Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nonākt parādu jūgā un maksāt milzīgus soda procentus nevēlas neviens, taču tā ir noticis ar daudziem, kuri savulaik ir uzņēmušies kredītsaistības vai līzingā iegādājušies preces, bet dažādu iemeslu dēļ nav izdevies sekmīgi veikt maksājumus. Kad pirmā trauksme par parāda piedziņu ir zudusi, jo kreditors vēstules ar prasību saistības pildīt nepiesūta, dzīve turpinās, un par parāda esamību var aizmirst. Līdz brīdim, kad no pastkastītes tiek izņemta vēstule no parādu piedziņas uzņēmuma, kas par veco parādu atgādina, nu jau gribot saņemt krietni vairāk. Kā rīkoties, izlasot šādu vēstuli un izmisumā raugoties uz summu, kuru parādu piedzinējs pieprasa? Ieteikumus sniedz zvērināts advokāts DĀVIS VOLKSONS.
2007. gada finanšu krīze ļoti daudziem tautiešiem izmainīja dzīves plānus, liekot pamest Latviju, lai izdzīvotu, strādātu citā zemē un maksātu parādus. Vai, jūsuprāt, cilvēki ir guvuši mācību un kļuvuši atbildīgāki pret naudas aizņemšanos un aizņemtas naudas tēriņiem?
Tie, kuri “uzrāvās uz nepatikšanām” 2007. gada krīzē, visticamāk, ir kļuvuši atbildīgāki. Šobrīd mums daudz lielākā mērā ir jāuztraucas par jauno paaudzi – divdesmitgadniekiem –, jo patlaban tieši šī vecuma iedzīvotājiem Latvijā patēriņa kredītu apmērs ir ļoti liels. Viņi bieži dzīvo uz tā sauktajiem “ātrajiem kredītiem”.
Vai naudas aizdevēji un preču pārdevēji ir kļuvuši atbildīgāki, vērtējot klienta maksātspēju? Prasot patēriņa kredītu it kā dzīvokļa remontam, aizdevējs neprasa apliecinājumu, kā līdzekļi faktiski tiek iztērēti. Arī auto pārdošanas sludinājumos nereti ir vērojama piebilde, ka nebūs problēmu noformēt līzingu.
Aizdevējus var sadalīt grupās. Bankas savus klientus noteikti vērtē daudz pamatīgāk un būs piesardzīgākas, izsniedzot kredītu. Ir audzis arī līdzmaksājuma apmērs, kas kredītņēmējam, pērkot preci līzingā, ir jāiemaksā. Līdzīgi atbildīgi aizdevumu izsniegšanā darbojas krājaizdevumu sabiedrības. Patēriņa kredītu līgumos šobrīd ir jānorāda kredīta izlietošanas mērķis, un tiek prasīts arī apliecinājums, ka kredīts ir izlietots paredzētajam mērķim.
Vismazāk savu klientu naudas izlietošanai seko līdzi patēriņa kredītu jeb ātro kredītu aizdevēji, taču viņi ir visprasīgākie un visstingrākie aizdevuma atgūšanā.
Nav jaunums, ka tie arī ir visdārgākie kredīti, ar vislielākajām kredītprocentu un soda procentu likmēm. To ilustrē, piemēram, šāda situācija – aizdevējs bija nolēmis dzēst vienu no vairākiem klienta aizņēmumiem, jo klients par kredītmaksājumu desmitkārtīgu pagarināšanu kopumā bija samaksājis vairāk, nekā bija noteikta aizdevuma summa, tādējādi pat netiekot līdz pamatparāda summas samazināšanai. Tomēr Latvijas iedzīvotājiem šis kreditēšanas veids joprojām ir ļoti pieprasīts.
Turpināsim, piemēram, par 2009. gadu un tolaik kredītā iegādāto mobilo telefonu, par kuru pilna maksājuma summa kreditoram nav samaksāta. Vēstules šos gadus neviens nav sūtījis un nav prasījis atmaksāt parādu. Telefons sen ir nodots utilizācijai, un tā īpašnieks domā, ka veiksmīgi ir ticis cauri sveikā, – ir iestājies parādsaistību noilgums. Vai tā ir? Kad iestājas parādsaistību noilgums, un kas to pārtrauc?
