Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns norāda: "Šie grozījumi novērš liekas formalitātes un atvieglo jautājumu sakārtošanu pēc adopcijas, paternitātes noteikšanas vai bērna vārda un uzvārda maiņas. Mūsu mērķis ir nevis prasīt arvien jaunus dokumentus, bet nodrošināt, ka bērnu intereses tiek aizsargātas un valsts pakalpojumi ir saprotami, pieejami un orientēti uz cilvēku. Es vēlos, lai cilvēki valsti izjūt kā atbalstu, nevis kā birokrātisku šķērsli. Tieši tāpēc turpinām pārskatīt regulējumu un atteikties no prasībām, kas cilvēkiem rada lieku administratīvo slogu."
Ja bērns ir dzimis ārvalstīs un pēc tam Latvijā notikusi adopcija vai noteikta paternitāte, vecākiem turpmāk būs vieglāk aktualizēt bērna datus Latvijas reģistros. Vairs nebūs jāpierāda, ka šādas izmaiņas nav iespējams veikt valstī, kur bērns dzimis. Tas nozīmē mazāk dokumentu un ātrāku procesu.
Turpmāk adoptētāji iesniegumu bērna dzimšanas fakta pārreģistrēšanai varēs iesniegt jebkurā Latvijas dzimtsarakstu nodaļā. Pašlaik to iespējams izdarīt tikai Rīgas valstspilsētas dzimtsarakstu nodaļā.
Izmaiņas īpaši atvieglos dzīvi adoptētājiem un ģimenēm, kurās tiek noteikta vai atzīta paternitāte, jo bērna dati valsts reģistros būs iespējams aktualizēt ātrāk un vienkāršāk.
Grozījumi paredz arī plašākas iespējas mainīt ārvalstīs dzimuša nepilngadīga bērna vārdu vai uzvārdu gadījumos, kad to pieļauj Latvijas likumi. Piemēram, būs iespējams piešķirt bērnam viena no vecākiem uzvārdu vai svītrot ikdienā nelietotu vārdu. Tas palīdzēs ģimenēm arī tad, ja bērna dzimšanas valsts šādas izmaiņas neveic.
Vienlaikus tiek precizēta kārtība ārzemniekiem, kuri vēlas noslēgt laulību Latvijā. Personām, kurām nepieciešama vīza, tā vai uzturēšanās atļauja būs jāuzrāda gan iesniedzot laulības pieteikumu, gan laulības reģistrācijas dienā.
Savukārt ārzemniekiem, kuri iepriekš bijuši laulībā, arī turpmāk būs jāuzrāda dokuments, kas apliecina iepriekšējās laulības izbeigšanu, neatkarīgi no tā, vai informācija jau ir pieejama Latvijas reģistros.
Grozījumi paredz arī plašākas iespējas ģimenes stāvokli apliecināt ar rakstveida deklarāciju personām, kurām citā valstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss un kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar saņemt nepieciešamos dokumentus no savas izcelsmes valsts.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, tos vēl jāskata Saeimai.
