E-konsultācijas - LV portāls

E-KONSULTĀCIJA 19.12.2024. Īpašumtiesības

Atbild: Inga Rjabčikova

Kā risināt domstarpības starp kopīpašniekiem 1

Kopīpašumā ar otru kopīpašnieku nevaram vienoties par to, lai viņš satīra savu “bardaku” (veca mašīna, vecas…

Ja starp kopīpašniekiem ir nesaskaņas, tad kopīpašnieki kopīpašumu var izbeigt saskaņā ar Civillikuma 1074. pantā noteikto, labprātīgi vienojoties vai vēršoties tiesā. Tiesa šajā gadījumā vērtēs abu pušu pretenzijas un iespējas, kā arī kopīpašuma īpatnības. Proti, to, vai kopīpašumu ir iespējams sadalīt reālajās daļās un vai ir iespēja noteikt servitūtu. Plašāk par to, kā sagatavot prasības pieteikumu tiesai, lasiet šeit. Prasības pieteikumu tiesai civillietā ir iespējams iesniegt arī portālā elieta.lv šeit.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 34635

E-KONSULTĀCIJA 10.12.2024. Īpašumtiesības

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Robežzīmes novietojumu servitūta ceļš neietekmēs

J

Gribu sadalīt savu zemes īpašumu divās daļās, robežzīme atrodas divus metrus no servitūta ceļa. Vai, sadalot zemesgabalus, robežzīme obligāti jāpārvieto tieši pie servitūta ceļa? Vai ir nozīme tam, no kuras puses pie servitūta ceļa jāierīko robežzīme, vai arī varu dalīt no esošās robežzīmes? Kā rīkoties, ja zemes robežas kaimiņš negrib pārnest esošo zīmi, jo tādā gadījumā jāmaina zemesgrāmata?

A

Sadalot savu zemesgabalu divos atsevišķos zemesgabalos, kopējā platība nemainās. Mērnieks ir speciālists, kurš noteiks vietu robežzīmei. Robežzīmes novietojumu servitūta ceļš neietekmēs. Jaunās zemes robežas abiem zemesgabaliem ierādīs mērnieks. Ja jaunais robežzīmju izvietojums kādā veidā skars kaimiņa zemesgabalu, tad mērnieks pieaicinās kaimiņu izteikt savu viedokli. Zemes robežas abos jaunajos zemesgabalos tiks iemērītas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 34637

E-KONSULTĀCIJA 02.12.2024. Īpašumtiesības

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Kas ir koplietošanas transporta josla

J

Lūdzu izskaidrot: vai šādam ceļam ir servitūta īpašības vai nav? Respektīvi, kam jāuztur un jālabo ceļš ar šādu statusu? Zemes īpašniekiem vai kaimiņu mājas īpašniekiem, kuri šo ceļu izmanto piekļūšanai savam īpašumam, vai pašvaldībai? Varbūt kāds cits variants? Vai šajā gadījumā zemes īpašnieki drīkst salabot šo ceļa gabalu par savu naudu un liegt braukt caur savu īpašumu (ir citi apbraukšanas ceļi)?

A

Likumā noteiktā kārtībā nodibināta servitūta tiesība aprobežo kalpojošās lietas īpašnieka pilnīgas varas tiesību. Lai nodibinātu servitūtu, nepieciešams konstatēt servitūta labumu valdošajam īpašumam ne tikai nejauši vai uz kādu laiku, bet ar savām pastāvīgām īpašībām (Civillikuma 1146. pants). Kā uzsvērts Senāta jaunākajā praksē, situācijā, kad pastāv strīds par ceļa servitūta nodibināšanu, tiesas uzdevums ir konstatēt, pirmkārt, ka šāda aprobežojuma noteikšanai pastāv objektīva nepieciešamība (bez tā nodibināšanas prasītāja īpašuma tiesība nav izlietojama) un, otrkārt, ka veids, kādā tas tiek nodibināts, ir iespējami saudzīgākais kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam un vienlaikus atrisina valdošā nekustamā īpašuma pieejamības jautājumu.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 34560

