Ātrāk, lētāk, efektīvāk
"Šajā brīdī mums ir unikāla iespēja kļūt par vislabākajiem, jo mēs varam paņemt vislabāko no visas Eiropas un arī tepat no mūsu kaimiņu igauņu pieredzes," ir pārliecināts Tiesu administrācijas (TA) direktors Edvīns Balševics, kura vadītā iestāde koordinē vienotās e-lietas sistēmas ieviešanu tieslietu jomā.
"Tieslietu jomā esam un būsim pirmie digitalizācijā, vismaz tik apjomīgā projektā, kura mērķis ir izveidot vienotu un efektīvu izmeklēšanas un tiesvedības elektronisko procesu. Tas ļaus samazināt izmeklēšanas un tiesvedības termiņus un nodrošināt informācijas pieejamību un atklātību," atzīst Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. "Ļoti ceru, ka nākotnē arī Iekšlietu ministrija (IeM) šim procesam pievienosies ar sava projekta sadaļu, lai kopīgais e-lietas programmas mērķis tiktu sasniegts visaugstākajā līmenī, veicot kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa, administratīvā procesa tiesā un civilprocesa elektronizāciju no izmeklēšanas procesa uzsākšanas līdz tiesvedības un ar to saistīto procesu pabeigšanai. Mērķis ir panākt, ka nākotnē lieta no personas iesnieguma iesniegšanas vai lietas ierosināšanas policijā līdz galīgajam tiesas nolēmumam aizņems mēnešus, nevis gadus."
"Galvenā sistēmas funkcionalitāte būs elektroniska dokumentu aprite starp Valsts policiju un Prokuratūru, kas krimināltiesisko attiecību noregulēšanu padarīs ātrāku, lētāku un efektīvāku," vērtē IeM Informācijas centra priekšnieka vietnieks informācijas apstrādes jautājumos Juris Melderis. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vietniece pulkvežleitnante Oksana Kulakova piebilst: "Dažām valsts iestādēm efektīvākai savu funkciju realizācijai ir nepieciešams izmantot informācijas resursus arī Ieslodzīto informācijas sistēmā (IIS). Līdz ar to ieslodzīto personas lietu informācijas pieejamības nodrošināšanai vienkopus elektroniskajā vidē ir nepieciešama IIS pilnveide un integrācija ar e–lietas platformu, nodrošinot racionālu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldību."
"Prokuratūras informācijas sistēmas attīstība e-lietas platformas projekta ietvaros nodrošinās prokurora darba atvieglošanu, jo, aizpildot elektroniskās formas, prokuroriem ievērojami samazināsies pamatdarbību procesu žurnālu ieraksti. Savukārt iedzīvotājiem, kuri būs iesaistīti kriminālprocesā, tas nozīmēs iespēju iesniegt dokumentus, izmantojot e-pakalpojumu, kas paātrinās to nonākšanu prokurora vai tiesas rīcībā, kā arī ļaus tos nekavējoties reģistrēt un pievienot elektroniskās lietas materiāliem," skaidro Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs.
Virsprokurors arī norāda, ka elektroniskās formas saturēs nepieciešamās atbilstošo procesuālo dokumentu prasības, tādējādi samazinot dokumentu neizskatīšanas risku tieši procesuālu "defektu" dēļ. A. Mickevičs: "Turklāt lietas materiālu ievietošana e-lietas platformā vairos iedzīvotāju uzticību tiesvedības procesam, jo būs iespēja jebkurā brīdī sekot izmaiņām lietas materiālos un personīgi pārliecināties par to saturu. E-lietas platforma kopumā veicinās iedzīvotāju uzticību tiesvedības procesam un tā atklātībai.
Pagaidām apritē vēl papīra dokumenti
Par vienotas informācijas platformas nepieciešamību iekšlietu un tieslietu institūcijām tiek spriests jau ilgāku laiku. Valdības informatīvajā ziņojumā "Par e-lietas projekta īstenošanu Eiropas Savienības 2014.–2020. gada struktūrfondu plānošanas periodā" atzīts: "Neskatoties uz mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, kriminālprocess, administratīvo pārkāpumu process, administratīvais process, civilprocess lielā mērā ir saistīti ar papīra dokumentu apriti, tai skaitā starp procesā iesaistītajām institūcijām." Dokumentā arī uzsvērts, ka jāvirzās uz minēto procesu elektronizēšanu visos posmos, ka arī jāveido sadarbība starp procesā iesaistītajām institūcijām un iestādēm. Lai šos mērķus sasniegtu, izstrādāta e-lietas programma, kas ietver vairāku dažādu informācijas sistēmu attīstību un savstarpējo sadarbību, lai panāktu:
- kriminālprocesa, administratīvā procesa un civilprocesa, kā arī administratīvo pārkāpumu procesa materiālu digitalizāciju, veicinot to pieejamību;
- materiālu padarīšanu elektroniski pieejamu gan procesā iesaistītajām iestādēm, gan privātpersonām e-pakalpojumu veidā, veicinot iestāžu sadarbību un mazinot birokrātisko slogu gan valsts iestādēm, gan privātpersonām;
- datu uzglabāšanas un apmaiņas risinājumu pilnveidojumu, vairojot informācijas sistēmu funkcionalitāti, kas ceļ iesaistīto iestāžu darba efektivitāti.
