Lasītāja norādījusi, ka uzsākti būvdarbi caur viņas īpašumu ieplānota veloceliņa izbūvei. Īpašniece izbūves projektu ir parakstījusi, un projekts ir apstiprināts. No tā izdaru pieņēmumu, ka Būvniecības likuma prasības ir ievērotas, un nav acīmredzama tiesiska pamata iebildumiem pret būvdarbu veikšanu.

Par īpašuma (arī tā daļas) atsavināšanu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (turpmāk – Atsavināšanas likums) paredzēts noteikt un izmaksāt īpašniekam taisnīgu atlīdzību, ko nosaka pēc īpašuma vērtības brīdī, kad īpašniekam paziņots par īpašuma atsavināšanas nepieciešamību. No sniegtās informācijas nav tieši saprotams, vai Būvvaldes pieprasījums zemes gabalu atdalīt, atbilst Atsavināšanas likumā paredzētajiem paziņojumiem par projekta īstenošanu un atlīdzības noteikšanu 2011. gada 15. marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” noteiktajai kārtībai. Atsavināšana var notikt vienojoties ar īpašnieku vai piespiedu kārtā ar atsevišķu likumu.

Ja nekustamā īpašuma daļas atsavināšana notiek pusēm vienojoties, t.i., noslēdzot līgumu par īpašuma atsavināšanu, tad visi izdevumi, kas īpašniekam radušies sakarā ar atsavināšanai nepieciešamā zemes gabala atdalīšanu, t.sk., izdevumi par ierīcības projekta izstrādāšanu un saskaņošanu, mērniecības darbiem un jaunu zemes robežu plānu izgatavošanu un reģistrāciju Valsts zemes dienesta kadastrā, atlīdzināmi kā īpašnieka zaudējumi papildus noteiktajai taisnīgajai atlīdzībai par atsavināmo īpašuma daļu. Veicot atsavināšanu labprātīgi, vienīgi īpašnieks ir tā tiesīgā persona, kas var pasūtīt zemes ierīcības projekta izstrādi, tādēļ pieprasījums īstenot zemes ierīcības projektu saistāms vienīgi ar labprātīgu piekrišanu īpašuma daļu atsavināt.

Zaudējumus, kas atsavinātā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam radušies nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā un nav iekļauti atlīdzībā vai radušies pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, pašvaldība atlīdzina, pamatojoties uz atsavinātā nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumu apmēru. Ja pašvaldība šos zaudējumus neatlīdzina labprātīgi, tie piedzenami tiesas ceļā.

Būvniecības projektēšanas darbus drīkst uzsākt, kad saņemta īpašnieka piekrišana tādā rakstveida formā, kāda nepieciešama plānotās būves turpmākai tiesiskai pastāvēšanai pēc tās izbūves un nodošanas ekspluatācijā. Savukārt būvniecības īstenošanas darbus (būvdarbus), kas sākas ar būvlaukuma sagatavošanu, drīkst uzsākt pēc būvatļaujas saņemšanas un būvprojekta apstiprināšanas.

Lasītājas piemērā nekas neliecina, ka pastāvētu kāds priekšnosacījums izsniegtās būvatļaujas vai saskaņotā būvprojekta apstrīdēšanai. Nav sniegta precīza informācija, kam tieši, parakstot projektu, zemes īpašniece ir jau piekritusi. Civillikuma 1432. pantā noteikts, ka tas, kas “noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām sekām un nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot”.

Veloceliņš ir specifiska būve, kas paredzēta novada Teritorijas plānošanas dokumentu grafiskajā daļā un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Teritorijas plānošanas dokumentus izstrādā pašvaldības (kas iepriekš tiek apstiprināti kā attiecīgā novada pašvaldības saistošie noteikumi vai izmaiņu gadījumā – kā šo noteikumu grozījumi), tos izskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un tos var apstrīdēt ar konstitucionālo sūdzību, Satversmes tiesā ievērojot Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. pantā paredzēto kārtību, un apskatāmajā gadījumā, kur veloceliņa izbūves projekts saskaņots iepriekšējā gadā, visticamāk, apstrīdēšanas termiņš ir beidzies.

Aprakstītajā gadījumā nav norādīts, vai zemes īpašniece piedalījusies ielas izbūvē, jo tieši šādi ieguldījumi rada visvairāk domstarpību. Pieņemu, ka izbūve notiek pašvaldības izbūvētas ielas sarkanās līnijas robežās. Ielu sarkanās līnijas ir īpašnieka īpašuma tiesību aprobežojums par labu publiskām sabiedrības interesēm, kuru tas nevar izmantot pēc sava ieskata (izmantošana ir ierobežota). Lasītāja norādījusi, ka viņas īpašumam šī sarkanā līnija jau ir bijusi noteikta gar esošu ielu projektētā ielas labiekārtojuma robežās, un strīda par šo sarkanās līnijas robežu vai Aizsargjoslu likuma paredzētiem īpašnieka tiesību aprobežojumiem nav. 

Šim apstāklim ir būtiska nozīme, nosakot pašvaldībai atsavināmā zemes gabala vērtību – likumā paredzēto taisnīgo atlīdzību, jo tiks ņemts vērā, ka iespējas no tā gūt sev kādu labumu, izņemot piebraukšanas nodrošināšanu, atbilstoši novada Teritorijas plānojumā norādītajai atļautai izmantošanai (piemēram, apstādījumiem) ir ļoti ierobežota. Ja rodas strīds par taisnīgas atlīdzības apmēru, tas izskatāms tiesā.

Par iespējamo atsavināmās zemes vērtību būtu ieteicams konsultēties ar sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju (informācija mājaslapā šeit), jo, iespējams, pašvaldības piedāvājums – kompensēt īpašniekam atdalīšanas izdevumus, – var būt arī izdevīgs no taisnīgas atlīdzības noteikšanai un piespiedu atsavināšanai paredzētā laika patēriņa viedokļa. Katrs gadījums jāvērtē individuāli, ņemot vērā arī pašvaldības institucionālo raksturu labas pārvaldības principa ievērošanas kontekstā.

Advokātu specializācija lietu tiesībās un administratīvajās tiesībās norādīta mājaslapā šeit.