Vispirms jums būtu jāvēršas pie apdrošinātāja, kurš ir apdrošinājis jūsu nekustamo īpašumu. Konstatējot apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, īpašuma apdrošinātājs jums šādā gadījumā, visticamāk, atlīdzinās nodarītos zaudējumus, patstāvīgi regresa kārtībā vēršoties pret personu vai personām, kas vainojamas zaudējumu nodarīšanā.

Ja īpašums nav apdrošināts vai apdrošināšanas polise nesedz norādītos zaudējumus, tad izvērtējams būtu jautājums, vai ir spēkā būvdarbu garantija. Ja garantija ir spēkā, tad personai, kas veikusi būvdarbus, t. i., uzstādījusi stāvvadu, ir pienākums novērst konstatēto defektu un atlīdzināt ar noplūdi radītos zaudējumus.

Ja būvdarbu garantijas termiņš ir beidzies, tad ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību būtu jāvēršas pie personas vai personām, kuras vainojamas zaudējumu nodarīšanā. Saskaņā ar “Dzīvokļa īpašuma likuma” 3. panta otrās daļas 2. punktu stāvvads ir atzīstams par kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas elementu. Savukārt likuma 10. panta pirmās daļas 1. punkts ikvienam dzīvokļa īpašuma īpašniekam uzliek par pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Visbeidzot, kā to nosaka “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma” 6. panta otrās daļas 1. punkta d) apakšpunkts, obligāti veicamajās pārvaldīšanas darbībās ietilpst tostarp dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.

Tātad, ja ir konstatējama nepienācīga obligāto pārvaldīšanas darbību izpilde, kam ir cēloniska saikne ar radīto kaitējumu, tad zaudējumu atlīdzināšanas pienākums primāri iestājas dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši katra dzīvokļa īpašnieka dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.

Papildus visam minētajam vienlaikus ir jāvērtē pārvaldnieka atbildība. Proti, saskaņā ar “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma” 10. panta pirmo un otro daļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķu šā likuma 6. pantā noteikto pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam. Dzīvojamās mājas īpašnieks (dzīvokļu īpašnieki) uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, noslēdzot ar pārvaldnieku dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Tātad, ja konkrētajā gadījumā saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu un noslēgto pārvaldīšanas līgumu pārvaldniekam dotais pārvaldīšanas uzdevums ietver arī dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu un ir konstatējama pārvaldnieka atbildība pārvaldīšanas uzdevuma nepienācīgā izpildē, zaudējumu atlīdzināšanas pienākums būs nevis dzīvokļu īpašniekiem, bet gan konkrētajam pārvaldniekam.