Svarīgākais – vienoties par kopīgu lietu
Ar pagājušās vasaras valdības lēmumu atbalstīta piecu miljonu eiro piešķiršana no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, lai nodrošinātu vairāku iesaistīto institūciju informācijas sistēmu savienošanu vienotā e-lietas programmā. Realizējot šo projektu, līdz ar Tiesu informācijas sistēmu tiks pilnveidotas arī Prokuratūras, Ieslodzījuma vietu pārvaldes informācijas sistēmas, kā arī Probācijas klientu uzskaites sistēma, lai tās apvienotu vienotā elektronisko dokumentu aprites sistēmā. Piešķirtos līdzekļus plānots apgūt trīs gadu laikā.
Tiesu administrācijas īstenotā e-lietu sistēmas ieviešana ir daļa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas realizētā pasākuma "Centralizēto publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība". Tam kopumā ir pieejams ERAF finansējums 128 809 714 eiro apmērā.
"Mērķis ir panākt, ka nākotnē lieta no personas iesnieguma iesniegšanas vai lietas ierosināšanas policijā līdz galīgam tiesas nolēmumam aizņems mēnešus, nevis gadus."
"Vissvarīgākais ir visām projektā iesaistītajām institūcijām vienoties par kopīgu lietu ar apziņu, ka mēs to veidojam kopā un domājam par ieguvumu visiem, nevis katrs par savu iestādi un savu institūciju," akcentē TA vadītājs E. Balševics. Viņš atzīst, ka e-lietas projekts ir izaicinājums, jo tā ieviešanā iesaistīti daudzi partneri.
E. Balševics: "Es domāju, ka mēs to noteikti varam. Mums ir pietiekami laba pieredze un komanda šādu projektu realizācijā. Esam izveidojuši gan vienoto datorizēto zemesgrāmatu, gan izpildlietu reģistru, elektroniskās izsoles un citas informācijas sistēmas." Viņš noraida pieļāvumu, ka e-lietas ieviešanas gaita varētu izvērsties līdzīga tai, kāda piedzīvota ar e-veselību.
Viens e-dokuments pret daudzām papīra kopijām
Katrai projektā iesaistītajai institūcijai jau ir savas informācijas sistēmas, un svarīgākais esot panākt, lai šīs sistēmas strādātu vienoti ar vieniem un tiem pašiem dokumentiem, nevis katra ar vienu un to pašu dokumentu vairākās kopijās. "Nevis prokuratūrai ir viens dokumenta eksemplārs un tā kopijas – tiesai un probācijas dienestam, bet ir viens kopējs dokuments visiem," kā galveno e-lietas ieguvumu min TA vadītājs.
"Ideālā variantā e-lietas sistēmā iekļautos arī Valsts policija. Tad šī vienotā dokumenta izveide sāktos jau no brīža, kad izmeklētājs nozieguma vietā fiksē pirmos faktus," teic E. Balševics. Valsts policija pagaidām vienotajā projektā iesaistās konsultatīvi, bet nākotnē iespējama arī tās pilnīga iekļaušanās e-lietas sistēmā. "Ar vienotas e-lietas ieviešanu, neapšaubāmi, iegūstam laika ekonomiju, jo vairs nenāksies gaidīt uz dokumentu piegādi – tie nekavējoties būs pieejami attiecīgajiem speciālistiem vai arī iesaistītajām pusēm," piebilst E. Balševics.
Sekot tiesvedībai un prognozēt iznākumu
E. Balševics uzsver, ka līdz ar e-lietas ieviešanu tiesvedības process kļūs gan ātrāks un efektīvāks, gan pārredzamāks. "Piemēram, ja pilsonis iesniegs prasības pieteikumu tiesā elektroniski, viņš elektroniski arī varēs sekot tiesvedības gaitai, redzēt, kādus dokumentus iesniedz otra puse, kā arī nekavējoties saņemt tiesas nolēmumu."
Līdz ar e-lietas izveidi tiek domāts arī par tiesu sistēmas modernizāciju citās jomās, piemēram, jaunu inovatīvu rīku izstrādi, tostarp izmantojot mākslīgā intelekta elementus, piemēram, kad sistēma, analizējot pieejamo informāciju un rīcības modeļus līdzīgās situācijās, pati spēj sniegt rekomendācijas un piedāvāt iespējamos rīcības variantus, tā speciālistiem atvieglojot konkrētā jautājuma analīzi.
Padomā ir arī kāds "viedais rīks" potenciālajiem tiesas klientiem. Tas ļautu cilvēkam uzzināt gan iespējamās tiesvedības provizorisko rezultātu, gan tiesāšanās izmaksas, ievadot sistēmā savas dzīves situācijas apstākļus. "Šāda informācija var cilvēkam palīdzēt izlemt, vai tiesāties," mākslīgā intelekta izmantošanas ieceres atklāj E. Balševics, piebilstot, ka par tiesnešu aizstāšanu ar robotiem gan vēl esot pāragri runāt.
