Jautājuma pirmajai daļai – vai vienas pašvaldības SIA valdes priekšsēdētājs, kurš vienlaicīgi ir arī otras tās pašas pašvaldības SIA valdes loceklis, var uz laiku būt arī pirmās tās pašas pašvaldības SIA valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs – ir sekojošs skaidrojums. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – likums) 31. panta astotās daļas 2. punktā un devītajā daļā noteiktajām prasībām konkrētā amatpersona var būt pagaidu valdes priekšsēdētājs, ja vien nepastāv kādi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikti amatu savienošanas ierobežojumi.

Savukārt jautājuma otrajai daļai – vai šajā gadījumā kapitālsabiedrības pagaidu valdes priekšsēdētājs saņem tādu pašu algu kā valdes priekšsēdētājs, respektīvi, divas algas katrā SIA kā valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja p.i., vai tomēr viņam jābūt tikai 30% piemaksai par papildu darbu – ir sekojošs skaidrojums. Atbilstoši likuma 79. panta ceturtajā daļā noteiktajam valdes loceklis saņem mēneša atlīdzību, ievērojot Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumus Nr. 791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” (turpmāk – noteikumi), nepārsniedzot noteikumos noteikto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Regulējuma 8. punktā noteikts, ka kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa vienoto mēneša atlīdzību veido atlīdzība par valdes locekļa pienākumu izpildi un atlīdzība par cita amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā, kuru nosaka, ņemot vērā kapitālsabiedrības atlīdzības politikas vispārējos principus, kas saskaņoti ar dalībnieku (akcionāru) sapulci vai padomi (ja tāda ir izveidota). Mēneša atlīdzība par valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa amata pienākumu izpildi nav mazāka par 80 procentiem no vienotās mēneša atlīdzības.

Noteikumu 8. punktā minētais vienotās mēneša atlīdzības apmēra ierobežojums šo noteikumu izpratnē būtu piemērojams tajā gadījumā, ja konkrētā amatpersona tajā pašā kapitālsabiedrībā pildītu vienlaicīgi gan pagaidu valdes priekšsēdētāja, gan citus ar pilnvarojuma izpildi attiecīgajā kapitālsabiedrībā nesaistītus amata pienākumus. Jūsu norādītajā situācijā amatpersona pagaidu valdes priekšsēdētāja amata un pastāvīgā valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilnā apmērā pilda divās atsevišķās, savstarpēji nesaistītās vienas pašvaldības kapitālsabiedrībās.

Jānorāda uz fundamentālu atšķirību starp darba tiesiskajām attiecībām un pilnvarojuma attiecībām. Valdes priekšsēdētājs pilnvarojuma līguma ietvaros amatā ir 24 stundas diennaktī, viņa amata pienākumu izpilde nav piesaistīta 40 stundu darba nedēļai, tādējādi viņa atbildība ir nepārtraukta. Tas nozīmē, ka valdes priekšsēdētājam ir pilnā apmērā jāuzņemas atbildība par pilnvarojuma izpildi visā pilnvarojuma līguma spēkā esamības laikā. Tāpēc arī likumdevējs ir noteicis, bet valdes priekšsēdētājs, slēdzot pilnvarojuma līgumu, var paļauties, ka katru mēnesi saņems atbilstošu atlīdzību ieguldītā darba faktiskajā vērtībā, ņemot vērā valdes priekšsēdētāja amata pienākumu veikšanai nepieciešamās zināšanas, pieredzi, intensitāti, sarežģītību un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

PKC ieskatā galvenais kritērijs nav tas, vai konkrētā amatpersona var paspēt piecu dienu darba nedēļā izpildīt abos pilnvarojuma līgumos uzticētos valdes priekšsēdētāja amata pienākumus, bet gan tas, cik sekmīgi nodrošinās kapitālsabiedrībai noteikto mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi. Tas, ka pašvaldība ir abu kapitālsabiedrību kapitālu daļu turētāja, nav tiesisks pamats, lai pagaidu valdes priekšsēdētājs nesaņemtu mēneša atlīdzību tādā apmērā, kādā to saņemtu, ja nebūtu otras kapitālsabiedrības pastāvīgais valdes priekšsēdētājs, vai tādā apmērā, kādā to saņemtu cita amatpersona, pildot pastāvīgā valdes priekšsēdētāja amatu šajā kapitālsabiedrībā.

Līdz ar to konkrētajai amatpersonai kā pagaidu valdes priekšsēdētājam pirmajā kapitālsabiedrībā būtu nosakāms valdes priekšsēdētājam atbilstošs atalgojums. Vienlaikus šī pati amatpersona ir tiesīga turpināt saņemt atbilstoši pilnvarojuma līgumam noteiktu atlīdzību par valdes priekšsēdētāja amata izpildi otrā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā.

Vēlos vērst uzmanību, ka atbilstoši likuma 31. panta otrajā daļā noteiktajam valdes locekļu nominēšanas procesam jāatbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, jānodrošina atklāta, godīga un profesionāla valdes un padomes locekļu atlase, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.

Attiecinot iepriekš minēto likuma regulējumu uz konkrēto situāciju, jānorāda, ka kapitāla daļu turētāja pienākums ir izvērtēt ne vien to, vai konkrētā amatpersona var savienot amatus no interešu konflikta ierobežojumu aspekta, bet arī to, vai konkrētā amatpersona, savienojot vairākus valdes priekšsēdētāja amatus, vienlaikus spēs efektīvi un pilnā apjomā izpildīt pilnvarojuma līgumos uzticētos pienākumus.

Plašāka informācija ir pieejama PKC izstrādātajās vadlīnijās kapitālsabiedrību pārvaldības jomā, kurās ir sniegti detalizētāki ieteikumi arī par atlīdzības noteikšanu kapitālsabiedrību valdes locekļiem.