Šajā gadījumā starp jums kā zemes īpašnieku un otru dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku (turpmāk – dzīvokļa īpašnieks) pastāv piespiedu dalītais īpašums. Arī bez savstarpēji noslēgta rakstveida līguma pastāvēšanas dzīvokļa īpašniekam uz likuma pamata ir tiesības lietot vismaz daļu no jums piederošās zemes, lai piekļūtu savam dzīvokļa īpašumam, pārvaldītu kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu u. tml. Proti, saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. pantu, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Savukārt zemes īpašniekam par lietošanā nododamo zemi ir tiesības saņemt no būves (dzīvokļa) īpašnieka zemes likumiskās lietošanas maksu, kas ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk par 50 eiro gadā. 

Jautājums par to, cik liela zemes platība būves īpašniekam ir nepieciešama, katrā gadījumā vērtējams atsevišķi. Likums paredz, ka, nosakot būves īpašniekam lietošanā nododamo zemes platību, ņemams vērā, kāds zemes apjoms būves īpašniekam ir funkcionāli nepieciešams būves ekspluatācijai. Zemes īpašniekam nav obligāta prasība būves īpašniekam piešķirt zemi lietošanā arī, piemēram, dārza ierīkošanai vai palīgēku būvniecībai. Par būves īpašniekam lietošanā nododamās zemes platību pusēm vēlams noslēgt atsevišķu vienošanos, kurā precīzi norādīts lietošanā nododamās zemes apjoms, robežas. Ja puses par lietošanā nododamās zemes apmēru nevar vienoties, strīdu izšķir tiesa.