Labdien! Man pieder īpašums: garāža. Zeme, uz kuras atrodas garāža, man nepieder. Tā pieder firmai, ar kuru man ir noslēgts līgums, un es maksāju zemes nomas maksu. Lai piekļūtu pilsētas teritorijā esošajam centrālajam ceļam, pa šo ceļu jānobrauc apmēram 150 metri. Šajā virzienā mēs, es un vēl divi garāžu īpašnieki, braucam no 1994. gada, kad šīs garāžas tika uzbūvētas. Ne firma, ne saimnieks nevēlas ar mums, garāžu īpašniekiem, slēgt līgumu par servitūta ceļu. Vai ir kāds likuma punkts, kas noteic, ka zemes īpašniekam ir jānodrošina mums servitūta ceļš? Kādi dokumenti vajadzīgi, lai uzsāktu servitūta ceļa noformēšanu?
Ja aprakstā minētās garāžas (turpmāk: būves) atbilst kādai no likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktā norādītajām pazīmēm, tad šīs būves atzīstamas par patstāvīgiem īpašuma objektiem. Tādā gadījumā zemes un būvju īpašnieku starpā pastāv dalītais īpašums. Savukārt būvju īpašniekiem atbilstoši minētā likuma 38. panta pirmajai daļai līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir tiesības lietot zemi, ciktāl tas vajadzīgs īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi.
Jautājums par nepieciešamā reālservitūta, tostarp ceļa servitūta, nodibināšanu starp zemes un būvju īpašniekiem ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” normām netiek regulēts. Reālservitūta nodibināšanā, tostarp dalītā īpašuma gadījumos, ir jāievēro Civillikuma normas.
Civillikuma 1231. pants paredz, ka servitūtu iespējams nodibināt šādos veidos: ar likumu; ar tiesas spriedumu; ar līgumu vai testamentu. No aprakstā sniegtās informācijas secināms, ka starp būvju un zemes īpašnieku pastāv strīds: zemes īpašnieks iebilst pret reālservitūta nodibināšanu (ar līgumu). Tādējādi šajā situācijā būvju īpašniekiem jautājums par reālservitūta nodibināšanu ar zemes īpašnieku būtu jārisina tiesā, ceļot atbilstošu prasību. Bez prasības pieteikuma citu tiesā iesniedzamo pierādījumu apjomu nosaka katras lietas specifiskie apstākļi. Parasti strīdos par reālservitūta nodibināšanu prasītājs iesniedz tostarp arī servitūta skici vai plānu, kas grafiski attēlo plānotā servitūta izvietojumu īpašumā, kā arī atspoguļo šī servitūta apjomu (garumu, platumu, laukumu, ja nepieciešams, arī citus parametrus).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
