Diskusiju pamatā bija nepieciešamība apzināt reālo situāciju. Daudzviet lauku reģionos draudžu locekļu skaits ir kritiski mazs un tikai ar pašu spēkiem vēsturiskos dievnamus uzturēt kļūst gandrīz neiespējami. Sanāksmēs gūtās atziņas un sabiedriskās aptaujas dati kalpos par pamatu rekomendāciju izstrādei, ko ZPR iestrādās reģiona attīstības plānošanas dokumentos.
Kā uzsver projekta vadītāja Dace Strautkalne: “Sakrālais mantojums mūsu kultūrvēsturiskajā telpā veido vienu no vissenākajiem un mākslinieciski vērtīgākajiem slāņiem. Īstenojot projektu un tiekoties ar cilvēkiem reģionā, mēs ik dienu pārliecināmies, ka dievnams nav tikai reliģijas dzīves vieta – tas ir fundamentāls mūsu vēstures, arhitektūras un vietējās identitātes pamats. Tieši tāpēc to saglabāšana un nākotnes risinājumu meklēšana – ir mūsu visu kopīga atbildība.”
Kā būtiskākais secinājums visās tikšanās reizēs iezīmējās nepieciešamība veidot ciešu, daudzpusēju partnerību. Draudzes tika aicinātas būt proaktīvām, piesaistīt jaunus cilvēkus, sadarboties ar vietējām skolām, bibliotēkām un tūrisma informācijas centriem, kā arī laikus apzināt savas kultūrvēsturiskās vērtības. Nevalstiskais sektors un vietējās rīcības grupas var kļūt par nozīmīgu balstu projektu rakstīšanā, kultūras norišu rīkošanā un resursu piesaistē, paredzot sakrālā mantojuma atbalstu vietējās attīstības stratēģijās.
Savukārt pašvaldību, reģiona un valsts institūciju uzdevums ir kalpot par konsultatīvu tiltu, mazinot juridiskos šķēršļus finanšu ieguldīšanai, palīdzot krīzes gatavības un vērtību dokumentēšanas procesos, kā arī virzot sakrālā mantojuma jautājumus Nacionālā attīstības plāna (NAP) līmenī.
Sanāksmju praktiskajā daļā dalībnieki izstrādāja rīcības modeļus pieciem izplatītiem baznīcu attīstības scenārijiem: “Izzūdošā draudze”, “Baznīca ar potenciālu”, “Atvērtības robežas”, “Baznīca tūrisma kartē” un “Dzīvās drupas”. Tika akcentēts līdzsvars, saglabājot dievnama sakrālo cieņu, to iespējams droši atvērt sabiedrībai caur fizisku telpu zonējumu, digitāliem ceļvežiem, labdarības iniciatīvām un kvalitatīviem kultūras pasākumiem.
Sanāksmju cikls atklāja virkni labās prakses piemēru reģionā no atjaunotās Dobeles Pils kapelas un Zaļenieku Zaļās draudzes ciešās partnerības ar vietējo kopienu līdz Valles praksei krīzes situāciju vadībā un Salgales vēsturisko drupu konservācijas iecerēm.
Paralēli klātienes sarunām iedzīvotāji aktīvi iesaistījās viedokļu aptaujā, sniedzot datus par sabiedrības gatavību iesaistīties baznīcu uzturēšanā un vēlamajiem to attīstības virzieniem ilgtermiņā.
Projekts Nr. 02C0329 “Lauku teritoriju vietējo kopienu iesaiste reliģiskā mantojuma saglabāšanā” jeb “REliHE” tiek īstenots “Interreg Europe” programmā 2021.–2027. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 1 569 442,00 eiro, tai skaitā Eiropas Savienības (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) līdzfinansējums – 1 255 553,60 eiro.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Plašāka informācija >>