E-KONSULTĀCIJA 28.11.2024. Īpašumtiesības

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Vai kaimiņa zemi var izmantot kanalizācijas cauruļu izvietošanai

J

Labdien! Jautājums par manas privātmājas kanalizācijas sistēmas pieslēgšanu pie pilsētas kanalizācijas tīkla. Man ir…

A

Lai izmantotu citai personai piederošu zemesgabalu, tai skaitā kanalizācijas cauruļu izvietošanai, nepieciešama šī zemesgabala īpašnieka, proti – kaimiņa, piekrišana. Parasti…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 34565

E-KONSULTĀCIJA 21.11.2024. Īpašumtiesības

Atbild: Inese Helmane

Vai nepieciešams ceļa servitūts

J

Savukārt īpašnieks 1 2024. gada septembrī rajona tiesā iesniedza prasības pieteikumu par ceļa servitūta nodibināšanu un tā ierakstīšanu zemesgrāmatā, lai gan īpašniekam 1 bija zināma pārdevēja un pircēja zemes vienību maiņa. Pārdevējam ar īpašnieku 1 2024. gada jūlijā par to bija saruna un uz vietas maināmo zemes vienību aptuveno robežu apskate. Vai pārdevējs (es) varu nepiekrist ceļa servitūta nodibināšanai un ierakstīšanai zemesgrāmatā?

A

Tātad tiesa lems, vai ir dibināms ceļa servitūts. Katrai pusei ir tiesības tiesā izteikt savus argumentus par ceļa servitūta dibināšanu. Ieteiktu jums ar visiem dokumentiem vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 34347

E-KONSULTĀCIJA 04.11.2024. Īpašumtiesības

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu

J

Vasaras mājas ceļam nav servitūta, kaimiņi ceļu izmanto, pārvadājot kokmateriālus ar smago tehniku lietavās, ceļš nav uz kaimiņu zemes. Kādas ir manas tiesības tiesāties par nodarītajiem zaudējumiem un liegto piekļuvi īpašumam?

A

Ar šo brīdi servitūta izlietotājam pašam ir jāuzņemas rūpes par servitūta ceļa uzturēšanu un labošanu (Civillikuma 1151. pants). Ja kāda trešā persona bojā šo ceļu, tad tā persona, kurai ar šo rīcību nodarīts tiesību aizskārums, ir tiesīga vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 34323

E-KONSULTĀCIJA 25.10.2024. Pašvaldības

Atbild: Inese Helmane; Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Ja piekļuve īpašumam ir nodrošināta pa pašvaldības ceļu

J

Labdien! Vai pašvaldības ceļš arī var būt kalpojošais īpašums servitūta ceļa gadījumā?

A

Līdz ar to situācija ir tieši pretēja. Proti, ja piekļuve īpašumam ir nodrošināta pa pašvaldības ceļu, tas ir atzīstams par publisku mantu un atsevišķa servitūta dibināšana nav nepieciešama. Vairāk par koplietošanas ceļu var uzzināt publikācijā “Koplietošanas ceļš – īpašnieku tiesības un pienākumi”.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 34177

E-KONSULTĀCIJA 14.10.2024. Satiksme

Atbild: Linda Ņikona

Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas nosacījumus regulē Ceļu satiksmes noteikumi 1

J

Labdien! Vēlējos lūgt jūsu komentāru saistībā ar ceļu zīmēm. Iebraucamajam ceļam Rīgā (pilsētas teritorijā, starp mājām) ir izstrādāta ceļa zīmju uzstādīšanas shēma. Tiktu uzstādīta 523. zīme ar 849. zīmi (izņemot ar atļaujām). Ceļš ir piebraucamais ceļš zemes gabalam pie mājas un arī servitūts ceļa galā esošam zemes gabalam.

A

Sods par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu paredzēts CSL 57. pantā. Sīkāku informāciju par ceļa servitūtu un šīs tiesības izlietošanu, kā arī izplatītākajiem strīdiem un to risināšanu aicinām meklēt LV portāla publikācijās: Kas ir ceļa servitūts un kā šī tiesība ir jāizlieto Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 33971

E-KONSULTĀCIJA 30.09.2024. Nodokļi

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Par ko jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis 1

J

Labdien! Mūsu ģimene no pašvaldības nopirka zemes īpašumu, uz kura atrodas arī dzīvojamā māja un palīgceltne. Ar…

A

Respektīvi, tiek atsavināta 1/3 daļa no visa kopīpašuma (visiem kopīpašumā ietilpstošajiem objektiem), tādēļ nodoklis tiek aprēķināts par 1/3 domājamās daļas apmēru no visa nodokļa apmēra, kas aprēķināts par attiecīgo īpašumu (gan par ēkām, gan zemi). Nodoklis jāmaksā par 1/3 domājamo daļu no īpašuma, kā tas minēts iepriekš. Nodokļa piemērošanā netiek izdalītas koplietošanas kārtībā noteiktās zemes vienības daļas. Vienojoties par ceļa daļas noteikšanu, var savstarpēji paredzēt, ka lietotājam jākompensē nekustamā īpašuma nodoklis proporcionāli ceļa aizņemtajai platībai. Attiecībā uz ceļa lietošanas maksu normatīvie akti neparedz, ka par piekļuves lietošanas tiesību (piemēram, servitūtu) būtu maksājama atlīdzība.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 33903

E-KONSULTĀCIJA 23.09.2024. Reģistri

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija; Valsts zemes dienests

Ko nozīmē apgrūtinājums "koplietošanas transporta josla"

J

Vairāku zemesgabalu (Rīgā, bet varbūt ir arī citur) iekšpagalmos esmu pamanījis apgrūtinājumu, kuru tiesa ir ierakstījusi 90. gadu beigās, – “koplietošanas transporta josla”. Ko šis termins nozīmē mūsdienās? Ne LV portālā, ne vietnē Likumi.lv neatradu minēto terminu, bet gan trīs līdzīgus terminus. Vai “koplietošanas transporta josla” ir sinonīms kādam no šiem terminiem? Iepriekš noteikumos par ceļu satiksmi lietotais termins “koplietošanas transporta līdzekļi” mūsdienās ir “pasažieru sabiedriskais transportlīdzeklis”. Tā kā šīs vietas ir iekšpagalmos, tās nevarētu būt joslas, kas paredzētas sabiedriskajam transportam. Likumā “Par zemes nodokli” (vēlāk – “Par nekustamā īpašuma nodokli”) iepriekš tika lietots termins “koplietošanas satiksmes ceļi”, taču bez papildu skaidrojuma, kuri ceļi tie ir.

A

Valsts zemes dienests (VZD) informē, ka terminus “koplietošanas transporta josla”, “koplietošanas satiksmes josla” vai “koplietošanas ceļš” zemes reformas laikā lietoja, lai zemes robežu plānos atzīmētu teritoriju zemesgabalā, ko izmanto piekļūšanai citiem blakus esošajiem īpašumiem. Ar minētajiem terminiem definētās teritorijas pēc būtības ir ceļš, kas atrodas fizisko vai juridisko personu īpašumā, paredzēts publiskai lietošanai un uz to nav nodibināts ceļa servitūts.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 33789

E-KONSULTĀCIJA 10.09.2024. Īpašumtiesības

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Ja ceļš kadastra dokumentos norādīts kā "atzīme" par ceļa servitūtu 1

J

Manas mājas piebraucamais ceļš ved caur kaimiņa pagalmu un ir iezīmēts robežu plānā un kadastra kartē kā atzīme “servitūts” ar izmēriem – garums, platums, cik aizņem no kaimiņa kopējās platības. Kaimiņš ceļu slēdza un liedza piekļuvi manam īpašumam, kaut atzīme ir spēkā esoša. MK noteikumu Nr. 263 112. punkts paredz, kā noņemt servitūta atzīmes.

A

Ja ceļš kadastra dokumentos norādīts kā “atzīme” par ceļa servitūtu, tad šāds ieraksts pats par sevi nepiešķir tiesības pārvietoties pa citai personai piederošo zemi. Tiesu praksē norādīts, ka ceļa servitūta atzīme dod tā nekustamā īpašuma īpašniekam, kura īpašumam par labu nostiprināts tiesību nodrošinājums, nogaidu tiesības uz servitūta ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 33700

E-KONSULTĀCIJA 27.08.2024. Īpašumtiesības

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Vai ir pamats prasīt servitūta atzīmes atcelšanu

J

Labdien! Zemesgrāmatā ir reģistrēta 18 gadus veca atzīme par ceļa servitūtu, bet servitūts nav nostiprināts. Šobrīd dabā īpašums, kuram savulaik bija domāts servitūts, ir ieguvis papildus zemi, un faktiski īsākais ceļš līdz šim īpašumam vairs nebūtu caur manu īpašumu. Dabā tiek izmantots nenostiprinātais servitūta ceļš. Vēlos precizēt divas lietas: 1) vai, neierobežojot ar šķēršļiem, drīkstu izmantot zemi, kuru šķērso servitūts (netiek traucēta caurbraukšana); 2) vai, ievērojot faktiskos apstākļus dabā un to, ka nav realizēta tiesība nostiprināt servitūtu, ir pamats prasīt šādas atzīmes atcelšanu un lūgt noteikt, lai servitūta ceļš šķērso citu zemesgabalu?

A

Otrkārt, jau atbildot tieši uz jautājumiem: servitūts aprobežo īpašnieka iespējas izlietot zemes vienību, kurā tas nodibināts tiktāl, cik tas nepieciešams servitūta nodibināšanas mērķim (šajā gadījumā – ceļa izmantošana caurbraukšanai). Attiecīgi – zemi drīkst izmantot tādā apmērā, kādā tas neierobežo servitūta izlietotāja iespējas lietot servitūtu.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 33644

E-KONSULTĀCIJA 27.08.2024. Īpašumtiesības

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Kā noteikt lietošanā esošās zemes platību un robežas

J

Pirms pāris gadiem iegādājos pirti – patstāvīgu īpašumu ar neatkarīgu zemesgrāmatu. Privatizācijas laikā ēkai ir piešķirta lietošanā zeme ēkas uzturēšanai svešā īpašumā, kas ir norādīts tās zemesgrāmatā. Kalpojošā īpašuma zemesgrāmatā uz attiecīgo īpašuma teritoriju nav reģistrēti zemes piespiedu nomas līgumi. Tāpat līdz manai ēkai nav reģistrēts servitūta ceļš caur apgrūtināto īpašumu. Kaimiņu īpašuma zemesgrāmatā ir tikai apgrūtinājuma atzīme – zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa. Atbilstoši Civillikuma 1130. pantam ir noteikts, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu.

A

Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 33605

E-KONSULTĀCIJA 27.08.2024. Īpašumtiesības

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Jācenšas vienoties par ceļa servitūtu

J

“Trekno laiku” projekts, kur viens zemes īpašums sadalīts vairākos apbūves gabalos un atsevišķi ir arī piebraucamais ceļš. Piebraucamajam ceļam nav servitūta apgrūtinājuma. Ko darīt gadījumā, ja pieder šāds zemes īpašums un ceļa īpašnieks prasa maksu par ceļa izmantošanu? Vai viņam ir tādas tiesības?

A

Samaksas noteikšana par sveša īpašuma lietošanu ir ierasta prakse, jo jāņem vērā, ka servitūts pēc tā rakstura ir īpašuma apgrūtinājums. Esošajā situācijā būtu jāņem vērā arī attiecīgā nekustamā īpašuma, kurā ietilpst konkrētais ceļš, iespējamie izmantošanas veidi un izveidošanas apstākļi. Vairāk par ceļa servitūtiem un to nodibināšanas kārtību varat lasīt LV portāla publikācijā “Kas ir ceļa servitūts un kā šī tiesība ir jāizlieto” un “Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt”.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 33642

E-KONSULTĀCIJA 21.08.2024. Īpašumtiesības

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Komunikāciju ierīkošana zem servitūta ceļa

J

Kā rīkoties, ja elektrifikācija ir jāvada zem servitūta ceļa? Servitūta ceļš ir ierakstīts zemesgrāmatā, bet saimnieks nedod atļauju uzstādīt elektroskapi uz servitūta ceļa un vilkt zem tā vadus. Kas jādara šajā situācijā?

A

Jautājuma pilnīgai izpratnei būtu svarīgi zināt, uz kāda pamata ir nodibināts servitūts, kā arī, vai zemesgrāmatā ir ierakstīta atzīme vai lietu tiesība par servitūta ceļu. Gadījumā, ja servitūts nodibināts uz līguma pamata, tad izšķiroša nozīme varētu būt līguma noteikumiem (kādā apmērā servitūts ir dibināts). Savukārt, ja uz sprieduma pamata, tad būtiski saprast, kādā apmērā servitūts ir prasīts (tikai ceļš vai arī komunikāciju servitūts).

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 33604

E-KONSULTĀCIJA 19.08.2024. Īpašumtiesības

Atbild: Inese Helmane

Kas var izmantot ceļa servitūtu

J

Labdien! Ja ir servitūta ceļš, kas aizved uz valsts īpašumu upes krastā, vai tas nozīmē, ka jebkura persona Latvijā nokļūšanai uz minēto valsts īpašumu var attiecīgo ceļu izmantot?

A

Zvērināts advokāts Imants Muižnieks publikācijā “Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt” ir skaidrojis: “Tā kā ceļa servitūts nav publiskas lietošanas ceļš, bet gan tiek nodibināts par labu konkrētam zemesgabalam, tad trešo personu tiesības izmantot šo servitūtu var tikt ierobežotas, piemēram, izbūvējot vārtus.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 33532

E-KONSULTĀCIJA 19.08.2024. Tieslietas

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Kas sedz tiesas un juridiskos izdevumus

J

Labdien! Vēlējos noskaidrot, kas sedz tiesas un juridiskos izdevumus, ja tiek nodibināts ceļa servitūts? Uz man piederošās zemes kaimiņi vēlas nodibināt servitūtu, bet no līguma viņi atteicās, tādēļ būs tiesa. Kā sapratu, no manis prasa atmaksāt otras puses jurista un tiesas izdevumus. Esmu neizpratnē, kādēļ tā, ja viņi ir tie, kuri negrib līgumu un iet caur tiesu.

A

Civilprocesa likums noteic, ka personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Savukārt Civillikums paredz, ka servitūtus nodibina ar likumu, līgumu, testamentu vai tiesas spriedumu. No minētā var secināt, ka ir bijušas sarunas, kas nav vainagojušās ar tiesiska darījuma noslēgšanu par ceļa servitūta nodibināšanu. Tā kā šajā gadījumā nevar runāt par servitūta likumisku nodibināšanu, nespējot panākt jautājuma par servitūta nodibināšanu atrisināšanu vienošanās ceļā, persona, kuras tiesības konkrētajā gadījumā ir aizskartas, ir tiesīga vērsties tiesā savu tiesību aizsardzībai un lūgt servitūtu nodibināt piespiedu kārtā.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 33576

E-KONSULTĀCIJA 16.08.2024. Tieslietas

Atbild: Pauls Vasks

Sadalot kalpojošo nekustamo īpašumu, uz tā gulošais servitūts paliek uz visām attiecīgā īpašuma daļām

