēmas izstrāde ir noslēguma fāzē, tomēr šis darbs dažādu apstākļu dēļ vēl pilnībā nav noslēdzies: “Tieši pirms AAL pieņemšanas Saeimā trešajā lasījumā, proti, 2018. gadā, notika visintensīvākais darbs Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā pie šī likumprojekta pilnveides, līdz ar to tajā (salīdzinājumā ar 2016. gada 6. oktobrī Saeimas otrajā lasījumā pieņemto redakciju) tika veiktas daudzas būtiskas procesuālā regulējuma izmaiņas.”
Anotācijā skaidrots, ka minētais apstāklis aizkavēja iespējas IeM Informācijas centram uzsākt darbu pie Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas izstrādes projekta īstenošanas, kā arī ietekmēja sekmīgu un savlaicīgu šī projekta pabeigšanu. Līdz ar to IeM Informācijas centram objektīvi nav bijusi iespēja arī pārbaudīt Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas darbību testa vidē un uzsākt kompetento iestāžu personāla apmācības procesu darbam ar šo sistēmu. Vienlaikus IeM ieskatā uzsākt AAL ietvertā regulējuma piemērošanu praksē, turpinot administratīvo pārkāpumu lietvedības kārtošanu papīra formātā, nebūtu racionāli atbalstāms risinājums.
Lai pabeigtu darbu pie informācijas sistēmu ieviešanas un pielāgošanas, kā arī tehniski nodrošinātu AAL ieviešanu, ir pieļaujams pagarināt AAL spēkā stāšanos, pašlaik – pretēji pirms septiņiem mēnešiem paustajam viedoklim – uzskata TM. Savukārt 2019. gada 26. novembra MK sēdē tieslietu ministrs Jānis Bordāns atgādina, ka bija jāgroza liels apjoms normatīvo aktu: “Lai arī darbs ir virzījies uz priekšu, atsevišķu ministriju un resoru tehnisko dienestu uzdevumi vēl gluži nav paveikti līdz galam.”
Tieslietu ministrs atzīst – TM jau iepriekš zināja, ka veikt šo valstij svarīgo un vērtīgo uzdevumu nav viegli dažādu iemeslu dēļ, bet vienlaikus vēlējās maksimāli vairāk izdarīt visu iespējamo līdz šā gada beigām. “Pēdējā brīdī sākti darbi ne vienmēr ir līdz galam labi padarīti,” tā J. Bordāns. Vienlaikus, kā uzsver ministrs, TM uzskata, ka tehniski vienu reizi ir iespējams pagarināt AAL spēkā stāšanās laiku. Pagarināšanas termiņš izvēlēts ar aprēķinu, ka pusgada laikā kvalitatīvi neizpildītos pasākumus iespējams izpildīt.
J. Bordāns norāda – ja kāds tehnisks jautājums nebūs paveikts līdz jaunajam termiņam, tas nebūs iemesls, kura dēļ AAL nestāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā.
Neatkarīgi no tā, ka plānots pagarināt AAL spēkā stāšanās termiņu, MK sēdē tika lemts, ka visām nozaru ministrijām, kas to vēl nav izdarījušas, vai nu jāiesniedz atlikušie nozares likumprojekti MK, vai jāziņo TM, ka attiecīgais likumprojekts netiks iesniegts. Kā skaidro Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš, tas nozīmē – ja ministrija nebūs iesniegusi likumprojektu, tiks pieņemts, ka attiecīgais pārkāpums, kas līdz šim LAPK ir bijis kā administratīvais pārkāpums, jaunajā administratīvo pārkāpumu sistēmā vairs netiks traktēts kā tāds, jo nozare ir izvērtējusi, ka administratīvā atbildība par šo pārkāpumu vairs nav nepieciešama.
MK sēdē vienojās, ka termiņš iepriekš minētajiem nosacījumiem ir 2020. gada 31. janvāris.
Tieslietu ministrs, kurš ir atbildīgs par izmaiņām AAL jeb tā spēkā stāšanās pagarināšanu, lūgs Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu. Proti, likumprojekts jāskata vēl Saeimā. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 92. panta pirmajai daļai likumprojekti, kas pēc atbildīgās komisijas vai desmit deputātu priekšlikuma ar Saeimas lēmumu atzīti par steidzamiem, apspriežami tikai divos lasījumos.
Saskaņā ar TM sniegto informāciju līdz 2019. gada 26. novembrim nozaru likumprojektu virzība bijusi šāda:
