Likums nosaka: “Ja uz zemes īpašniekam piederošas zemes atrodas nenoskaidrotas piederības ēka, kas uzbūvēta līdz 1993. gada 5. aprīlim, tad turpmāk viņš bez atsevišķa tiesvedības procesa ierosināšanas tiesā varēs apvienot vienā īpašumā gan ēku, gan zemi.” Ēka ir uzbūvēta padomju laikos, bet pierādīt es to varu, atsaucoties uz tīmekļvietnē topografija.lv pieejamo PSRS karti, kur ēku var labi redzēt. Zemes dienests ir veicis kadastrālo uzmērīšanu un kā ekspluatācijas gadu norāda 2016. gadu, kad zeme tika pārmērīta un ēka tika ierādīta dabā, tāpat kā daudzdzīvokļu māja, kas ekspluatācijā nodota 1969. gadā, kadastrā parādījās tikai 2016. gadā. Tagad esmu strupceļā, jo Zemes dienests atsakās ņemt vērā PSRS karti. Kā reģistrēt ēku zemesgrāmatā? Mērnieka vārdi: “2016. gads nav uzcelšanas gads, bet gan laiks, kad ēka tika oficiāli reģistrēta. Celta, protams, krietni senāk.”
Strupceļa šajā gadījumā noteikti nav. Ņemot vērā par ēkām pieejamo dokumentāciju arhīvos un citus turpmāk minētos apstākļus, pastāv dažādi tiesiskie ceļi, kā panākt tiesiski nesakārtotu ēku ierakstīšanu zemesgrāmatā uz zemes īpašnieka vārda.
Vispārīgi likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 14. panta ceturtā daļa paredz: ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma968. pantam.
Likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 18. panta pirmajā daļā paskaidrots: ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pirms 1993. gada 5. aprīļa un tai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (līgums, apliecība par tiesībām uz mantojumu, akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā un tamlīdzīgi dokumenti), ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska pamata šī persona ieguvusi ēkas (būves). Minētā likuma otrajā daļā precizēts: ja uz fiziskās personas zemes atrodas Spēkā stāšanās likuma 14. panta ceturtajā daļā minētās ēkas (būves) un kadastra informācijas sistēmā vai zemesgrāmatā tām nav reģistrēts īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta sniegto informāciju par to, ka ēkas (būves) pirms 1993. gada 5. aprīļa nav reģistrētas uz citas personas vārda.
Turpretī, ja ēkas iegūtas pēc 1993. gada 4. aprīļa darījuma rezultātā vai mantošanas ceļā, tās zemesgrāmatā ierakstāmas uz personas vārda ar nosacījumu, ka nostiprinājuma lūdzējs iesniedz pierādījumus par to, ka atsavinātājs vai mantojuma atstājējs bijis šo ēku (būvju) īpašnieks. Ja arī minētais atsavinātājs ēkas (būves) ieguvis pēc 1993. gada 4. aprīļa, iesniedzami pierādījumi par iepriekšējā atsavinātāja vai mantojuma atstājēja īpašuma tiesībām un darījuma likumību, līdz ir pierādītas atsavinātāja vai mantojuma atstājēja īpašuma tiesības (būvniecība, reģistrācija likumā noteiktajās iestādēs) (skat. likuma 21. pantu). Visbeidzot, ja jūs nevarat iesniegt arī šā likuma 21. pantā minētos dokumentus, saskaņā ar 22. pantu par nostiprinājuma pamatu var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašuma tiesības (t. i., jūsu īpašuma tiesības uz attiecīgajām ēkām). Kā atbildētāja šādā gadījumā tiesā jāpieaicina Latvijas Republika (Finanšu ministrijas personā), jo tā pretendē uz bezīpašnieka lietu (ēkām) saskaņā ar Civillikuma 930. pantu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
