Diemžēl nav iespējams precīzi atbildēt uz jūsu jautājumu, jo nepieciešams iepazīties ar noslēgtā aizdevuma līguma nosacījumiem, lai izvērtētu jūsu iespējas konkrētajā situācijā. Līdz ar to ieteicams sazināties ar kredītiestādi un noskaidrot iespējamos risinājumus saistību dzēšanai, kā arī neskaidrību gadījumā varat konsultēties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. 

Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma pārejas noteikumu 88. punktu kredītiestāde kā kreditors ir tiesīga vienpusēji pilnā vai daļējā apmērā dzēst tādas aizdevuma (kredīta) saistības fiziskajām personām, kuras nav izpildītas 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ (turpmāk – saistības) un atbilst visiem šādiem nosacījumiem: 

• aizdevuma (kredīta) līgums slēgts starp kreditoru un fizisko personu; 

• fiziskā persona (attiecībā uz aizdevēju) nav un nav bijusi ar uzņēmumu saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē; 

• saistības nodibinātas ar aizdevuma (kredīta) līgumu, kas noslēgts un stājies spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim; 

• saistību atmaksa bija nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku; 

• parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar parādsaistībām pret kreditoru Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar vienošanos ar kredītiestādi ir zaudējis īpašumtiesības uz ieķīlāto nekustamo īpašumu līdz 2018. gada 31. decembrim; 

• aizdevuma (kredīta) saistības dienā, kad tās tiek dzēstas kreditora grāmatvedības uzskaitē saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu izpratnē prasībām, ir atspoguļotas kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka no bilances norakstīts aktīvs; 

• attiecīgajai fiziskajai personai nav uzsākts maksātnespējas process. 

Tas nozīmē, ka ikviens pirmskrīzes saistību dzēšanas gadījums tika izvērtēts individuāli, tostarp ņemot vērā objektīvus un pamatotus konkrētās kredītiestādes kritērijus, kā to nosaka Kredītiestāžu likuma pārejas noteikumu 92. punkts. Šiem kritērijiem jābūt pieejamiem attiecīgās kredītiestādes tīmekļvietnē. Piemēram, saistības var netikt dzēstas, ja ir aktīvs tiesvedības process vai parādniekam ir uzsākts maksātnespējas process, vai parāda atgūšanas procesā parādnieka rīcība bijusi negodprātīga (piemēram, viņš apzināti izvairījies no parāda segšanas) utt. 

Ja kredītiestāde līdz 2022. gada 1. jūlijam izvērtēja un lēma par konkrēto saistību dzēšanu, tad paziņojumu par saistību vienpusēju dzēšanu tai vajadzēja nosūtīt kredītu reģistram un tam kredītinformācijas birojam, kura dalībnieks tā ir, kā arī parādniekam (aizņēmējam vai galviniekam) uz adresi, kas kreditoram ir pieejama. 

Ja kādu objektīvu iemeslu dēļ parāds netika dzēsts, tas jāatmaksā. Tādā gadījumā kreditors var arī vērsties tiesā, lai panāktu parāda atmaksu piespiedu kārtā. Savukārt parādnieks var vērsties konkrētajā kredītiestādē un vienoties par labprātīgu parāda dzēšanas kārtību. 

Plašāk par tēmu LV portālā >> 

• Gada procentu likme. Ko par to būtu svarīgi zināt kredītņēmējam 
• Saņemta vēstule par vecu parādu. Kā rīkoties? 
• Kā var saņemt atbrīvojumu no parādsaistībām līdz 5000 eiro 
• Paplašināts fizisko personu loks, kuras var tikt atbrīvotas no parādsaistībām līdz 5000 eiro