J

Reģistrējot īpašumus, zemesgrāmatas tiesnesis atkal pārnesa servitūta ceļu apgrūtinājumus uz jauno apbūves zemesgabalu, kaut arī zemes apgrūtinājumu plānos tiem nav ceļu, neņemot vērā zemesgrāmatā reģistrēto veco līgumu par ceļu servitūtu, kas nodibināts uz pilnīgi citas zemes vienības par labu īpašumam, kas atrodas viena kilometra attālumā, bez jebkādas loģikas un sasaistes.

A

Apstāklis, ka, sadalot kalpojošo nekustamo īpašumu vairākos atsevišķos īpašumos, ieraksts par ceļa servitūtu pārnests uz jaunajiem zemesgrāmatas nodalījumiem, izriet no likuma. Proti, Civillikuma 1154. pants nosaka: ja sadala kalpojošo nekustamo īpašumu, tad uz to gulošais servitūts paliek uz visām tā daļām, ja vien tas pirms sadalīšanas nav gulies tikai uz vienu atsevišķu daļu un ja servitūtu pēc tā rakstura var izlietot katrā atsevišķā daļā.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 33222

E-KONSULTĀCIJA 06.08.2024. Tieslietas

Atbild: Tieslietu ministrija; Linda Ņikona; Bērnu aizsardzības centrs

Ja bērniem mantotā zeme ir slogs, nevis ieguvums

J

Nepilngadīgi bērni no tēva mantoja zemi, kuru viņu vectēvs bija tēvam pārrakstījis uz mutiskas vienošanās pamata. “Uz…

A

Dāvinājuma līgums: vectēvs varētu noslēgt ar bērniem dāvinājuma līgumu, kurā bērni atsakās no savas zemes daļas par labu vectēvam. Ja bērni ir nepilngadīgi, tad šo līgumu būs nepieciešams apstiprināt bāriņtiesai, sniedzot pamatojumu un, iespējams, aprēķinus, kāpēc šis īpašums bērniem ir vairāk slogs, nevis ieguvums. Zemes nomas līgums: šis ceļš būtu finansiāli izdevīgākais, jo tādā veidā bērniem būtu ieguvums no zemes, kuru paši neizmanto. Apgrūtinājuma (servitūta) nodibināšana: ja nav vēlme pilnībā mainīt īpašuma tiesības, tad varētu izveidot apgrūtinājumu (servitūtu) uz zemes, kas ļautu vectēvam turpināt izmantot zemi, kamēr juridiski īpašumtiesības paliek bērniem.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

Nr: 33442

E-KONSULTĀCIJA 02.08.2024. Īpašumtiesības

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Vai kalpojošā īpašuma īpašniekam ir jāsaņem valdošā īpašuma īpašnieka atļauja

J

Vai zemesgrāmatā ierakstītam kalpojošā īpašuma īpašniekam ir jāsaņem valdošā īpašuma īpašnieka atļauja ceļa servitūta dibināšanai, kas būtu īpašumu, kuri atrodas starp minētajiem īpašumiem, īpašnieku interesēs, kas arī varētu braukt pa servitūta ceļu? Vai Civillikuma 1148. pants nosaka tādas atļaujas saņemšanu? Kā ir jāsaprot likuma teksts “[..], ja vien ar to netraucē jau pastāvošo servitūtu”?

A

Servitūta (šajā gadījumā – reālservitūta – ceļa servitūta) būtība ir piešķirt tiesības lietot kalpojošā īpašuma daļu par labu citam īpašumam. Tomēr tas nekādā mērā neaprobežo ne praktiskas, ne juridiskas kalpojošā īpašuma īpašnieka tiesības rīkoties ar savu īpašumu (izņemot darbības, kas būtu pretrunā servitūta izlietošanas iespējamībai).

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei