Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja personai līdz 2020. gada 30. jūnijam tiks piemērots administratīvais arests, bet tas vēl nebūs pilnībā vai daļēji izpildīts, pēc Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās administratīvo arestu neizpildīs vai tā izpilde būs jāizbeidz.
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Administratīvās atbildības likums stāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Tas vairs neparedz tādu administratīvā soda veidu kā administratīvais arests. Tikmēr LV portāls e-konsultācijās sāk saņemt jautājumus, vai līdz brīdim, kad stāsies spēkā izmaiņas, piemērotais, bet neizciestais administratīvais arests tik un tā būs izpildāms. LV portāls skaidro, kāda ir administratīvā aresta izpildes kārtība šobrīd, kad pieļaujams labvēlīgāka likuma atpakaļejošā spēka princips un kāpēc iepriekš piemēroto administratīvo arestu turpmāk neizpildīs vai tā izpildi izbeigs.
Administratīvās atbildības likums (AAL) paredz būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Proti, naudas sods un brīdinājums būs vienīgie pamatsodi, savukārt kā papildsodu varēs piemērot tiesību atņemšanu un tiesību izmantošanas aizliegumu. Ar ko atšķiras šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) paredzētie soda veidi no AAL noteiktajiem, var uzzināt LV portāla publikācijā “Būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā”.
Administratīvais arests ir administratīvā soda veids, kas administratīvās atbildības regulējuma reformas ietvaros vairs netiek paredzēts. LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka likumdevējs nolēmis atteikties no administratīvā aresta soda veida, ņemot vērā šādas sankcijas krimināltiesisko raksturu un no pašreizējām sistēmas pretrunām izrietošās tiesvedības Satversmes tiesā.
Vēl spēkā esošā LAPK 31. pants paredz, ka administratīvo arestu nosaka un piemēro tikai izņēmuma gadījumos par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem uz laiku no 1 diennakts līdz 15 diennaktīm. Administratīvo arestu piemēro rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis.
Piemērs:
Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam 170 eiro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no 10 līdz 15 diennaktīm, uzliek naudas sodu no 1200 līdz 1400 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 gadiem (LAPK 149.15 panta ceturtā daļa).
Salīdzinājumam:
Stājoties spēkā AAL, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 62. panta ceturtajai daļai par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, tiks piemērots naudas sods velosipēda vadītājam 34 naudas soda vienību apmērā (170 eiro), bet cita transportlīdzekļa vadītājam (arī mopēda) – no 240 līdz 400 naudas soda vienību apmērā (1200–2000 eiro), kā arī tiks atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.
Vēl šobrīd LAPK 317. pants noteic, ka lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums. Ja apelācijas instances tiesa nolēmumu paziņo saīsinātā formā un pilnu nolēmumu sagatavo vēlāk, administratīvo arestu izpilda pēc nolēmuma paziņošanas saīsinātā formā. Lēmumu par administratīvo arestu izpilda 2 gadu laikā no brīža, kad lēmums par administratīvo arestu ir nodots izpildei.
Iepriekš Valsts policija LV portālam ir norādījusi: tiklīdz policija no tiesas saņem lēmumu par konkrētās personas administratīvā aresta izpildi, tā sazinās ar šo personu un no tās pieņem paskaidrojumu, kurā persona norāda konkrētu laiku, kad ieradīsies uz soda izpildi. Personas, kuras labprātīgi neierodas pašu norādītajā laikā un apzināti no šī soda izciešanas izvairās, tiek uzmeklētas savā dzīvesvietā, lai nekavējoties tiktu nogādātas uz izolatoru. Ja divu gadu laikā no lēmuma par administratīvo arestu nodošanas izpildei persona nav izcietusi noteikto sodu, iestājas noilgums.
Tā kā administratīvo arestu izpilda divu gadu laikā, aresta izpildei cilvēks var pieteikties, zināmā mērā izvēloties soda izciešanai izdevīgāko laiku. Administratīvo arestu personas izcieš īslaicīgās aizturēšanas vietās, kas nereti mēdz būt pārpildītas, tādēļ soda izciešanas laiku vēlams saskaņot ar policiju. Noteikt, kad tieši sods izciešams, ir policijas kompetencē.
Līdz šim normatīvie akti neparedzēja iespēju atcelt piemēroto administratīvo arestu. Savukārt, stājoties spēkā AAL, administratīvo arestu, kas piemērots līdz 2020. gada 30. jūnijam, vai nu neizpildīs, vai tā izpilde būs jāizbeidz.
