FOTO: Freepik.
1. aprīlī stājās spēkā plaši grozījumi Civilprocesa likumā, ar kuriem citastarp tiek “aktivizētas” iepriekš pieņemtās Civillikuma normas, kas paredz pilnveidotu kārtību kopīpašuma dalīšanai un jaunu izsoles veidu – izsoli kopīpašnieku starpā jeb slēgto izsoli.
|
UZZIŅAI 2022. gada 1. maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā, ar kuriem tika pilnveidots kopīpašuma dalīšanas regulējums, tostarp paredzot jaunu izsoles veidu – izsoli kopīpašnieku starpā jeb slēgto izsoli. Civillikums tika papildināts ar 1074.1 pantu, kas noteic: “Kopīpašnieku vairākums pēc kopīpašnieka daļu lieluma var prasīt tā kopīpašnieka daļas atsavināšanu, kurš kopīpašumā, ļaunprātīgi izlietojot savas tiesības vai nepildot pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam, rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešām personām būtisku kaitējumu. Kopīpašnieka daļa atsavināma pārējiem kopīpašniekiem, atdodot šo daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt to naudā vai pārdodot izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē). Ja neviens no pārējiem kopīpašniekiem neizsaka vēlmi iegūt atsavināmo daļu vai arī tiesai ir pamatotas šaubas par šādu atsavināšanas veidu piemērotību, tiesa noteic šo daļu pārdot atklātā izsolē. Ja kopīpašnieka daļu nav izdevies pārdot izsolē kopīpašnieku starpā, tā pārdodama atklātā izsolē.” Savukārt šī gada 1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, atbilstoši kuriem Civilprocesa likums tika papildināts ar jaunu 617.1 pantu, kas nosaka kārtību sprieduma par kopīpašuma dalīšanu izpildei.
|
ĪSCEĻŠ
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes direktore Guna Berlande skaidro, ka Civilprocesa likums neparedzēja kārtību, kādā slēgtās izsoles rīkojamas, tādēļ bija nepieciešams izstrādāt un pieņemt grozījumus arī Civilprocesa likuma E daļā, kas regulē tiesas spriedumu izpildi.
Savukārt, lai novērstu to, ka tiek pieņemti spriedumi par kopīpašuma dalīšanu, kam nav paredzēta izpildes kārtība, vienlaikus ar Civillikumu 2022. gadā tika grozīts arī likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kura 43. pantā tika noteikts: Civillikuma 1074.1 panta otrā un trešā daļa, ciktāl tās paredz pārdošanu izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē), un 1075. panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem Civilprocesa likuma grozījumiem.
Civilprocesa likuma jaunais 617.1 pants paredz vairākas būtiskas atšķirības no tās nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē kārtības, kāda paredzēta izpildu lietās par parādu piedziņu.
Vienlaikus G. Berlande atgādina, ka sprieduma par kopīpašuma dalīšanu izpildes noteikumi atrodami ne tikai Civilprocesa likuma 617.1 pantā, bet arī citās Civilprocesa likuma normās (piemēram, 565. pantā, kura 2.3 daļa noteic: izpildu lietā par kopīpašuma dalīšanu izpildu dokumentu izsniedz atpakaļ piedzinējam, tikai pamatojoties uz visu kopīpašnieku kopīgu pieteikumu, bet lietā par kopīpašuma dalīšanu, pārdodot tā daļu, – visu kopīpašnieku kopīgu pieteikumu, izņemot tā kopīpašnieka, kura kopīpašuma daļa ir pārdodama), tādēļ visi Civilprocesa likumā 73. nodaļā “Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu” paredzētie noteikumi attiecas arī uz kopīpašuma dalīšanas lietām, ja jaunajā pantā nav noteikts citādi.
Jaunā kārtība paredz, ka, izpildot spriedumu par nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošanu izsolē, vispirms tiek rīkota izsole kopīpašnieku starpā jeb slēgta izsole, izņemot gadījumu, kad spriedumā ir noteikts, ka rīkojama atklāta izsole (piemēram, ja jau tiesvedības laikā tiesai ir skaidrs, ka no kopīpašnieku puses nav izrādīta interese piedalīties izsolē un pretendēt uz kopīpašuma vai tā daļas iegādi).
Tikai tad, ja slēgtā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētā iemesla dēļ, proti, ja izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks vai neviens no dalībniekiem, kas autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu, rīkojama atklāta izsole – izsolāmais objekts tiek piedāvāts vairāksolīšanai jebkuram interesentam, ne tikai citiem kopīpašniekiem.
Lai visi kopīpašnieki būtu lietas kursā par tiesu izpildītāja veiktajām darbībām kopīpašuma atsavināšanas procesā, tiesu izpildītājs, uzsākot izpildi, tiesību aktos noteiktajā kārtībā par to informēs visus kopīpašniekus.
