SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
27. novembrī, 2019
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Tieslietas
12
12

Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā plāno atlikt par pusgadu

Administratīvās atbildības reforma aizsākusies jau 2013. gadā, un izskatās, ka tā turpināsies līdz 2020. gada 1. jūlijam.

LV portāla infografika

Vēl pirms septiņiem mēnešiem Saeimas Juridiskajā komisijā Tieslietu ministrija iestājās pret Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datuma maiņu. Ministrijas ieskatā tobrīd nebija nepārvaramu šķēršļu, kas liegtu administratīvo sodu reformu pabeigt noteiktajā termiņā, proti, 2020. gada 1. janvārī. Taču 26. novembra Ministru kabineta darba kārtībā papildus tika iekļauts likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”, kas paredz minētā likuma spēkā stāšanos tomēr atlikt par pusgadu.

īsumā
  • Ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrija (IeM) nav gatava iepriekš nozīmētajam Administratīvās atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanās datumam, valdības koalīcijas lēmums ir pagarināt tā spēkā stāšanās dienu.
  • Likumprojektā “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” paredzēts mainīt norādi par likuma spēkā stāšanos, nosakot, ka AAL stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā, nevis 2020. gada 1. janvārī.
  • IeM vairākkārt ir norādījusi, ka AAL spēkā stāšanos nepieciešams pārcelt, jo informācijas sistēmas nav sagatavotas pienācīgā līmenī, kā arī iestādes nav gatavas strādāt pēc jaunā regulējuma.
  • Pastāv apstākļi, kas aizkavēja IeM Informācijas centru uzsākt darbu pie Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas izstrādes projekta īstenošanas, kā arī ietekmēja sekmīgu un savlaicīgu šī projekta pabeigšanu.
  • IeM ieskatā uzsākt AAL ietvertā regulējuma piemērošanu praksē, turpinot administratīvo pārkāpumu lietvedības kārtošanu papīra formātā, nebūtu racionāli atbalstāms risinājums.
  • Tieslietu ministrija (TM) uzskata, ka tehniski vienu reizi ir iespējams pagarināt AAL spēkā stāšanās laiku.
  • Taču, ja kāds tehnisks jautājums nebūs paveikts līdz jaunajam termiņam, tas nebūs iemesls, kura dēļ AAL nestāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā.
  • Ministru kabineta (MK) sēdē tika lemts, ka visām nozaru ministrijām, kas to vēl nav izdarījušas, līdz 2020. gada 31. janvārim vai nu jāiesniedz atlikušie nozares likumprojekti MK, vai jāziņo TM, ka attiecīgais likumprojekts netiks iesniegts.

Kā norāda Tieslietu ministrijas (TM) Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa, ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrija (IeM) nav gatava iepriekš nozīmētajam Administratīvās atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanās datumam, valdības koalīcijas lēmums ir pagarināt tā spēkā stāšanās dienu. Proti, Sadarbības padome nolēma ierosināt Saeimai pagarināt spēkā stāšanās termiņu un uzdeva TM sagatavot likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” (turpmāk tekstā – likumprojekts).

Saeimā pieņemtais AAL vēl šobrīd noteic, ka tas stājas spēkā, bet Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) zaudē spēku 2020. gada 1. janvārī. Savukārt likumprojektā paredzēts mainīt norādi par likuma spēkā stāšanos, proti, nosakot, ka AAL stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā (tādā gadījumā arī LAPK zaudēs spēku tikai šajā datumā). Vienlaikus tas nozīmē, ka visa jaunā administratīvo pārkāpumu sistēma, arī nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojekti un lielākā daļa jau Saeimā pieņemtie likumi, stāsies spēkā  2020. gada 1. jūlijā.

Reformas gaita

Saskaņā ar TM un likumprojekta anotācijā sniegto informāciju administratīvās atbildības reformas gaita bijusi šāda:

