Sociālā dzīvokļa izīrēšana kā pašvaldības sociālās palīdzības veids paredzēta likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (21.⁵–21.⁹ pants).

21.⁶ panta pirmajā daļā ir noteikts, ka sociālo dzīvokli ir tiesīga īrēt maznodrošināta persona:

1) persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, ja tas nav nodrošināts ar atsevišķu istabu vai dzīvojamā telpa ir bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām vai atzīta par lietošanai nederīgu (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu);

2) atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu);

3) atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu);

4) ģimene, kurā visi ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

5) persona, kura izstājas no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes un saskaņā ar sociālā dienesta atzinumu spēj dzīvot patstāvīgi.

Pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot sociālo dzīvokli.

Arī kārtību, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, kā arī kārtību un secību, kādā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi, nosaka pašvaldības dome saistošajos noteikumos (likuma 21.⁷ pants).

No likuma izriet, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var būt noteikusi plašāku iedzīvotāju loku šīs palīdzības sniegšanai, tāpēc par šāda dzīvokļa īres iespēju jāinteresējas pašvaldībā.