Parādsaistību noilgums ir viens no saistību tiesību izbeigšanas veidiem. Proti, pēc kāda laika saistību tiesība izbeidzas, it kā nebūtu pastāvējusi. Tātad, ja pirms trīspadsmit gadiem ir bijušas patērētāja kredītsaistības, tās nav nokārtotas, un par parāda esamību neviens, piemēram, septiņus gadus, nav atgādinājis, ir pamats vērtēt, vai ir iestājies parādsaistību noilgums.
Noilguma gadījumā saistoši ir divi termiņi – desmit gadi un trīs gadi. 2010. gadā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, tika pieņemta Komerclikuma D daļa “Komercdarījumi”. Tajā tika noteikts, kas ir komercdarījums, kura noilgums ir 3 gadi. Ja viena no darījuma līgumslēdzējām pusēm ir komersants, tad uz viņu ir attiecināmi komercdarījuma noteikumi un saskaņā ar Komerclikuma 406. pantu šāda darījuma noilgums ir trīs gadi.
Parasti saistību noilgums tiek pārtraukts. Tas tiek īstenots, aizņēmējam nosūtot parādsaistību atgādinājuma vēstuli.
Tāpēc ikvienam aizņēmējam, pirmkārt, vienmēr ir būtiski būt godīgam pret sevi un atbildēt –, vai vienmēr esi bijis pastā un izņēmis tev sūtītās vēstules, tai skaitā ierakstītās vēstules? Vai vienmēr no pastkastītes ir izņemtas vēstules?
Ir saprotams, ka emocionālu apsvērumu dēļ parādnieki bieži izvēlas ignorēt atgādinājuma sūtījumus un nedodas tos saņemt pastā. Taču no tā nekļūs labāk, arī neziņa nedos mieru. Otrkārt, izvairoties nebūs iespēju izvērtēt, vai konkrētais kreditors ir sūtījis atgādinājumu.
Trešā problēma ir aizņēmēja deklarētās adreses nezināšana un neatbilstība faktiskajai dzīvesvietai.
Tomēr cilvēki nereti atzīst, ka pastkastes ir regulāri pārskatītas un viņi nekādas atgādinājuma vēstules nav saņēmuši.
Šobrīd ir atzīta problēma, ka kreditoru un piedzinēju atgādinājuma vēstules ir sūtītas, nevis ierakstītā sūtījumā, bet kā parastās vēstules, kas ne vienmēr adresātam ir nogādātas.
Tādējādi parādu piedzinējs, kurš dodas uz tiesu, ne vienmēr var pierādīt, ka aizņēmējam vienkāršā sūtījumā nosūtītā vēstule ir saņemta. Trūkst pierādījumu nosūtīšanas un saņemšanas faktam. Arī tiesu prakse šajā jautājumā vēl tikai attīstās, taču var izdalīt divas atšķirīgas tiesu prakses pieejas:
Ja parādniekiem tiek sūtīti neparakstīti, automatizēti sagatavoti atgādinājumi e-pasta vēstulē, vienkāršā vēstulē, vienmēr ir jāvērtē, vai šādam dokumentam ir juridiskais spēks. Tomēr parādnieks nevar vienmēr paļauties, ka tiesa piekritīs, ka šāds atgādinājums var tikt uzskatīts par nesaņemtu. Šī ir robežšķirtne, kur likumdevējam būs jāizvēlas, vai vienkārša e-pasta vēstule tiek atzīta par informāciju, vai, pretēji likumam, neparakstīts atgādinājums, kuram nav juridiskā spēka, var radīt tiesiskas sekas.
Par jūsu iepriekšminēto, kas saistīts ar diviem parādsaistību noilguma termiņiem. Kad parādsaistības noilgst trijos gados? Kad noilgums ir desmit gadi?
Aizdevuma vai kredīta līgums ir atzīstams par komercdarījumu, ja aizdevējs ir komersants, piemēram, juridiska persona. Ja kāds no darījuma dalībniekiem ir uzņēmums, tad šādam darījumam tiek piemēroti komercdarījuma noteikumi un noilgums būs trīs gadi. Ja aizdevuma līgums tiek slēgts starp divām fiziskām personām, tad noilguma termiņš būs desmit gadi.
