SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
30. augustā, 2013
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ģimene
12
6
12
6

Ar likumu aizliegts smēķēt bērna klātbūtnē

Slimību profilakses un kontroles centra 2011.gada pētījuma rezultāti rāda, ka 47,% skolēnu uzskata, ka tiek pakļauti pasīvai smēķēšanai sabiedrisko vietu telpās, bet 66,9% - ārpus telpām sabiedriskās vietās.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Līdz šim Bērnu tiesību aizsardzības likumā bija noteikts, ka bērns ir aizsargājams no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes. Saeima šā gada 30.maijā pieņēma stingrāku regulējumu, paredzot ar likumu aizliegt smēķēt bērna klātbūtnē un nosakot to par fizisku vardarbību pret bērnu. Likums stājās spēkā šā gada 4.jūlijā. Kādas konsekvences saistībā ar jauno aizliegumu paredzamas praksē?
īsumā

Grozījumi likumā paredz:

  • bērna pakļaušana tabakas dūmu iedarbībai ir vardarbība pret bērnu;
  • bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu;
  • bērns nedrīkst atrasties tabakas dūmu ietekmē;
  • bērna klātbūtnē nedrīkst smēķēt.

Kādēļ nepieciešami grozījumi

Kaut arī paši smēķētāji to aizmirst, ignorē vai pat nezina, tabakas izstrādājumu kaitīgās vielas un ķīmiskos savienojumus ieelpo ne tikai pats smēķētājs, bet arī apkārtesošās personas.

Sīkāk skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis: "Nikotīns ir psihoaktīva viela ar augstu atkarības rašanās potenciālu. Zemās devās tam ir psihostimulējoša, augstākās – nomierinoša un pretsāpju iedarbība. Smēķējot nikotīns smadzenēs nokļūst 7-10 sekundēs. Viela izraisa atkarību, taču viena pati tā nerada tabakas smēķēšanas postu.

Cigaretes satur ap 700 ķīmisko savienojumu, degšanas procesā veidojas un smēķējot tiek ieelpots aptuveni 7000 vielu, no kurām vismaz 250 ir kaitīgas, bet 69 – kancerogēnas. Tas nozīmē, ka izraisa vēzi. Ieelpotie dūmi, tostarp darva, satur  daudz ļoti sīku daļiņu, kuras nokļūst alveolās un var tieši uzsūkties sistēmiskajā asinsritē."

Ārsts uzsver, ka tabakas smēķēšana katru gadu izraisa vairāk nāves gadījumu nekā HIV/AIDS, narkomānija, alkohola lietošana, ceļu satiksmes negadījumi, pašnāvības un slepkavības.

Tieši Latvijas Ārstu biedrība bija iniciators grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā attiecībā uz tām izmaiņām, kas skar bērnu aizsardzību no smēķēšanas ietekmes. P.Apinis informē: "Latvijas Ārstu biedrības priekšlikumi bija daudz striktāki, nekā tie parādās likumā, jo Saeimas komisija padarīja šo likumu maigāku. Bet būtisks ir princips - bērns ir jāaizsargā no smēķētājiem gan tādēļ, lai glābtu bērna veselību, gan tādēļ, lai neradītu nikotīna atkarību jau no otrreizējiem tabakas dūmiem. Tabakas industrijas karš pret šo likuma normu ir saistīts tikai un vienīgi ar faktu, ka bērns, kura klātbūtnē nesmēķē, pats nekļūs par smēķētāju."

Smēķēšana bērnu un jauniešu vidū

Latvijas Ārstu biedrības prezidents uzsver, ka likums aizliedz bērniem smēķēt, taču tabakas industrija dara visu, lai cilvēki sāktu smēķēt iespējami agrākā vecumā. Statistika liecina, ka katru gadu smēķēšanas dēļ Eiropā mirst ap 700 000 cilvēku, tāpēc biznesam vai, vienkārši sakot, produkcijas noietam vajag jaunus smēķētājus. "Vienīgā vieta, kur pasmelties jaunus patērētājus, ir bērni," secina P.Apinis.

Turklāt statistikas dati attiecībā uz smēķēšanu bērnu un jauniešu vidū dod pamatu satraukumam: "Pašlaik cīņa pret tabakas smēķēšanu ir "cīņa par pusaudža dvēseli". Vairāk nekā 90% smēķētāju pasaulē sāk smēķēt vecumā līdz 15 gadiem. Vairāk nekā 60% no smēķētājiem šo nelāgo ieradumu uzsāk tādēļ, ka smēķē vecāki, bet vairāk nekā 50% – tādēļ, ka smēķē vienaudži. Turklāt bieži šīs grupas pārklājas."