Visas izsoles tiek organizētas elektronisko izsoļu vietnē, un arī slēgtās izsoles tiks rīkotas turpat. Likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” anotācijā skaidrots: “Tiesu izpildītājs būs tas, kas autorizēs slēgtajai izsolei tikai kopīpašniekus. Līdz ar to elektronisko izsoļu vietnē izsludinātās slēgtās izsoles būs redzamas arī trešajām personām, bet trešās personas tajās nevarēs piedalīties. Savukārt tad, ja slēgtā izsole atzīta par nenotikušu, jo tai nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks vai neviens nepārsola sākumcenu, rīkojama atklāta izsole, kurā var piedalīties jebkurš interesents, tostarp arī paši kopīpašnieki.”
Izmaiņas Civilprocesa likumā paredz, ka kopīpašuma dalīšanas slēgtā izsole un pirmā atklātā izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās tirgus vērtības, nevis no piespiedu pārdošanas vērtības, kā tas ir gadījumos, ja veicama parāda piedziņa.
Nekustamo īpašumu vai tā daļu pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma tirgus vērtību.
Likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” anotācijā, pamatojot nepieciešamību izsoles sākumcenu noteikt pēc tirgus vērtības, norādīts, ka kopīpašuma dalīšanas lietās ir svarīgi nodrošināt, ka kopīpašnieks saņem taisnīgu atlīdzību par savu daļu, ja viņu izslēdz no kopīpašuma, atsavinot šo daļu. Tāpat minēts, ka var būt situācijas, kad pārējie kopīpašnieki, rīkojoties negodprātīgi, vienojas un nopērk cita kopīpašnieka daļu par zemāku cenu (tas būtu iespējams, ja izsole sāktos no piespiedu pārdošanas vērtības). Tāpēc, lai nodrošinātu visu kopīpašnieku aizsardzību, 617.1 panta piektajā daļā paredzēts, ka, veicot novērtēšanu, tiek noteikta nekustamā īpašuma tirgus vērtība.
“Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome gan ar piesardzību raugās uz to, kā šis noteikums sevi pierādīs praksē. Izsoles mērķis ir ar vairāksolīšanu sasniegt to iespējami augstāko cenu, ko par konkrēto īpašumu personas ir gatavas maksāt. Slēgtā izsolē kopīpašnieki, ņemot vērā viņu īpašo saikni ar izsolāmo priekšmetu, varētu būt gatavi solīt augstāku par tirgus vērtību cenu.
Grūti iztēloties iemeslus, kas personām “no malas” liktu solīt cenu, kura pārsniedz tirgus vērtību,” atzīst G. Berlande.
Izpildu lietās par kopīpašuma dalīšanu paredzēta īpaša sprieduma izpildes izdevumu apmaksas kārtība, kas turklāt atšķiras atkarībā no tā, saskaņā ar kuru Civillikuma normu pieņemts izpildāmais spriedums.
G. Berlande skaidro, ka, piemēram, saskaņā ar Civilprocesa likuma 568. panta 1.4 daļu sprieduma par kopīpašuma dalīšanu, pamatojoties uz Civillikuma 1075. pantu, izpildes izdevumus sedz kopīpašnieki vienādās daļās, jo tiek prezumēts ka šāda dalīšana ir visu kopīpašnieku interesēs un nav taisnīgi vienam vai dažiem kopīpašniekiem uzlikt par pienākumu segt izpildes izmaksas.
Savukārt, ja izpildāmais spriedums pamatots ar Civillikuma 1074.1 pantu, kas noteic, ka kopīpašnieku vairākums pēc kopīpašnieka daļu lieluma var prasīt tā kopīpašnieka daļas atsavināšanu, kurš kopīpašumā, ļaunprātīgi izlietojot savas tiesības vai nepildot pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam, rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešajām personām būtisku kaitējumu, sprieduma izpildes izdevumi pilnā apmērā jāsedz tam kopīpašniekam, kura daļa tiek atsavināta.
Jaunais regulējums arī nosaka:
Turpmāk kopīpašnieka tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa pasludināšana vai kopīpašnieka darbības izbeigšana nebūs šķērslis izpildu lietas ievešanai un nav pamats ievestās izpildu lietvedības apturēšanai vai izbeigšanai.
“Arī šī ir būtiska atšķirība no izpildu lietām par parāda piedziņu. Ņemot vērā, ka izpildu lietā par kopīpašuma dalīšanu iesaistīts plašāks personu loks nekā izpildu lietā par parāda piedziņu, izpildu lietvedības apturēšana saistībā ar viena vai dažu kopīpašnieku maksātspējas grūtībām būtiski aizskartu visu pārējo kopīpašnieku tiesības uz sprieduma izpildi,” skaidro G. Berlande.
Attiecīgi tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksātos līdzekļus, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildes izdevumi, nodod administratoram rīcībai saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem, ja nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pasludināts maksātnespējas process. Ķīlas tiesības dzēšana šajā likumā minētajos gadījumos pati par sevi neietekmē personas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu bija nostiprināta ķīlas tiesība, kā nodrošinātā kreditora tiesības maksātnespējas procesā, ievērojot Maksātnespējas likuma 6. pantā nostiprināto tiesību saglabāšanas principu.