Kas ir parādu cedēšana?
Kreditors ir tiesīgs sev piederošo kredītportfeli jeb prasījuma tiesību pārdot citam, lai no aizņēmēja atprasītu samaksu par izsniegto aizdevumu. Visplašāk no medijiem ir zināma dažādu banku darījumu portfeļu pārdošana, kad bankas cedēja tās rīcībā esošos negatīvos kredītus.
No 2008. līdz 2010. gadam notika daudzas cesijas, un, ja šie prasījumi nebija nodrošināti, to cena svārstījās no 1—10% no aizdevuma vērtības. Proti, prasījuma tiesības kredītam, kura summa bija 100 tūkstoši, varēja nopirkt par vienu tūkstoti. Šie lielie negatīvie kredīti parasti bija iekļauti kopā ar daudziem citiem mazākiem, un komersantiem, kuri iegādājās šīs cesijas, visbiežāk nebija informācijas, vai kreditors aizņēmējam ir sūtījis atgādinājumus par kredītsaistību kārtošanu.
Jāpiebilst, ka kredītportfeļi var tikt pārdoti vairākas reizes.
Vai tas nozīmē, ka komersantam – parādsaistību piedziņas uzņēmumam –, kurš iegādājās šādu kredītportfeli, faktiski trūkst informācijas par atsevišķo parādsaistību noilgumu?
Tā var teikt. Tomēr spēkā esošais normatīvais regulējums neaizliedz prasīt no aizņēmēja parāda samaksu. Tāpēc cesionārs nosūta aizņēmējam aicinājumu apmaksāt viņa veco parādu pilnā apmērā, tostarp piemērojot papildu procentus, neraugoties arī uz to, ka ir samaksāta lielākā daļa parāda.
Profesionālam, licencētam parādu piedziņas uzņēmumam, pirms parādu nodod piedziņai, ir jāspēj novērtēt, vai tam ir, vai nav iestājies noilgums. Tā būtu ētiska rīcība.
Praksē ir novērots, ka sākotnēji no aizņēmēja tiek prasīta ļoti liela summa, piedzinējs ir gatavs izlīgt ar aizņēmēju par krietni mazāku summu, jo arī aizņēmējs vēlas skaidrību un ir gatavs sakārtot savu dzīvi un vecās saistības.
Kā būtu jārīkojas aizņēmējam, kurš ir pārliecināts, ka no viņa tiek piedzīts parāds, kam iestājies noilgums?
Ja aizņēmējam ir skaidri zināms, ka neviens kreditors vai piedzinējs septiņus gadus nav sūtījis nevienu atgādinājumu par parādsaistību maksājuma kavēšanu, tam ir tiesības vērsties ar prasību tiesā par negatīvu atzīšanas prasību.
Satversmes tiesa 2020. gada nogalē pieņēma nolēmumu par Civilprocesa likuma 1. panta interpretāciju, ka noteiktos gadījumos personai ir tiesības vērsties tiesā ar negatīvu atzīšanas prasību. Proti, ja persona konstatē, ka kāds vēlas no tās piedzīt senu parādu, tā var vērsties tiesā ar lūgumu atzīt, ka saistība ir noilgusi. Jāpiebilst, ka šādās prasībās arī tiesas nodeva ir ļoti “simpātiska”, jo tā nav uzskatāma par mantisku prasību.
Pirms doties uz tiesu, aicinu pārliecināties par savu kredītvēsturi.
Ja parādi tiek pārdoti jeb cedēti atkārtoti, vai un kur personai ir iespējas noskaidrot, pie kā atrodas viņa parāds, vai tas joprojām ir aktuāls?
Latvijā nav apvienotā kredītu reģistra, kurā, neatkarīgi no aizdevēja, būtu apkopotas visas iespējamās personu kredītsaistības. Latvijas Bankas kredītu reģistrā būs pieejamas kredītiestāžu izsniegtās kredītsaistības. Nākamais resurss ir manakreditvesture.lv, kurā iespējams autorizēties ar internetbanku. Šajā datu bāzē būs iespējams noskaidrot arī esošos kreditorus.
