Labdien!
Kā grozījumi regulējumā par parādu piedziņu no š. g. 1. oktobra attiecas uz nodokļu parāda piedziņu, ko veic VID patstāvīgi? Vai arī VID ir jārīkojas atbilstoši šajā regulējumā noteiktajam un jāsaglabā noteiktā ienākumu daļa (50% no minimālās algas un 60–70% no pārējiem ienākumiem)?
Nodokļu parāda piedziņu, piemērojot piedziņas līdzekļus, tai skaitā Civilprocesa likumā noteiktos, ja ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, veic gan Valsts ieņēmumu dienests (VID), gan zvērināts tiesu izpildītājs (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta trešās daļas 3. punkts, septītā daļa, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. panta trešā daļa).
|
Likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. panta trešā daļa Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kuri apķīlā parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo ierēdņu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību ierēdņiem nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu. Likums “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta trešās daļa 3. punkts Nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā, izmantojot šādus līdzekļus: [..] Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā vērš nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām). Piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā. |
Tādējādi arī VID, piedzenot nodokļu parādu bez zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecības, ir tiesības nosūtīt parādnieka darba devējiem rīkojumus par ieturējumu izdarīšanu no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 594. pantā noteikto jauno kārtību.
VID rīkojums nevar būt pretrunā ar Civilprocesa likumā noteikto, savukārt jau pēc rīkojumu saņemšanas, to izpildot, faktisko ieturējumu apmēru (summu) rēķina darba devējs (vai attiecīgā juridiskā persona), ņemot vērā ieturējuma izdarīšanas brīdī parādnieka apgādībā reģistrēto nepilngadīgo bērnu skaitu, kā arī saņemto rīkojumu skaitu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
