TĒMAS
Atrasti rezultāti
  • Kārtot pēc:
  • Jaunākais
  • |
  • Populārākais

J
Labdien! Ciemata teritorijā man īpašumā ir zemesgabals, uz tā vienīgā fiziskā piekļuve pa privāto ceļu ir vairāk nekā 30 citiem zemesgabaliem. Šim privātajam ceļam par labu manam īpašumam nav nodibināts ceļa servitūts, kā arī pats ceļš nav nodots ekspluatācijā. Vai pašvaldība, saskaņojot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu un atļaujot zemes sadali un pārdošanu, rīkojās tiesiski, ja netika nodrošināta oficiāla (juridiska) piekļuve jaunizveidotajiem nekustamajiem īpašumiem (atbilstoši Civillikuma un Būvniecības likuma normām)?

A
Zvērināts advokāts Jēkabs Treijs, iepazīstoties ar jautājumu, norāda: “Aprakstītā situācija un uzdotie jautājumi faktiski sadalāmi divos svarīgākajos jautājumos, proti: ko darīt situācijā, ja jūsu īpašumam nav nodrošināta tiesiska piekļuve no publiskā ceļa; kāda ir pašvaldības atbildība, pieļaujot situāciju, kad jaunizveidotajiem zemesgabaliem nav nodrošināta piekļuve publiskajiem ceļiem.  Attiecībā uz pirmo jautājumu LV portālā jau ir pieejami plaši skaidrojumi par servitūtu un tā nodibināšanas iespējām.   Ar tiem varat iepazīties šeit >> Braucamā ceļa servitūta nodibināšana  Ceļa servitūta nodibināšanas tiesiskie aspekti  Kā vienoties par ceļa servitūtu  Ceļa servitūta nodibināšana  #zinisavastiesības – ceļa servitūta dibināšana, uzturēšana un izbeigšana  Attiecībā uz pašvaldības atbildību jānorāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 39.2. apakšpunktam, ja plānota jaunu zemes vienību izveide un ja piekļuves nodrošināšanai jaunizveidotajām zemes vienībām nepieciešams izveidot jaunas ielas vai pašvaldību ceļus, jāizstrādā detālplānojums.

Lasīt vēlāk
Pievienot izlasei

J
Labdien! Situācijas apraksts: Rīga, daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku rajons. Starp ēkām atrodas servitūta ceļš (ja tas ir juridiski pareizi teikts: cilvēcīgi sakot, iebrauktuve iekšpagalmā), kura statuss ir rezerves zemes fonds un kurš atrodas RD pašvaldības valdījumā. Apkārt esošās daudzdzīvokļu mājas izmanto RNP māju apsaimniekošanas pakalpojumus. Uz iepriekš minētā servitūtu ceļa ir veikts kanalizācijas gūlijas remonts (daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nav bijuši informēti par gūlijas remontu, nav informēti par remontu izmaksām un ar remontu izmaksu tāmi nav iepazīstināti, nav bijusi māju sapulce, nav lemts par izmaksu segšanu, neviens nav piekritis segt remontdarbus, kas tiek veikti uz pašvaldības valdījumā esošas zemes, vai jebkādus citus remontdarbus), bet RNP piestāda rēķinu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem par ārpuskārtas remontu (piebilde: RNP nav nomas vai cita līguma ar RD par attiecīgā servitūta ceļa un zemes apsaimniekošanu).

A
Vienlaikus atbilstoši 14. pantam pārvaldnieka pienākums ir sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par dzīvojamās mājas īpašniekam saistošajiem normatīvajiem aktiem un no tiem izrietošajām saistībām, par pārvaldnieka saistībām, kas izriet no pārvaldīšanas uzdevuma, kā arī – pēc dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma – par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu.  Līdz ar to minētajā situācijā ieteicams vērsties pie mājas pārvaldnieka ar prasību izskaidrot rēķinā iekļautās papildu izmaksas un to segšanas prasības pamatojumu. Savukārt par neskaidrībām attiecībā uz servitūta ceļu varat vērsties arī pašvaldībā.  Vispārējā gadījumā Civillikuma 1151. pants noteic: ja servitūta izlietošanai vajadzīgs uzturēt un izlabot kalpojošo lietu, tad tas jādara servitūta izlietotājam.  Plašāk par tematu LV portālā:  Kad veic ārpuskārtas remontu  Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt  Avārijas situācijas daudzdzīvokļu ēkās.

Lasīt vēlāk
Pievienot izlasei

J
Sveiki! Pirms aptuveni 26 gadiem mana vecmamma savai māsai uzdāvināja daļu no sava īpašuma.  Zemes gabals ir sadalīts…

A
Kā jau minēts, CL noteikts, ka tiesība atsaukt dāvinājumu nepateicības dēļ nepāriet uz dāvinātāja mantiniekiem un nav vēršama pret nepateicīgā apdāvinātā mantiniekiem.  Tādējādi piedāvājums jūsu vecmammai no vecmammas māsas mazbērniem atpirkt kopīpašuma domājamo daļu ir vecmammas iespēja iegūt visu īpašumu. Ja vecmamma ar savas māsas mazbērniem nevar vienoties, piemēram, par cenu, tad pastāv iespēja prasīt kopīpašuma izbeigšanu tiesas ceļā.  Saskaņā ar CL 1074. pantu nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim, savukārt katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. CL 1075. panta pirmā daļa noteic: ja kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem:   piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai;   atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā;   noteic lietu vai daļu pārdot;   izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu;   noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām. 

Lasīt vēlāk
Pievienot izlasei
PUBLICĒŠANAS DATUMS
TĒMAS
AUTORI
PAR IESTĀDI
ATLASĪT
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI