Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Sabiedrība pamazām aprod ar dažādiem ierobežojumiem smēķēt sabiedriskās vietās. Daudzi jau piemirsuši, ka tikai pirms pāris gadiem uz nebēdu tika smēķēts restorānu, kafejnīcu un bāru iekštelpās, augstāko mācību iestāžu gaiteņos, mācību telpās un katedrās, tualetēs, vilcienu tamburos un daudz kur citur.
Dažādie smēķēšanu ierobežojošie pasākumi, tai skaitā akcīzes nodokļa palielināšana, ir devuši rezultātus. "Salīdzinot ar 2012.gadu, smēķētāju skaits Latvijā ir samazinājies par 6%," gandarījumu neslēpj Alise Krūmiņa, Veselības ministrijas vecākā eksperte atkarību uzraudzības jomā. Pašlaik Latvijā smēķē aptuveni 30% jeb katrs trešais iedzīvotājs, liecina nule publicētie Eiropas Komisijas "Eirobarometra" pētījuma dati.
Vērojama pozitīva tendence mazināties smēķēšanas izplatībai jauniešu vidū. Veselības ministrijas rīcībā esošie dati liecina, ka regulāro tabakas izstrādājumu lietotāju īpatsvars 13-15 gadus vecu pusaudžu vidū laikā no 2011. līdz 2014.gadam ir samazinājies par 14,1% zēnu populācijā. Vēl labāk ar smēķēšanas apkarošanu veicies pusaugu meiteņu vidū - regulāro smēķētāju skaits minētajā vecuma grupā ir samazinājies teju par piektdaļu jeb 17,5%.
Jāstājas spēkā līdz 2016.gada 20.maijam
Veselības politikas veidotāji sper soli tālāk, un likumprojekts "Par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" paredz ieviest virkni papildu noteikumu smēķēšanas ierobežošanai.
Veselības ministrijas preses sekretāre Aija Bukova-Žideļūna informē, ka likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu 2014.gada 3.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/40/ES "Par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu" (turpmāk – direktīva 201/40/ES) prasības. Tā kā, pārņemot direktīvas normas, līdzšinējā tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu reglamentējošā likumā veicamie grozījumi pārsniedz 50%, ir izstrādāts jauns likumprojekts, kuram, stājoties spēkā, līdzšinējais likums spēku zaudēs.
"Likuma mērķis nav iztapt Eiropas Padomes direktīvai, bet gan nepieļaut cilvēku slepkavošanu ar smēķiem," uzskata Pēteris Apinis. Kā ierasti, kad runa ir par nesmēķētāju tiesībām uz brīvu vidi no cigarešu dūmiem, Latvijas Ārstu biedrības prezidents ir nepielaidīgi skarbs. Tomēr jāatzīst arī tas, ka tieši direktīvas prasības šoreiz, visticamāk, palīdzēs likumdevējam būt daudz izlēmīgākam, nekā tas bijis līdz šim. Direktīvas 29.panta 1.punkts paredz, ka nepieciešamie normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā līdz 2016 gada 20.maijam.
Smaržīgās tabakas gals
Līdz ar to diezgan droši var pieņemt, ka, vēlākais, jau nākamā gada vasarā tirgotavās vairs nebūs pieejamas pēc ķiršiem vai konfektēm garšojošas cigaretes un tabaka ar raksturīgu aromātu, jo direktīva 201/40/ES strikti aizliedz tirgū laist tādus tabakas izstrādājumus, kuru sastāvā ir vitamīni vai citas piedevas, kas rada iespaidu, ka tabakas izstrādājums ir labvēlīgs veselībai vai samazina veselības apdraudējumu. Tāpat plānots aizliegt izplatīt tabakas izstrādājumus, kuri satur kofeīnu vai taurīnu, vai citas piedevas un stimulējošus savienojumus, kas tiek saistīti ar enerģiju un vitalitāti vai atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu, ietekmē emisiju krāsu, vai kuru sastāvā ir piedevas, kam nesadedzinātām piemīt kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvai sistēmai toksiskas īpašības.
"Latvijā smēķē aptuveni 30% jeb katrs trešais iedzīvotājs."
Kā norāda Veselības ministrijas pārstāve A.Krūmiņa, ierobežojumi uz smaržvielām, kas ir mazāk populāras, piemēram, ķiršu un augļu garšas, būs aktuāli līdz ar likuma stāšanos spēkā. Savukārt tabakas izstrādājumiem ar raksturīgu aromātu, kuru pārdošanas apjomi Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs attiecīgā produktu kategorijā ir 3% vai vairāk, piemēros pārejas laiku līdz 2020.gadam. Viens no šādiem produktiem varētu būt cigaretes ar mentola garšu, secina A.Krūmiņa.