  • 2013. gada 4. februārī Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināta Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija, kas paredzēja ieviest nozaru kodifikāciju;
  • 2014. gada 22. aprīlī MK tika apstiprināts informatīvais ziņojums “Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēma”, ar kuru atbilstoši tā 2. pielikumā noteiktajam laika grafikam (līdz 2016. gada 31. decembrim) ministrijām noteica pienākumu izstrādāt attiecīgos nozaru kodifikācijas likumprojektus;
  • 2014. gada 12. novembrī Saeimā tika iesniegts TM izstrādātais likumprojekts ar sākotnējo nosaukumu “Administratīvo pārkāpumu procesa likums”;
  • nozaru kodifikācijas likumprojektus TM izveidotā darba grupa sāka saņemt un izskatīt 2015. gadā, tomēr pēc tam ilgu laiku tie netika virzīti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē un izskatīšanai MK;
  • 2016. gada 13. decembrī MK tika apstiprināts kārtējais informatīvais ziņojums “Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana”, nosakot pienākumu līdz 2017. gada 1. septembrim izstrādāt attiecīgos likumprojektus atbilstoši informatīvā ziņojuma 1. pielikumā noteiktajam;
  • 2018. gada 25. oktobrī Saeimā tika pieņemts AAL;
  • 2018. gada 18. decembrī MK tika izskatīts trešais informatīvais ziņojums “Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana”, ar kuru noteikts pienākums atbildīgajām ministrijām līdz 2019. gada 1. martam  izstrādāt attiecīgos kodifikācijas likumprojektus.

Atlikt likumu Iekšlietu ministrija aicinājusi vairākkārt

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pēc IeM iniciatīvas vairākās diskusijās ir apspriests AAL, kā arī visas administratīvo pārkāpumu reformas spēkā stāšanās termiņš. IeM vairākkārt ir norādījusi, ka AAL spēkā stāšanos ir nepieciešams pārcelt, jo informācijas sistēmas nav sagatavotas pienācīgā līmenī, kā arī iestādes nav gatavas strādāt pēc jaunā regulējuma. IeM ieskatā administratīvo pārkāpumu reformas noslēgšanas termiņš ir jāpagarina, lai pabeigtu darbu pie informācijas sistēmām, kas attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem, teikts anotācijā.

LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka Sodu reģistra programmatūras pilnveidošana un Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmas (APAS) darbības uzsākšana ir obligāts priekšnosacījums, lai AAL varētu piemērot praksē. Proti, šobrīd Sodu reģistra Administratīvo sodu sadaļā var uzskaitīt tikai sodus par LAPK Sevišķajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem. Savukārt pēc kodifikācijas projektu pabeigšanas sistēmai jāspēj identificēt visus nozaru normatīvos aktus, kuros noteikti administratīvie pārkāpumi. Tā kā AAL pilnībā maina administratīvo sodu sistēmu, ar pašreizējo Sodu reģistra programmatūras uzbūvi nepieciešamās prasības izpildīt nevarēs.

Anotācijā minēti vairāki piemēri, kādas sekas tas var izraisīt:

  • ja Sodu reģistrs nespēs tiešsaistes režīmā nodrošināt attiecīgas informācijas nodošanu Elektronisko iepirkumu sistēmai, no valsts iepirkumu realizēšanas netiks izslēgti pretendenti, kuri atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām no iepirkumu realizēšanas faktiski būtu izslēdzami;
  • ja Sodu reģistrs nespēs tiešsaistes režīmā nodrošināt informāciju par personu sodāmību Valsts izglītības informācijas sistēmai, par pedagogiem varēs kļūt arī personas, kurām to aizliedz attiecīgs speciālais likums.

Dažādu apstākļu dēļ APAS pilnībā vēl nav pabeigta

AAL darbības nodrošināšanai IeM Informācijas centrs uzsāka darbu pie jaunas Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas izveides. Kā norādīts anotācijā, pašlaik minētās sistēmas izstrāde ir noslēguma fāzē, tomēr šis darbs dažādu apstākļu dēļ vēl pilnībā nav noslēdzies: “Tieši pirms AAL pieņemšanas Saeimā trešajā lasījumā, proti, 2018. gadā, notika visintensīvākais darbs Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā pie šī likumprojekta pilnveides, līdz ar to tajā (salīdzinājumā ar 2016. gada 6. oktobrī Saeimas otrajā lasījumā pieņemto redakciju) tika veiktas daudzas būtiskas procesuālā regulējuma izmaiņas.”

Anotācijā skaidrots, ka minētais apstāklis aizkavēja iespējas IeM Informācijas centram uzsākt darbu pie Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas izstrādes projekta īstenošanas, kā arī ietekmēja sekmīgu un savlaicīgu šī projekta pabeigšanu. Līdz ar to IeM Informācijas centram objektīvi nav bijusi iespēja arī pārbaudīt Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas darbību testa vidē un uzsākt kompetento iestāžu personāla apmācības procesu darbam ar šo sistēmu. Vienlaikus IeM ieskatā uzsākt AAL ietvertā regulējuma piemērošanu praksē, turpinot administratīvo pārkāpumu lietvedības kārtošanu papīra formātā, nebūtu racionāli atbalstāms risinājums.

Tomēr vienu reizi pieļaujams pagarināt likuma stāšanos spēkā

Lai pabeigtu darbu pie informācijas sistēmu ieviešanas un pielāgošanas, kā arī tehniski nodrošinātu AAL ieviešanu, ir pieļaujams pagarināt AAL spēkā stāšanos, pašlaik – pretēji pirms septiņiem mēnešiem paustajam viedoklim – uzskata TM. Savukārt 2019. gada 26. novembra MK sēdē tieslietu ministrs Jānis Bordāns atgādina, ka bija jāgroza liels apjoms normatīvo aktu: “Lai arī darbs ir virzījies uz priekšu, atsevišķu ministriju un resoru tehnisko dienestu uzdevumi vēl gluži nav paveikti līdz galam.”

Tieslietu ministrs atzīst – TM jau iepriekš zināja, ka veikt šo valstij svarīgo un vērtīgo uzdevumu nav viegli dažādu iemeslu dēļ, bet vienlaikus vēlējās maksimāli vairāk izdarīt visu iespējamo līdz šā gada beigām. “Pēdējā brīdī sākti darbi ne vienmēr ir līdz galam labi padarīti,” tā J. Bordāns. Vienlaikus, kā uzsver ministrs, TM uzskata, ka tehniski vienu reizi ir iespējams pagarināt AAL spēkā stāšanās laiku. Pagarināšanas termiņš izvēlēts ar aprēķinu, ka pusgada laikā kvalitatīvi neizpildītos pasākumus iespējams izpildīt.

J. Bordāns norāda – ja kāds tehnisks jautājums nebūs paveikts līdz jaunajam termiņam, tas nebūs iemesls, kura dēļ AAL nestāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā.

Līdz janvāra beigām jāiesniedz visi nozaru likumprojekti

Neatkarīgi no tā, ka plānots pagarināt AAL spēkā stāšanās termiņu, MK sēdē tika lemts, ka visām nozaru ministrijām, kas to vēl nav izdarījušas, vai nu jāiesniedz atlikušie nozares likumprojekti MK, vai jāziņo TM, ka attiecīgais likumprojekts netiks iesniegts. Kā skaidro Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš, tas nozīmē – ja ministrija nebūs iesniegusi likumprojektu, tiks pieņemts, ka attiecīgais pārkāpums, kas līdz šim LAPK ir bijis kā administratīvais pārkāpums, jaunajā administratīvo pārkāpumu sistēmā vairs netiks traktēts kā tāds, jo nozare ir izvērtējusi, ka administratīvā atbildība par šo pārkāpumu vairs nav nepieciešama.

MK sēdē vienojās, ka termiņš iepriekš minētajiem nosacījumiem ir 2020. gada 31. janvāris.

Tieslietu ministrs, kurš ir atbildīgs par izmaiņām AAL jeb tā spēkā stāšanās pagarināšanu, lūgs Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu. Proti, likumprojekts jāskata vēl Saeimā. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 92. panta pirmajai daļai likumprojekti, kas pēc atbildīgās komisijas vai desmit deputātu priekšlikuma ar Saeimas lēmumu atzīti par steidzamiem, apspriežami tikai divos lasījumos.

UZZIŅAI

Saskaņā ar TM sniegto informāciju līdz 2019. gada 26. novembrim nozaru likumprojektu virzība bijusi šāda:

  • likumprojekti, kuros paredzēts ietvert administratīvās atbildības regulējumu, – 124;
  • likumprojekti, kas iesniegti vai drīz tiks iesniegti Saeimā, – 97;
  • Saeimā jau pieņemts 71 likumprojekts, no tiem:
    • 54 likumi ir pieņemti un izsludināti;
    • 8 likumi ir pieņemti, bet nav izsludināti;
    • 7 likumprojektu virzīšana izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā tika atbalstīta 2019. gada 19. novembra Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdēs;
    • 2 likumprojektu virzīšana izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā tika atbalstīta 2019. gada 20. novembra Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs;
  • likumprojekti, kas izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, – 22;
  • likumprojekti, kas nav izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, – 5.
Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU