Festivāls sākās Vienības nama Tradīciju mājā ar sarunu klubu “KUOZU GUDREIBYS”, kurā godu saimnieces dalījās pieredzē par kāzu galda klāšanu, tradicionālajām receptēm un svinību organizēšanu. Sarunās netrūka arī interesantu atgadījumu, praktisku padomu un jautru stāstu par kāzās piedzīvoto.
Piektdien koncertā “LAIDIT MUOSU TAUTEŅUOS” tika izdzīvotas līgavas atvadas no tēva mājām, atklājot ar šo dzīves notikumu saistītās emocijas, dziesmas un rituālus. Savukārt sestdienas lielkoncertā “KUOZYS, KUOZYS BYUS” uzstājās 20 folkloras grupas, iepazīstinot skatītājus ar Latgales, Lietuvas, Ukrainas, Baltkrievijas un citu tautu kāzu tradīcijām. Festivāla dalībnieki tikās arī kopīgā sadancošanās un sadziedāšanās vakarā.
“Daugavpils Vienības namā ir izskanējušas “Garās kāzas” četru dienu garumā. Esam satikušies ar kāzu saimniecēm, iepazinuši dažādu tautu kāzu tradīcijas un izdejojuši kārtīgu kāzu nakti. Festivāls mums ļāva ne tikai parādīt savas tradīcijas, bet arī iepazīt citu tautu kultūras bagātību,” stāsta folkloras dziesmu un deju kopas “Svātra” vadītāja Sarmīte Teivāne.
Festivāls noslēdzās svētdien ar pasākumu “SOLDONAIS REITS”, kurā tika izdzīvotas tradicionālās kāzu otrās dienas izdarības, īpašu uzmanību pievēršot apdziedāšanai un apdziedāšanās tradīcijai. Noslēguma pasākumā notika arī svinīga apliecinājuma pasniegšana par vērtības “Apdziedāšanās un apdziedāšana Dienvidlatgalē” iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tā ir vienīgā vērtība, ar kuru šogad papildināts saraksts.
Šis sasniegums ir nozīmīgs Dienvidlatgales tradicionālās kultūras saglabāšanā. Vērtības iekļaušana sarakstā ir rezultāts gadu ilgam pētniecības darbam, kura laikā tika apzinātas un dokumentētas apdziedāšanas un apdziedāšanās tradīcijas, uzklausot to zinātājus un kopējus. Pieteikumu vērtības iekļaušanai sarakstā sagatavoja biedrība “Iniciatīvu un kompetenču atbalsta centrs”.
“Šodien ir liela laime par to, ka mūsu vesela gada lielais darbs, pētījums par apdziedāšanu un apdziedāšanās dziesmām Latgalē, ir saņēmis atzinību. Tagad mums ir pienākums rūpēties, lai šī vērtība nepazustu un lai mēs to nodotu tālāk,” uzsver S. Teivāne.
Nemateriālā kultūras mantojuma padomes locekle Angelika Juško-Štekele skaidro, ka vērtības iekļaušana sarakstā apliecina vietējās kopienas vēlmi saglabāt un turpināt šo tradīciju. Lai gan apdziedāšanās ir pazīstama visā Latvijā, tieši Dienvidlatgales tradīcijas kopēji ir uzņēmušies rūpes par tās saglabāšanu un attīstību.
“Nemateriālais kultūras mantojums šobrīd izceļas ar to, ka katra kopiena pasaka, kas tai ir svarīgs. Dienvidlatgale pasaka, ka mēs esam tā kopiena, kura grib kopt šo tradīciju. Mēs ļoti ceram, ka nāks klāt jauni cilvēki, kuri apdziedāsies, un šādā veidā šī tradīcija būs dzīva,” norāda Angelika Juško-Štekele.
Vērtības iekļaušana Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir pamudinājums turpināt tradīcijas izpēti, dokumentēšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Šajā darbā nozīmīga loma būs Vienības nama Tradīciju mājai un folkloras dziesmu un deju kopai “Svātra”, kas turpinās iepazīstināt sabiedrību ar apdziedāšanās tradīciju un tās daudzveidību.
XIII Daugavpils Starptautisko folkloras festivālu organizēja Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Vienības nams” sadarbībā ar biedrību “Iniciatīvu un kompetenču atbalsta centrs”.