Papildus minētajam, lai nemaldinātu patērētājus par to, ka viens tabakas izstrādājums ir nekaitīgāks par otru, turpmāk uz smēķēšanai paredzēto tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu iepakojuma nebūs norādīts nikotīna, darvas un oglekļa monoksīda daudzums. Tā vietā uz iepakojuma būs jānorāda brīdinājumi par kaitīgo ietekmi uz veselību, piemēram, lieli, krāsaini vizuāli brīdinājumi un rakstiskas norādes, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra konsultatīvais tālrunis, uz kuru zvanot iedzīvotāji var saņemt informāciju un konsultāciju par smēķēšanas pārtraukšanu.
Stingrāks regulējums un akcīzes nodoklis elektroniskajām cigaretēm
Eiropas Savienībā līdz direktīvas 201/40/ES pieņemšanai nebija vienota tiesiskā regulējuma elektroniskajām cigaretēm, un Veselības ministrijas centieni ieviest stingrākus ierobežojumus attiecībā uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm līdz šim nedeva vērā ņemamus rezultātus. Piemēram, priekšlikums elektroniskās cigaretes aizliegt pavisam 2014.gadā neguva atbalstu.
Pašreizējais regulējums Latvijā paredz, ka elektronisko cigarešu lietošana ir pielīdzināma smēķēšanai, tādējādi uz to attiecas visi lietošanas ierobežojumi, kā arī normatīvie akti par preces drošību un patērētāju tiesību ievērošanu. Līdz ar direktīvas 201/40/ES stāšanos spēkā Latvija pārņems virkni noteikumu, kas nosaka prasības arī elektronisko cigarešu sastāvam, marķējumam u.c. Uz elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu iepakojuma turpmāk būs jānorāda informācija par to sastāvu un potenciālo ietekmi uz veselību.
Kā uzsver Veselības ministrijas pārstāve, papildus direktīvā noteiktajam likumprojektā izlemts noteikt ierobežojumus ne tikai elektroniskām cigaretēm, kuras satur nikotīnu, bet arī elektroniskām cigaretēm, kuras šo kaitīgo vielu nesatur. Tāpēc atšķirībā no direktīvā lietotā termina "elektroniskā cigarete" likumprojektā lietots termins "elektroniskās smēķēšanas ierīces", ar ko jāsaprot gan nikotīnu saturošas, gan nikotīnu nesaturošas elektroniskās cigaretes.
Turklāt likumprojekta 6.pants paredz, ka uz elektronisko smēķēšanas ierīču un elektronisko smēķēšanas uzpildes tvertņu iepakojuma piestiprināmas akcīzes nodokļa markas. Tādējādi likumprojektā ir iekļautas normas, kas paredz elektroniskās smēķēšanas ierīces iekļaut akcizēto preču kategorijā.
Vai smēķētavu beigas?
Diezgan droši var prognozēt, ka likumprojekta 10.panta otrajā daļā iekļautais aizliegums smēķēt personiskās automašīnās, āra kafejnīcās, kā arī liegums izveidot smēķēšanai speciāli paredzētas smēķētavas darbavietās darba un koplietošanas telpās raisīs plašas diskusijas un asu viedokļu apmaiņu. Speciālas telpas smēķēšanai turpmāk nevarēs tikt ierīkotas arī kazino vai spēļu zālēs.
Komentējot priekšlikumus aizliegt speciāli ierīkotas smēķētavas iekštelpās, eksperte vērš uzmanību apstāklim, ka Latvija, pieļaujot izņēmumus attiecībā uz atļaujām smēķēt iekštelpās, ir to valstu vidū, kas ratificējusi, bet joprojām nav izpildījusi Pasaules veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību. Konvencijas 8.pants nosaka katras valsts pienākumu aizsargāt iedzīvotājus no tabakas dūmu kaitējuma, pieņemot un ieviešot efektīvus likumdošanas, izpildvaras, administratīvos u.c. pasākumus, kas nodrošina aizsardzību no pakļaušanas tabakas dūmiem darba vietās iekštelpās, sabiedriskajā transportā, sabiedriskās iekštelpās un, kur tas ir piemērojams, citās sabiedriskās vietās.
"Turpmāk smēķēt nedrīkstēs arī dzīvojamās telpās bērnu klātbūtnē."
Ņemot vērā pierādījumus par tabakas dūmu otrreizējas ieelpošanas ietekmi uz apkārtējo veselību, aizsardzība no tabakas dūmiem nozīmē nodrošināt tiesības uz dzīvi un augstāko iespējamo veselības standartu. Jau šobrīd likumā spēkā ir princips, ka cilvēka tiesības uz tīru un labvēlīgu, ar tabakas dūmiem vai elektronisko cigarešu radītiem tvaikiem nepiesārņotu gaisu un tiesības nepaaugstināt smēķēšanas (tai skaitā tabakas dūmu otrreizējas ieelpošanas) izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju interesēm smēķēt.
Tāpēc, runājot par smēķētavām darbavietās, kazino un spēļu zālēs, veselības nozares pārstāve norāda, ka arī šajās telpās kādam ir jāstrādā, jāuzkopj un šiem cilvēkiem ir ne mazākas tiesības atrasties no tabakas indes brīvā vidē, savukārt smēķētājiem nav tiesību pakļaut šo cilvēku veselību riskam. Turklāt kaitīgie dūmi no smēķētavām, tāpat kā no automašīnas, atverot logu vai durvis, nonāk vidē, kur tos spiesti ieelpot citi.
Plānots aizliegt smēķēt arī privātās automašīnās
Lai pastiprinātu sabiedrības atbildību par līdzcilvēku, īpaši bērnu, veselību, likumprojektā noteikts, ka turpmāk smēķēt nedrīkstēs arī dzīvojamās telpās bērnu klātbūtnē, kā arī privātos transportlīdzekļos. Veselības ministrijas pārstāve atgādina - jau šobrīd smēķēt bērna klātbūtnē ir aizliegts. Turklāt Bērnu tiesību aizsardzības likumā smēķēšana bērna klātbūtnē ir definēta kā fiziska vardarbība pret bērnu, kas attiecīgi nav pieļaujama un ir nosodāma rīcība.
Vai varēs uzvilkt dūmu mašīnā, ja bērnu un citu pasažieru mašīnā attiecīgajā brīdī nebūs? "Pašlaik plānots, ka tas attieksies arī uz gadījumiem, kad mašīnā atradīsies tikai viens cilvēks – autovadītājs," skaidro A.Krūmiņa. "Mašīna ir slēgta vide, un tieši tāpat kā darvas un pelnu daļiņas smēķēšanas procesā izgulsnējas uz alveolu iekšējās sienas plaušās, kas neļauj skābeklim uzsūkties asinīs, gandrīz nemanāma darvas un pelnu kārtiņa smēķētājam noklājas istabā uz grīdas, aizkariem, žalūzijām, mašīnā uz sēdekļiem un apšuvuma," skaidro P.Apinis. Vēlāk citi pasažieri, un jo īpaši aktīvie bērni, iesēžoties smēķētāja automašīnā, uzjunda šo kārtiņu un šīs vielas ieelpo.
"Kaitīgie dūmi no smēķētavām, tāpat kā no automašīnas, atverot logu vai durvis, nonāk vidē, kur tos spiesti ieelpot citi."
Lai gan pirmajā mirklī priekšlikums aizliegt smēķēt automašīnās arī vientuļiem šoferīšiem šķiet absurds, pārdomājot iespējamos drošības riskus, grūti nepiekrist atkarību uzraudzības jomas ekspertes vērtējumam, ka smēķēšana pie stūres ir tikpat bīstama kā automašīnas vadīšana, runājot pa mobilo tālruni. Aizdomāsimies tikai uz brīdi, kā intensīvas satiksmes laikā reaģē autovadītājs, kuram degošs smēķis nejauši iekrīt klēpī...
"Jā, diskusijas būs," piekrīt Veselības ministrijas pārstāve A.Krūmiņa, taču, viņasprāt, cilvēku attieksme pret smēķēšanu pamazām mainās un lielākā daļa sabiedrības jau uzskata par pašsaprotamu, ka sabiedriskās vietās un koplietošanas telpās neviens nesmēķē. Ģimenes ar bērniem var droši apmeklēt publiskus pasākumus, kafejnīcas un restorānus, nebaidoties, ka viņi tiks "apsmēķēti" un būs jāelpo kaitīgie dūmi. Tāpēc atkarību uzraudzības eksperte pauž cerību, ka arī jaunie ierobežojumi sabiedrībā ar laiku kļūs tikpat pašsaprotami.
Likumprojekts vēl jāskata Ministru kabinetam un jāgūst atbalsts Saeimā.
