Ja labības kalte ir būve, kas reģistrēta atsevišķā zemesgrāmatas nodalījumā kā patstāvīgs īpašuma objekts uz citas personas vārda, tad konkrētajā gadījumā starp jums un būves īpašnieku pastāv piespiedu dalītais īpašums, t. i., būve pieder vienam īpašniekam, bet zeme zem tās – citam. Būves īpašniekam līdz tās apvienošanai ar zemi vienā īpašumā uz likuma pamata pastāv zemes lietošanas tiesība. Tādējādi attiecības starp jums un būves īpašnieku nav nepieciešams obligāti atrunāt atsevišķā rakstveida līgumā.  

Tomēr līgumu ar būves īpašnieku būtu ieteicams noslēgt, ja būves īpašnieks izmanto nevis visu jums piederošo zemi, bet tikai daļu no tās. Līgumā puses var vienoties, kādu zemes daļu būves īpašnieks izmanto, fiksējot likumiskajā lietošanā esošās zemes platību, robežas. Zemes apjoms, uz kura lietošanu būves īpašniekam ir tiesības, regulēts vairākos likumos. Piemērojamo likuma normu varētu noteikt, detalizētāk iepazīstoties ar jūsu aprakstīto gadījumu. Vispārēji likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Civillikuma spēkā stāšanās likums) 38. panta pirmā daļa noteic, ka būves īpašniekam ir lietošanas tiesības uz zemi tādā apjomā, ciktāl tās ir nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. 

Kas attiecas uz norēķiniem starp būves un zemes īpašnieku piespiedu dalītajā īpašumā, likums jums paredz tiesības saņemt no būves īpašnieka zemes likumiskās lietošanas maksu. Zemes likumiskās lietošanas maksa saskaņā ar Civillikuma spēkā stāšanās likuma 38. panta otro daļu ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk par 50 eiro gadā. Turklāt atbilstoši minētajam likumam jums ir noteiktas tiesības saņemt no būves īpašnieka arī citus maksājumus, proti, atlīdzību par maksāšanas paziņojuma nosūtīšanu un kavēta maksājuma, ja tāds rodas, atgūšanas izdevumus. Ja tiek slēgts atsevišķs līgums, tas ļauj būves un zemes īpašniekiem vienoties arī par citu zemes lietošanas maksu. Tomēr tāda vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.