AAL Pārejas noteikumu 2. punktā paredzēts, ka procesuālās darbības, kas līdz AAL spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar LAPK, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. LAPK normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).
Tieslietu ministrijas (TM) Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas jurists Sandis Vilcāns vērš uzmanību, ka attiecībā uz iepriekš minēto jānošķir procesuālās tiesību normas (soda izpildes kārtība) no materiāltiesiskajām normām (administratīvā pārkāpuma esība, sods un tā piemērošana).
Proti, AAL Pārejas noteikumu 2. punkts attiecas uz normām, kas regulē administratīvā pārkāpuma procesa norisi kopumā vai atsevišķu procesuālu darbību veikšanu. “Tas neskar, piemēram, administratīvo pārkāpumu, administratīvā soda veidu vai sodāmības regulējumu,” skaidro S. Vilcāns.
“Materiālās normas pauž tiesisko attiecību būtību un nosaka attiecību dalībnieku pienākumus un tiesības.
Procesuālās normas regulē materiālo tiesību realizācijas kārtību un procedūras, ar kuru palīdzību tiesisko attiecību dalībnieki īsteno savas tiesības un pienākumus. (..)”1
Arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns skaidro, ka administratīvā atbildība un sods AAL Pārejas noteikumu 2. punkta izpratnē nav procesuālās darbības.
Līdz ar to uz administratīvo atbildību un sodu attiecināms tikai AAL 4. panta otrās daļas regulējums, kas paredz: “Normatīvajam aktam, kas atzīst administratīvo pārkāpumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienas.”
Citētais pants nosaka AAL spēku laikā gan attiecībā uz materiāltiesiskajām normām, gan procesuālajām normām. Savukārt materiāltiesisko normu spēks laikā ir cieši saistīts ar principu “nav soda bez likuma”. Lai gan parasti likumdevējs pārejas noteikumos noteic, kā likuma izmaiņas ietekmē jau iedibinātās tiesiskās attiecības, proti, vai persona jāatbrīvo no atbildības vai jāsamazina noteiktais sods, vai jau piemērotajam sodam ir turpināma izpilde, tas nav obligāts nosacījums.2
Kā skaidro S. Vilcāns, ja AAL Pārejas noteikumos nav paredzēts īpašs pārejas posma regulējums jautājumiem, kas attiecas uz administratīvo pārkāpumu, sodu vai tā piemērošanu, jāpiemēro AAL 4. pants, kas vispārīgi regulē normatīvā akta spēku laikā, kā arī tiesību doktrīnā un judikatūrā attīstītie materiālo tiesību normu piemērošanas laikā principi.
“Svarīgākais šajā gadījumā ir izšķirt, vai jaunās tiesiskās sekas personai ir labvēlīgākas vai nelabvēlīgākas par iepriekšējām tiesiskajām sekām.” Labvēlīgākas tiesiskās sekas AAL izpratnē ir šādas:
“Par labvēlīgāka likuma piemērošanas robežām laikā pastāv dažādi viedokļi, piemēram, vai tas attiecas uz personām, kurām sods jau ir piemērots un attiecīgais nolēmums ir stājies spēkā, vai personām, kurām piemērotais sods jau ir izpildīts, bet vēl nav dzēsta sodāmība,” stāsta S. Vilcāns. Viņš skaidro, ka šobrīd pamatā tiek atbalstīta labvēlīgāka likuma plaša piemērošana.
Tā kā AAL neparedz tādu soda veidu kā administratīvais arests (kā arī ievērojot labvēlīgāka likuma atpakaļejošā spēka principu), ja personai līdz 2020. gada 30. jūnijam tiks piemērots administratīvais arests, bet tas vēl nebūs pilnībā vai daļēji izpildīts, pēc AAL spēkā stāšanās administratīvo arestu neizpildīs vai tā izpilde būs jāizbeidz.
Vienlaikus S. Vilcāns norāda – to, kurš normatīvais akts ir labvēlīgs personai, iespējams noteikt tikai katrā konkrētā gadījumā, izvērtējot attiecīgās lietas apstākļus un to iespējamās tiesiskās sekas.
1 Džugleja, T. Tiesību pamati: mācību līdzeklis. Rīga: Rīgas Tirdzniecības tehnikums, 2011, 26. lpp.
2 Administratīvo pārkāpumu tiesības: Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Aut. kol. I. Andruškina, S. Armagana, M. Badovskis u. c. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 98. lpp.
3 Turpat, 98. lpp.
