Labdien! Esmu dārzkopības sabiedrībā iegādājies zemesgabalu, caur kuru iet servitūta ceļš uz četriem dārzkopības zemesgabaliem. Lai būtu iespēja braukt taisnāk uz šiem četriem dārzkopības zemesgabaliem, ceļš savulaik ir iebraukts patvaļīgi un šķērso minēto zemesgabalu pa vidu. Zemesgabala zemesgrāmatas plānā nav norādīta servitūta ceļa izvietojuma shēma, bet zemesgrāmatā ir atzīme par servitūta ceļa esamību un apjomu, tāpat ar četriem dārziem nav servitūta līgumu. Kādas ir tiesības pārvietot servitūta ceļu, lai tas būtu izbraucams gar zemesgabala malu, nevis pa vidu? Ja tas ir iespējams, kuram ir jāveic ceļa izveidošana un uzturēšana? Vai uz mana iegādātā zemesgabala servitūta ceļa platums 4,5 m ir obligāta prasība, ņemot vērā, ka caurbraukšanas ceļa platums līdz manam iegādātajam zemesgabalam vietām nepārsniedz 3,9 metrus? Caurbraucamā ceļa robežas līdz manam zemesgabalam ir zemesgrāmatā.
Precīzas atbildes sniegšanai nepieciešams iepazīties ar zemesgrāmatas nodalījumā norādītās informācijas saturu. Tādēļ tā sagatavota, vienīgi aprobežojoties ar situācijas aprakstā izklāstīto informāciju un tiesību normām.
Civillikuma 1130. pants noteic, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu. Savukārt Civillikuma 1139. pants paredz, ka personai, kurai pieder servitūta tiesība, tā jāizlieto taisnprātīgi, pēc iespējas saudzējot cita īpašuma tiesību. Saskaņā ar Civillikuma 1231. pantu, ja servitūts nav nodibināts ar likumu, tiesas spriedumu vai testamentu, tas nodibināms ar līgumu.
Līdz ar to, ja nav noteikts servitūta izlietojums un pastāv iespēja vienoties, ka servitūta ceļš ies īpašumam pa vienu malu, pusēm par to jāvienojas līgumā, ievērojot iepriekš minēto.
Civillikuma 1151. pants nosaka: ja servitūta izlietošanai vajadzīgs uzturēt un izlabot kalpojošo lietu, tad tas jādara servitūta izlietotājam. Tādējādi rūpes par ceļu un tā uzturēšanu jāuzņemas tam, kam par labu šāda tiesība nodibināta. Vienlaikus ierīkošanas un uzturēšanas jautājumus nepieciešams atrunāt savstarpējā līgumā.
Ja jautājums nav atrisināms vienošanās ceļā, pastāv iespēja vērsties tiesā un pamatot, ka pašreizējā faktiskā situācija pārmērīgi apgrūtina īpašumu. Jāņem vērā, ka Civillikuma 1159. pants paredz, – ceļa servitūtam pakļauta katra kalpojošā zemesgabala daļa. Tomēr šā servitūta izlietotājam, ja nav bijis norunāts pretējais, jāaprobežojas ar vienu noteiktu ceļu, kuru viņš gan pats drīkst izvēlēties, bet pēc iespējas saudzīgi.
Civillikuma 1158. pantā noteikts: ja, nodibinot ceļa servitūtu, nekas nav teikts par ceļa platumu, tad kājceļam jābūt vienu metru, bet lopu ceļam vai braucamajam ceļam vismaz četrus ar pusi metrus platam. Līdz ar to pastāv iespēja vienoties par atšķirīgu ceļa platumu, vienlaikus ņemot vērā pašvaldības nosacījumus, kas attiecināmi uz braucamajiem ceļiem.
Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
