Iepazīstoties ar jautājumā minēto situācijas aprakstu, zvērināts advokāts Pauls Ančs skaidro: “Aprakstā minētajā Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta 1. daļā ietvertais nosacījums, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas izdevumus, ja “nepastāv strīds par parāda esamību”, attiecas uz izdevumu atlīdzināšanu, nevis datu iekļaušanu datubāzēs. Likumi, kas regulē datubāzes, pieļauj datu iekļaušanu arī tad, ja pastāv strīds, bet ar būtisku nosacījumu – strīda esamības fakts jānorāda. 

• Parādvēstures datubāzes: parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs iekļaut personu parādvēstures datubāzē, pat ja parādniekam ir pamatoti iebildumi pret parāda esamību, – ar nosacījumu, ka parādu atguvējs ir nosūtījis parādniekam motivētu atbildi un parāda esamību pamatojošus dokumentus, kā arī informējis, ka ziņas tiks iekļautas datubāzē ar norādi par strīda esamību (Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 12. panta 4. daļas 3. punkts). 

• Kredītinformācijas biroju datubāzes: līdzīgs regulējums ir Kredītinformācijas biroju likumā. Tā 11. panta 1. daļas 3. punkts atļauj iekļaut ziņas par parādu, ja klients ir izteicis iebildumus, bet kredītinformācijas lietotājs ir nosūtījis motivētu atbildi. Turklāt šī likuma 12. panta 1. daļas 7. punkts tieši uzliek par pienākumu datubāzē iekļaut ziņas par to, vai klients ir izteicis iebildumus, “tai skaitā par to, vai attiecībā uz parāda esamību vai apmēru ir strīds par tiesībām, kas tiek izskatīts tiesā”. 

Līdz ar to, pat ja A vēlāk vērsās tiesā pret “Paus Konsults”, tas vēl nav šķērslis parādnieka datu iekļaušanai datubāzēs. Tomēr likums uzliek par pienākumu konkrētajās datubāzēs norādīt informāciju, ka parāds tiek apstrīdēts tiesā. 

Savukārt attiecībā uz parāda atgūšanas izdevumiem Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta 1. daļa noteic, ka parādniekam jāatlīdzina parāda atgūšanas izdevumi, ja nepastāv strīds par parāda esamību. Aprakstā minēts, ka A radinieki visu summu “Paus Konsults” samaksāja jau 23.11.2024., kas ļauj pieņemt, ka viņi nenoliedza parāda esamību. 

Aprakstā ir izmantota ciešamā kārta, kas neļauj saprast, par ko bija vēlākais civilprocess un vai “Paus Konsults” vispār bija tā puse, un vai A cēla prasību pret “Paus Konsults”, atprasot iepriekš samaksāto summu, vai arī, piemēram, A cēla prasību pret S, lai regresa kārtībā piedzītu daļu no iepriekš “Paus Konsults” samaksātās summas. Neatkarīgi no tā, ja A jebkurā brīdī samaksāja “Paus Konsults” kaut vai daļu no parāda, tad nav pamata runāt (vismaz aprakstā nekas par to neliecina), ka pastāvētu strīds par parāda esamību kā tādu (jānošķir parāda esamība un tā apmērs; persona var piekrist, ka parāds eksistē, taču tiesāties par tā apmēru). 

Datu glabāšanu datubāzē trīs gadus tieši nosaka likums. Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 13. panta 6. daļa paredz, ka “informācija parādvēstures datubāzē tiek glabāta trīs gadus no parāda samaksas dienas”. Tādējādi pat pēc pilnīgas parāda samaksas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs un tam ir pienākums glabāt šo informāciju savā datubāzē trīs gadus.”

Plašāk par tēmu LV portālā >> 

• Parādu piedziņa – process, kurā īpaši svarīgi zināt savas tiesības un pienākumus. Par kādiem jautājumiem visvairāk interesējas parādnieki? 
• Kur uzzināt par parādsaistībām 
• Aizdevējiem ziņas kredītinformācijas biroja datubāzē būs jāiekļauj trīs darbdienu laikā