"Grozījumu mērķis ir pasargāt bērnus no tabakas dūmu kaitīgās ietekmes."

Latvijā 2011.gadā veiktajā aptaujā 76,2% skolēnu apstiprināja, ka bija kādreiz pamēģinājuši smēķēt. 39,2% aptaujāto atzina, ka savu pirmo cigareti bija izsmēķējuši vecumā līdz 11 gadiem, informē Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tetere.

"Pēc Eiropas Komisijas "Eirobarometra" 2012.gada ziņojuma datiem, Latvija Eiropas Savienības valstu vidū atrodas 3.vietā pozīcijā jaunieši vecuma grupā 15 gadi un vecāki (36%). Īpaši bēdīgs ir fakts, ka tieši Baltijas valstīs ir vislielākais 11-15 gadu vecu smēķējošo pusaudžu, īpaši meiteņu, skaits, kā arī to skaits, kas ir pamēģinājuši uzsmēķēt," informē P.Apinis. Viņš brīdina, ka vecākiem der atcerēties: ja viņu bērna – pusaudža – labākais draugs smēķē, tad smēķēšanas sākšanas risks ir 13 reižu augstāks nekā tad, ja draugi nesmēķē.

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve atklāj, ka 2011.gada aptaujā ir iegūta informācija, ka 33,4% smēķējošo skolēnu pēdējā mēneša laikā cigaretes parasti iegādājās veikalos un kioskos. 21,4% smēķētāju aizņēmās cigaretes no citiem, savukārt 17,7% iedevuši naudu kādam, lai viņiem cigaretes nopērk. Tikai 29,8% smēķējošo skolēnu, kuri cigaretes iegādājās veikalā un kioskos, bija atteikta to pārdošana, lielākajam vairākumam jeb 70,2% smēķētāju cigaretes bija pārdotas. Kopumā 71,1% smēķējošo skolēnu, kuri cigaretes iegādājās veikalā vai kioskā, uzskatīja, ka tās viņiem ir diezgan viegli vai pat ļoti viegli pieejamas.

Pasīvā smēķēšana

Kopumā 2012.gadā ikdienā smēķēja 34,3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem; ikdienā smēķē 52% vīriešu un 17,6% sieviešu. Salīdzinājumam: kopš 2010.gada ikdienas smēķētāju īpatsvars ir saglabājies nemainīgs, ikdienā smēķējošo vīriešu īpatsvars ir palielinājies par 4,6%, bet sievietēm tas ir samazinājies par 3,1%, norāda E.Tetere.

Ikviens var tikt pakļauts pasīvās smēķēšanas ietekmei. E.Tetere stāsta, ka, pēc 2012.gada datiem, 41,2% apgalvojuši, ka viņi vai kāds viņu ģimenes loceklis smēķējis mājās citu cilvēku klātbūtnē. Vīrieši biežāk (48,5%) nekā sievietes (34,3%) ziņojuši par pasīvo smēķēšanu mājas, ko radījuši viņi vai kāds no ģimenes locekļiem. Savukārt 2011.gadā veiktajā pētījumā 44,6% aptaujāto skolēnu (43,6% zēnu un 45,5% meiteņu) norādījuši, ka pēdējās nedēļas laikā mājās viņu klātbūtnē kāds ir smēķējis.

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve uzsver, ka arī smēķēšana mašīnā ir būtisks riska faktors, kas apdraud pasažieru veselību. Tikai ceturtā daļa aptaujāto apgalvojuši, ka ģimenes automašīnā smēķēt nav atļauts.

Smēķēt bērna klātbūtnē aizliegts

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.pants noteic bērna aizsardzību no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes. Pirmkārt, bērns pats nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus. Ar grozījumiem šajā pantā ir noteikts, ka bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu. Kā arī ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu, izņemot gadījumus, kad bērns saskaņā ar attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguvi atrodas mācību praksē, kura tiek veikta prakses vadītāja klātbūtnē un kuras gaitā tiek nodrošināta ar darba aizsardzību saistīto normatīvo aktu ievērošana.

Otrkārt, bērns ir aizsargājams no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes. Bērnā ir jārada negatīva attieksme pret smēķēšanu un alkoholisko dzērienu lietošanu. Ar grozījumiem šajā pantā tagad ir noteikts, ka bērns nedrīkst atrasties tabakas dūmu ietekmē un bērna klātbūtnē nedrīkst smēķēt, lai nodrošinātu bērnam no dūmiem brīvu vidi.

"Tā ir vecāku atbildība pieļaut, ka smēķēšana notiek bērna klātbūtnē."

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta valsts bērnu tiesību aizsardzības galvenais inspektors Sindijs Logins norāda, ka grozījumu mērķis ir pasargāt bērnus no tabakas dūmu kaitīgās ietekmes, tādēļ Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 11.punktā ar grozījumiem tagad ir noteikts: par fizisku vardarbību uzskatāma arī bērna pakļaušana tabakas dūmu iedarbībai.

Viņš stāsta, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2pantā par šo pārkāpumu ir paredzēta administratīvā atbildība par fizisku vardarbību pret bērnu – policija var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Ja pārkāpumu atkārtoti izdara gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas – var uzlikt naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem.

Uzzinot par jaunajiem grozījumiem, interneta vietnēs norisinās diskusijas par to, kādas sekas būs likuma piemērošanai praksē. Vai tiešām no ģimenēm, kurās pieaugušie smēķē savā dzīvesvietā, turpmāk tiks izņemti bērni un vecāki par to sodīti?

Attiecībā uz likuma grozījumiem Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs skaidro, ka jaunā regulējuma uzdevums ir pateikt, ka smēķēšana bērna klātbūtnē ir fiziska vardarbība pret bērnu, nevis kaut kādā veidā ietekmēt bērnu uzaugt ģimenē vai bērnu šķirt no ģimenes.

Lūk, dažas no situācijām, kā likuma grozījumi darbosies dzīvē.

Ja vecāki smēķē. Ja ģimenē vecāki smēķē, to ir aizliegts darīt bērna klātbūtnē vai telpās, kurās atrodas bērns. Vecāki šim nolūkam var izmantot balkonu vai citas iespējamas vietas. Vecākiem nav pamata bažām, ka bērnu varētu šķirt no ģimenes tikai tādēļ, ka vecāki smēķē, jo šādā gadījumā tiktu ietekmētas bērna tiesības uz ģimeni. Turklāt šāds nosacījums būtu nesamērīgs. Drīzāk ir jāveicina, lai smēķēšana nenotiktu bērna klātbūtnē un šis netikums mazinātos,  skaidro A.Krasnogolovs.

Ja bērns dzīvo nelabvēlīgā ģimenē. Ja bērns dzīvo nelabvēlīgā ģimenē, smēķēšana bērna klātbūtnē nevar būt par galveno iemeslu, lai bērnu izņemtu no ģimenes. Tas var būt viens no iemesliem, lai bāriņtiesa šādi rīkotos, informē A.Krasnogolovs.

Aizliegts smēķēt bērna klātbūtnē ārpus telpām. Vecākiem un apkārtesošām personām ir aizliegts smēķēt ārpus telpām, ja blakus atrodas bērns. Vecāki drīkst aizrādīt, lai blakus bērnam apkārtesošās personas nesmēķētu. S.Logins uzsver, ka, ņemot vērā Civillikuma 177.panta regulējumu, tā ir vecāku izvēle, kā rīkoties, konstatējot smēķēšanu bērna klātbūtnē. Vienlaikus tā ir arī vecāku atbildība nepieļaut, ka bērna klātbūtnē kāds smēķē.

Drīkst ziņot un pārbaudīt. A.Krasnogolovs norāda, ka apkārtesošās personas drīkst ziņot bāriņtiesai, ja redz šādus pārkāpumus ģimenēs, ir iespējams ziņot arī anonīmi. Bāriņtiesa visu saņemto informāciju pārbaudīs un noskaidros, kāda ir situācija šajās ģimenēs. Šāda informācija var nākt arī no izglītības iestādēm vai ārstiem – ja bērns sūdzas, ka viņam ir problēmas, vai ārsts konstatē, ka bērnam ir nopietna kaite tādēļ, ka viņš pastāvīgi atrodies tabakas dūmos. Šādā situācijā bāriņtiesa izvērtēs attiecīgo gadījumu un rīkosies savas kompetences ietvaros.

Neveiks speciālas pārbaudes. A.Krasnogolovs apgalvo, ka speciālas pārbaudes vai reidus, tikai lai pierādītu smēķēšanas faktu ģimenē, ne bāriņtiesas, ne citas struktūras neveiks. Bāriņtiesa dzīvesvietas apsekošanu var veikt un veidot sarunas protokolu, lai noskaidrotu kopējo situāciju ģimenē.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU