Diemžēl no jautājuma nav precīzi saprotams brālēna mantojuma lietas procesa statuss, tādēļ iespējams sniegt vispārīgu atbildi. Proti, ja brālēns dzīves laikā bija ieguvis īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (tā daļu), tad viņa nāves gadījumā tiesības uz šo īpašumu ir tikai viņa mantiniekiem. Ja zemesgrāmatā brālēna īpašuma tiesības nav nostiprinātas, tad mantiniekiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs jāveic darbības, lai pierādītu, ka konkrētais īpašums piederēja mantojuma atstājējam. Vienlaikus kopīpašniekam tikai tādēļ, ka viņs ir kopīpašnieks, vispārējā gadījumā nav tiesību mantot citam kopīpašniekam piederošo kopīpašuma daļu (izņemot, ja tas piekrīt ar likumu, mantojuma līgumu vai testamentu, skat. Civillikuma 390. pantu).

Civillikuma 1074. panta pirmā daļa noteic, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.

Ja kopīpašnieki nevar paši vienoties par to, kā izbeigt kopīpašumu, tad saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem:

1. piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai;
2. atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā;
3. noteic lietu vai daļu pārdot;
4. izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu;
5. noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām.

Ja mantojuma lieta nav uzsākta, tad ir jādodas pie zvērināta notāra kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

Saskaņā ar Notariāta likuma 294. pantu izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt:

• mantinieks;
• persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks);
• testamenta izpildītājs;
• pašvaldība, kuras teritorijā atrodas mantojuma atstājējam piederējušais nekustamais īpašums;
• pašvaldības iestāde, kura uzskatāma par ieinteresēto personu mantojuma lietā;
• nekustamā īpašuma kopīpašnieks;
• legatāri vai kreditori;
• juridiskā persona, kuras dalībnieks bija mantojuma atstājējs;
• mantojuma atstājēja parādnieki. 

Neskaidrību gadījumā ieteicams konsultēties ar zvērinātu notāru.

Uzzini vairāk LV portālā:

• Kā izbeigt kopīpašumu ar citiem mantiniekiem
• Kopīpašums un šķēršļi tā sadalīšanai
• Ko paredz jaunais izsoles veids – slēgta izsole kopīpašnieku starpā
• Kopīpašumā galvenā nav
• Mantojums nepienākas automātiski. Saruna par mantojuma tiesībām pēc reformas