Pieteicējs bija iesniedzis bāriņtiesā iesniegumus latgaliešu rakstu valodā, kurus bāriņtiesa atteicās pieņemt un sniegt uz tiem atbildi pēc būtības, atsaucoties uz prasību oficiālajā saziņā izmantot latviešu literāro valodu. Pēc atteikuma saņemšanas pieteicējs bija vērsies Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu atzīt šādu bāriņtiesas rīcību par prettiesisku un likt tai rakstveidā atvainoties pieteicējam un viņa ģimenes locekļiem.
Administratīvās rajona tiesas tiesnesis bija atteicies pieņemt pieteikumu daļā par atvainošanos pieteicēja ģimenes locekļiem, norādot, ka persona var vērsties tiesā vienīgi savu, nevis citu personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai. Savukārt daļā par atbildes nesniegšanu pēc būtības un atvainošanos pieteicējam pieteikums tika atzīts par acīmredzami nepamatotu, jo pieteicējam neesot subjektīvo tiesību ikvienā gadījumā saziņā ar iestādi lietot latgaliešu rakstu valodu, kā arī iestādei nav pienākuma saprast šādus iesniegumus vai pārveidot tos latviešu literārajā valodā.
Senāts konstatēja, ka vairāki pieteicēja lūgumi bāriņtiesai nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā. Tie ir ar vecvecāka un bērna saskarsmes kārtības organizēšanu saistīti jautājumi, kurus risina civiltiesiskā ceļā. Turpretī lūgums, kas attiecas uz pieteicēja saskarsmes ar bērnu norises izvērtējumu, ir saistīts ar bērna interešu aizstāvību un ietilpst bāriņtiesas kompetencē, tādēļ iestādei uz to būtu jāreaģē vismaz kā uz privātpersonas iesniegumu, bet nepieciešamības gadījumā – arī saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem. Līdz ar to, kā norāda Senāts, tiesnesis kļūdaini secinājis, ka šis jautājums nav apspriežams saskaņā ar Iesniegumu likumu.
Senāts arī atzina, ka šajā daļā tiesnesis pārsteidzīgi atteicis izskatīt pieteikumu kā acīmredzami nepamatotu. Senāta ieskatā, pārsūdzētā lēmuma pamatojums šajā daļā nepārliecina, ka lietas iznākums ir bijis tik acīmredzami skaidrs, ka par to nevarētu būt nekādu saprātīgu šaubu un jēdzīgu diskusiju. Par to liecina arī apstāklis, ka lietā risināmi būtiski tiesību jautājumi attiecībā uz latgaliešu rakstu valodas lietojumu un latgaliskās identitātes saglabāšanu un attīstību, un pieteicējs ir izvērsti pamatojis savu nostāju šajos jautājumos. Tāpat konkrētā strīda izlemšanai būtiska nozīme ir Latvijas Republikas Satversmes, Valsts valodas likuma un Latviešu vēsturisko zemju likuma normu interpretācijai, lai noteiktu, vai un ciktāl pieļaujama latgaliešu rakstu valoda saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tā kā atbildes uz minētajiem jautājumiem nav nepārprotami skaidras un vienkāršas, tos ir nepieciešams apsvērt pilnvērtīgā tiesas procesā, iedziļinoties un izskatot administratīvo lietu pēc būtības.
Lieta SKA-393/2026 (680064025)