Vēl viens resurss ir Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vietne un tās sadaļa Manas lietas. Šajā vietnē ir iespēja noskaidrot konkrētiem tiesu izpildītājiem personas nodotās parādsaistības.
Par kādu laika periodu šobrīd var tikt piedzīti cedēti parādi?
Laika intervāls var būt ļoti plašs. Savā praksē esmu redzējis arī pretenzijas par parādu piedziņu saistībām, kas ir senākas par desmit gadiem.
Kad informācija ir iegūta, arī atgādinājuma vēstule no cesionāra ir saņemta, ko darīt tālāk? Vai ar parādu piedzinēju būtu jāsazinās, piemēram, telefoniski?
Tas būtu pēdējais, ko darīt. Jāatceras, ka parādu atgūšana ir balstīta uz personas psiholoģisku ietekmēšanu.
Vispirms aizņēmējam sev godīgi jāatzīst, vai visi pasta sūtījumi vienmēr ir izņemti gan no pastkastes, gan pastā. Ja ir skaidrs, ka kreditors – juridiskā persona – trīs gadus nav sūtījusi atgādinājumu par parādsaistību nokārtošanu, aizņēmējam rakstveidā ir jāvēršas pie piedzinēja. Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 8. panta 4. daļa nosaka, ka pēc parādnieka pieprasījuma piedzinējam ir jāsniedz informācija un dokumentu apliecinājumi par parādsaistību esamību.
Tāpēc ir jāraksta iesniegums ar šādu tekstu: “Pamatojoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 8. panta 4. daļu, lūdzu jūs izsniegt dokumentus, kas pamato jūsu tiesības no manis prasīt konkrēto parāda summu, kā arī atgādinājumus par nosūtīšanu, kas pierāda atgādinājumus par parāda noilguma pārtraukumu.”
Praksē piedzinēji atbildes uz šādiem iesniegumiem sniedz nelabprāt, un tam ir savs pamats. Kā jau minēju, cesijas portfeļi tiek pārdoti vairākkārtēji, līdz ar to bieži arī līgumu dokumenti ir nozaudēti, un jaunajam cesionāram ir pieejamas tikai Excel tabulas ar parādnieku informāciju. Komersantam arī ir apgrūtinoši sagādāt dokumentus no arhīva.
Kādas ir aizņēmēja rīcības, ja parādu piedzinējs uz iesniegumu nesniedz atbildi?
Ja piedzinējs nesniedz atbildi, būtu jāvēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
No šī gada ir dota vienreizēja valsts iespēja – parādsaistību līdz pieci tūkstoši eiro, ieskaitot kredītprocentus, dzēšana maznodrošinātām un trūcīgām personām –, ko nosaka Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums. Protams, lai tas notiktu, parādniekam būs jāveic attiecīgas darbības, tostarp jāiziet finanšu pratības kursi. Kā vērtējat šo valsts iniciatīvu?
Manuprāt, šī iniciatīva skars nelielu cilvēku loku, tādēļ nesniegs būtisku atvieglojumu un neietekmēs privātpersonu parādsaistību samazināšanas apjomu. Jaunais parādsaistību dzēšanas likums valsts līmenī diemžēl arī nerisinās galveno problēmu – darbaspēka trūkumu. Katrs uzņēmums meklē darbiniekus, ir gatavs tos apmācīt, lai nodarbinātu ilgtermiņā. Tāpēc daudz nepieciešamāk būtu nekavējoties apspriest un vienoties par kārtību, kā rīkoties gadījumos, kad darbinieks ir pieņemts, reģistrēts VID sistēmā, bet nākamajā dienā tiek saņemts rīkojums no zvērināta tiesu izpildītāja par parāda piedziņu. Es uzskatu, ka būtu jādomā par darba devēja un tiesu izpildītāju vienošanās mehānismu darbinieka parādsaistību dzēšanai un izmaiņām Civilprocesa likuma 594. pantā, lai nodrošinātu samērīgu parādu piedziņu un tādu algas daļas saglabāšanu, kas darbiniekam neliek iesniegt uzteikumu un doties uz citu valsti vai turpināt pelnīt naudu sev un ģimenei pelēkajā zonā.
