Sveiki! Vai kredītiestādes apzināti drīkst bojāt manu kredītvēsturi? Man ir situācija, ka “FINEA CREFO” datos uzliek parādu minimālo summu un neinformē mani par radušos parādu, bet “CREFO” datos parāds uzrādās. Kad sazinos ar kompāniju, izrādās, ka nekāda parāda nav. Tā ir jau trešā reize, kad viņi tā izdara. Vai tas ir legāli?
Kredītiestādēm savā darbībā jāievēro tiesību aktu prasības un nav pieļaujams veikt nekādas prettiesiskas darbības attiecībā uz klientu. Par Latvijas kredītiestāžu uzraudzību atbildīga ir Latvijas Banka.
Ja jums ir neskaidrības par kreditora rīcību attiecībā uz jūsu saistībām, ieteicams vērsties pie kreditora ar rakstveida iesniegumu, lūdzot sniegt skaidrojumu par veiktajām darbībām un to tiesisko pamatojumu.
Vienlaikus jānorāda, ka Kredītinformācijas biroju likuma 11. pants noteic: “(1) Kredītinformācijas lietotājam ir tiesības iekļaut kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par parādu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:
1) parāds ir apstiprināts ar spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu;
2) no pirmās maksājuma kavējuma dienas ir pagājušas vismaz 60 dienas, bet no dienas, kad nosūtīts šā panta otrajā daļā minētais brīdinājums par attiecīgo parādu, – vismaz 30 dienas, taču parāds nav segts un klients nav izteicis rakstveida iebildumus pret parāda esamību vai apmēru;
3) no pirmās maksājuma kavējuma dienas ir pagājušas vismaz 60 dienas, bet no dienas, kad nosūtīts šā panta otrajā daļā minētais brīdinājums par attiecīgo parādu, – vismaz 30 dienas, taču parāds nav segts un klients ir izteicis rakstveida iebildumus pret parāda esamību vai apmēru, bet kredītinformācijas lietotājs ir nosūtījis klientam motivētu atbildi, izsniedzot parāda esamību un apmēru pamatojošu dokumentu kopijas, un informējis viņu, ka ziņas par parādu tiks iekļautas kredītinformācijas biroja datubāzē;
4) klients ir piekritis, ka kredītinformācijas lietotājs ziņas par klienta parādu iekļauj kredītinformācijas biroja datubāzē. Šāda klienta piekrišana atbilst datu regulas prasībām par datu subjekta piekrišanu, un klientam tiek izskaidrotas šīs piekrišanas sekas.
(2) Šā panta pirmās daļas 2. vai 3. punktā minētajā gadījumā kredītinformācijas lietotājs, pirms ziņas par parādu tiek iekļautas kredītinformācijas biroja datubāzē, nosūta klientam brīdinājumu par parādu. Brīdinājumā ietver informāciju par to, ka ziņas par parādu tiks nodotas kredītinformācijas birojam, un par to, kādiem mērķiem kredītinformācijas biroja datubāzē iekļautās ziņas par parādu tiks apstrādātas.
(3) Šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā, ja kredītinformācijas lietotājs vēl nav iekļāvis kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par klienta parādu un pēc motivētas atbildes par parāda esamību vai apmēru nosūtīšanas klientam ir saņēmis atkārtotus klienta rakstveida iebildumus, tad, iekļaujot kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par klienta parādu, kredītinformācijas lietotājs norāda vismaz to, ka ir saņemti klienta rakstveida iebildumi pret parāda esamību vai apmēru.
(4) Šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā gadījumā ziņas par klienta parādu kredītinformācijas biroja datubāzē iekļauj uz laiku, kas nav ilgāks par 60 dienām no pirmās maksājuma kavējuma dienas. Kad ir pagājušas 60 dienas, ziņas par parādu kredītinformācijas biroja datubāzē apstrādā kādā no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem gadījumiem.
(5) Kredītinformācijas lietotājs aktuālo informāciju par kredītinformācijas biroja datubāzē iekļauto parādu kredītinformācijas birojam sniedz ne retāk kā reizi ceturksnī.”
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
